Reaktīvais artrīts jeb (PSRA)

Reaktīvais artrīts jeb pēcstreptokoku reaktīvais artrīts (PSRA) galvenokārt skar bērnus vecumā no 8 līdz 14 gadiem un attīstās pēc kakla infekcijas vai skarlatīnas.

Reaktīvais artrīts jeb PSRA parasti attīstās vidēji 10 (3-14 dienas) dienu laikā pēc kakla infekcijas vai bērnu infekcijas slimības – skarlatīnas sākuma.

Slimību raksturo:

• Ģenētiska predispozīcija;
• 75% pozitīva žāvas kultūra uz A grupas beta hemolītisko streptokoku (reimatiskam drudzim – 30% pacientu);
• Slimības sākumā var būt palielināti ASOT, Anti-DNase B (antivielu testa) rādītāji;
• Slimība parasti neattīstās pēc ādas streptokoku infekcijām;
• Divreiz biežāks no jauna atklātu gadījumu skaits (t.s. incidence) nekā akūtam reimatiskam drudzim;
• Artrīts var būt ilgstošs, persistējošs (pastāvīgs, miera periodi mijas ar paasinājumiem), recidivējošs un,   salīdzinājumā ar reimatisko drudzi, nereaģē uz salicilātu terapiju (aspirīnu).

Diagnozes noteikšana

Diagnostikā vispirms jāizslēdz Laimas slimība, juvenils idiopātisks artrīts un citi iespējamie artrīta iemesli.

PSRA diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz starptautiskām rekomendācijām un kritērijiem –  artrīts, kas iegūts pēc nesen pārslimotas streptokoku infekcijas. Diagnostikā tiek ņemtas vērā paaugstinātas streptokoka antivielas (ASOT, DNAse B).

PSRA gadījumā nav to slimības pazīmju, kas raksturīgas reimatiskam drudzim (t.s. Džonsa kritēriji: starptautiski noteiktas klīniskas pazīmes un izmeklējumi, kas apstiprina streptokoku infekciju) – sirds un nervu sistēmas bojājumi, kā arī ādas izsitumi.

Ārstēšana

Ārstēšanai noteikti jābūt ārsta uzraudzībā. Ārstēšanu parasti sāk ar antibiotikām, nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, kā arī ar aukstuma aplikācijām uz locītavām.

Ārstēšana var būt ilgstoša, no 5 dienām līdz pat 8 mēnešiem (vidēji: 66 dienas), no slimības sākuma līdz simptomu pazušanai.

Dažiem pacientiem arī pēc slimības miera perioda jeb remisijas sasniegšanas  vairākus mēnešus saglabājas sāpes locītavās (t.s. artraļģijas) , kas vairs nav saistītas ar aktīvu iekaisumu.

Nelielai daļai pacientu (vidēji 5,8% gadījumu) pastāv sirds bojājuma risks (t.s. kardīts), kuriem var nebūt izteikti, redzami slimības simptomi, taču ar laiku var attīstīties paliekošs sirds vārstuļu bojājums. Tādēļ vismaz 1 reizi gadā 5 gadu laikposmā ieteicams veikt ehokardiogrāfijas (EHOKG) pārbaudes. Retos gadījumos šiem pacientiem varētu būt nepieciešama papildu profilakse ar ilgstošas iedarbības penicilīnu, kuru nepieciešamību izvērtē ārsts.