Redze
Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos.
Sestā nerva parēze, paralīze
Galvaskausa sestais nervs atbild par ārējā taisnā muskuļa kustību, tā disfunkcija ir viens no paralītiskās šķielēšanas cēloņiem.
Attēls
Izveidots: 20. septembris, 2022. gads
Atjaunots: 12. decembris, 2022. gads
Atjaunots: 12. decembris, 2022. gads
Drukāt
Trešais, ceturtais un sestais galvaskausa nervs atbild par ekstraokulāro muskuļu kustībām. Šie muskuļi nodrošina, lai acs ābols būtu pareizi novietots orbītā. Ekstraokulāro muskuļu paralīze, ko izraisa viena vai visu minēto nervu bojājumi, rada vienas vai abu acu nespēju rotēt kopā ar otru aci.
Galvaskausa sestais nervs atbild par ārējā taisnā muskuļa kustību, tā disfunkcija ir viens no paralītiskās šķielēšanas cēloņiem. Tas nozīmē, ka acs kustības ir ierobežotas. Acs nespēja pagriezties uz āru izraisa šķielēšanu uz iekšpusi un attēla dubultošanos (skat. 1. att.). Fiksējot skatu tuvumā, pacientam var būt tikai slēpta novirze un var būt saglabāta redze ar abām acīm.
Attēls
1. attēls. Zēns ar sestā nerva parēzi labajā acī
Simptomu apraksts
Pacienti dažreiz pagriež seju uz skartās acs pusi, lai kontrolētu attēla dubultošanos un saglabātu redzi ar abām acīm. Dubultošanos parasti izjūt pieaugušie ar sestā nerva paralīzi, bet bērniem dubultošanās var neparādīties. Bērnībā raksturīgā neiroplasticitāte (galvas smadzeņu spēja pielāgoties pārmaiņām) ļauj bērnam ignorēt informāciju, ko viņš saņem no šķielējošās acs, tādējādi mazinot dubultošanās simptomus. Lai gan īstermiņā tā ir pozitīva pielāgošanās, ilgtermiņā tā var novest pie nepietiekamas redzes garozas, kas atrodas galvas smadzenēs, attīstības, izraisot pastāvīgu redzes zudumu šķielējošajā acī – stāvoklis, kas pazīstams kā slinkā acs.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Sestā nerva paralīzes ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Galvenokārt ārstē pamatslimību vai sistēmiskos traucējumus. Ar sestā nerva paralīzi saistītu dubultošanās ārstēšanu var veikt ar prizmu (īpašas lēcas, ko izraksta redzes speciālisti), vienas acs aizlīmēšanu (oklūzijas), botulīna toksīna injekcijām, tādējādi uz brīdi pārtraucot atsevišķu muskuļu darbību ap acīm, vai šķielēšanas labošanas operāciju. Pārsvarā ķirurģiska iejaukšanās ir paredzēta pacientiem, kuriem acu ārsta veiktie mērījumi nemainās vismaz sešus mēnešus.
Saistītās ārstu specialitātes
Apakštēma
Kung, N. H., Van Stavern, G. P. (2015). Isolated ocular motor nerve palsies. Seminars in Neurology, 35 (5): 539–548.
Nieto–Calvache, A. J., Loaiza–Osorio, S., Casallas–Carrillo, J., Escobar–Vidarte, M. F. (2017). Abducens nerve palsy in gestational hypertension: A case report and review of the literature. Journal of Obstetrics and Gynaecology Canada, 39 (10): 890–893.
Prasad, S., Volpe, N. J. (2010). Paralytic strabismus: third, fourth, and sixth nerve palsy. Neurologic Clinics, 28 (3): 803–833.
Teksam, O., Keser, A. G., Konuskan, B., Haliloglu, G., Oguz, K. K., Yalnizoglu, D. (2016). Acute abducens nerve paralysis in the pediatric emergency department: Analysis of 14 patients. Pediatric Emergency Care, 32 (5): 307–311.
Abducens Nerve Palsy - EyeWiki (aao.org) (skatīts 21.10.2021)