Pārlekt uz galveno saturu

Stingumkrampji

Stingumkrampji jeb tetānuss ir akūta infekcijas slimība, ko ierosina baktērija Clostridium tetani, kas izdala bīstamu toksīnu.

Attēls
baktērijas
Izveidots: 26. jūlijs, 2022. gads
Atjaunots: 16. februāris, 2023. gads

Baktērijas sporas atrodas augsnē vai izkārnījumos un organismā iekļūst caur bojātu ādu (durtas brūces, apdegumi, skrāpējumi), ko var arī nepamanīt. Ādas ievainojuma vietā baktērija aug anaerobos jeb bezskābekļa apstākļos.

Inkubācijas periods ilgst  4 - 12 dienas, visbiežāk 10 dienas. Inficēšanās vienmēr notiek ar sporām -  inficēšanās no cita cilvēka nav iespējama. Tādēļ no stingumkrampjiem nevakcinētus cilvēkus kolektīvā imunitāte nevar pasargāt. Īsāka inkubācijas perioda gadījumā novēro smagāku slimības norisi un sliktāku prognozi. Ņemot vērā, ka baktērijas sporas ir plaši izplatītas vidē viscaur pasaulē (augsnē, mēslojumā), izskaust šo slimību nevar.

Simptomu apraksts

Stingumkrampji var būt nāvējoši. Klīniski saslimšanai raksturīgi muskuļu krampji un spazmas, un visbiežāk vēro slimības ģeneralizēto formu, kad iesaistīta lielākā daļa ķermeņa muskuļu. Agrīnie simptomi ir palielināts muskulatūras tonuss apakšžokļa muskuļos, nespēja norīt cietāku pārtiku, kakla, plecu un muguras muskuļu stīvums. Raksturīgi arī tādi simptomi kā muskuļu pēkšņa saspringšana (spazmi), sāpes muskuļos, krampji, galvassāpes, drudzis un svīšana.

Komplikācijas stingumkrampju gadījumā variē no salīdzinoši vieglām līdz pat fatālām: nekontrolēts balss saišu saspringums (laringospazmas), kaulu lūzumi, muskuļu plīsumi, pneimonija, rabdomiolīze jeb muskuļu sabrukšana, dziļo vēnu tromboze, emboli plaušu artērijās, elpošanas grūtības, kas 1 - 2 gadījumos no 10 noved pie nāves. Nāve var iestāties arī no hipertensijas, hipotensijas, sirds aritmijām.

Izmeklējumu apraksts

Stingumkrampjus diagnosticē klīniski (balstoties uz simptomiem un pazīmēm). Nav pieejami laboratoriskie izmeklējumi, kas apstiprinātu diagnozi.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Saslimšanas gadījumā terapija uzsākama nekavējoši:

  • pacients jāhospitalizē, lai nodrošinātu labāku aprūpi un savlaicīgi konstatētu komplikācijas un tās ārstētu,
  • jāievada stingumkrampju jeb tetanus imūnglobulīns, kas neitralizē tetanus toksīna darbību un līdz ar to bojājošos efektus,
  • jāuzsāk antibakteriālais kurss, lai nogalinātu stingumkrampju nūjiņu,
  • nepieciešama mērķtiecīga/agresīva brūču ārstēšana,
  • jālieto medikamenti muskuļu spazmu kontrolēšanai/novēršanai,
  • jāveic vakcinācija pret stingumkrampjiem,
  • smagākos gadījumos nepieciešams elpošanas atbalsts ar mākslīgo plaušu ventilāciju.

Profilakse

Vakcinācija ir visefektīvākais veids, kā sevi un savus tuviniekus pasargāt no stingumkrampjiem! Primārai imunizācijai nepieciešamas vairākas vakcīnas devas, līdz tiek sasniegta pietiekama un noturīga aizsardzība, tad regulāra balstvakcinācija – parasti tās ir 5 devas līdz 7 gadu vecumam, tad deva 14 gadu vecumā un tad 1 deva ik 10 gadus visu mūžu. Stingumkrampju komponente vienmēr ir tikai kombinēto vakcīnu sastāvā.

Saistītās ārstu specialitātes

Informatīvie materiāli