Toksoplazmozes horioretinīts

Toksoplazmoze ir biežākais cēlonis infekciozam horioretinītam jeb tīklenes iekaisumam gan pieaugušajam, gan bērniem.

Izveidots: 1. novembris, 2021. gads

Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads

Drukāt

Toksoplazmoze ir biežākais cēlonis infekciozam horioretinītam jeb tīklenes iekaisumam gan pieaugušajam, gan bērniem.

Patoloģija. Attīstās nekrotizējošs tīklenes iekaisums ar asinsvadu iekaisumu un tīklenes sabrukumu.

Recidīvi. Toksoplazmoze ir slimība, kas var atkārtoties vairākkārt dzīves laikā – reaktivizēties jebkurā brīdī. Augstākais risks slimības atkārtotai epizodei ir pirmā gada laikā pēc sākotnējās diagnosticēšanas. Bojājumu recidīvi parasti attīstās iepriekšējo rētu malās, bet nav izslēgta to parādīšanās citviet tīklenē.

Simptomu apraksts

Parasti aktīvai infekcijai raksturīgi peldoši plankumi un redzes miglošanās. Ja pacientam attīstās sekundārs varavīksnenes iekaisums, var pievienoties acu sāpes un apsārtums.
Bērniem slimība ļoti reti norit ar simptomiem, līdz ar to toksoplazmoze parasti tiek diagnosticēta nejauši.
Iedzimtas toksoplazmozes izpausmes var būt horioretinīts (tīklenes iekaisums), hidrocefālija (smadzeņu šķidruma pastiprināta uzkrāšanās smadzeņu vēderiņos) un intrakraniāla kalcifikācija (kalcija sāļu nogulsnēšanās galvaskausa audos). Abu acu iesaistīšanās novērojama 85% iedzimtas tokoplazmozes pacientu.
Biežākās komplikācijas – katarakta, cistveida makulas tūska, seroza tīklenes atslāņošanās.

Saistīto simptomu saraksts

Acu apsārtums

Cēloņi

Šīs saslimšanas izraisītājs ir vienšūnas organisms Toxoplasma gondii – parazīts. Galvenie parazīta pārnēsātāji ir kaķi. Tā starpsaimnieki reizēm var būt arī paši cilvēki, dažādas zīdītāju sugas, putni un rāpuļi. Parazītam ir trīs formas – oocista (augsnē esošā forma), tahizoīts (aktīva infekciozā forma) un audu cista (latentā forma). Grūtniecības laikā attīstījusies primāra infekcija 40% gadījumu rezultējas ar iedzimtu infekciju bērnam.

Epidemioloģija. Dabā toksoplazmas ir plaši izplatītas, bet cilvēku infekcija nav vienmērīgi izplatīta visā pasaulē. Biežāk sastopama tropu reģionos, bet relatīvi retāk – sausos, aukstos reģionos. Toksoplazmu izraisīta acu saslimšana sastopama 2% populācijas ASV, 17,7% Brazīlijā un līdz 43% Āfrikā.

Riska faktori. Esot saskarē ar vidi, kur sastopami infekciozie organismi, īpaši vidē, kur dzīvo kaķi. Paaugstināts risks ir vīriešiem, cilvēkiem, kam ir vairāk par trim kaķiem, kā arī tiem, kas ēd jēlu gaļu, piemēram, jēra vai liellopa gaļu un vēžveidīgos.

Izmeklējumu apraksts

Diagnoze tiek balstīta uz klīniskajām atradnēm – izvērtējot acs ābolu no iekšpuses ar mikroskopa palīdzību acu ārsta kabinetā.

1. attēls. Toksoplazmozes perēkļi acs iekšpusē – tīklenē.

2. attēls. Veselas acs iekšpuse – tīklenē nav redzami perēkļi.

Diferenciāldiagnostika. Infekcijas, kas var atgādināt toksoplazmozes izraisīto ainu – tuberkuloze, vīrusu retinīti (citomegalovīruss, herpes vīruss, vējbaku vīruss), toksokariāze, bartonellu infekcija, sifiliss, endoftalmīts.

Jāapsver arī iespējamie autoimūnie stāvokļi – Behčeta slimība, sistēmiskas autoimūnas saslimšanas, tīklenes vaskulīts.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Visos gadījumos nav nepieciešams uzsākt medikamentozu ārstēšanu. Lēmumu uzsākt ārstēšanu pieņem šādos gadījumos:

Saslimšana skārusi makulu vai infekciozie perēkļi attīstījušies tuvu makulai;
Novērojami redzes nerva bojājumi;
Pacientam ir ievērojami redzes traucējumi;
Novērojami izmērā plaši vai vairāki bojājumi;
Infekcija attīstījusies grūtniecības laikā;
Pacientam ir tikai viena redzīga acs;
Imūnkompromitētiem pacientiem.

Medikamentoza ārstēšana: parasti tiek pielietota klasiska terapija, ko veido trīs sistēmiski lietotu medikamentu kombinācija – pirimetamīns, sulfadiazīns un kortikosteroīdi, pievienojot arī folskābi. Papildu terapijai mēdz pievienot klindamicīnu, ko lieto, līdz sāk novērot iekaisīgās reakcijas mazināšanos un tīklenes bojājumu dzīšanu, kas parasti notiek 4–6 nedēļu laikā. Pēc trīs medikamentu kombinācijas terapijas kursa beigām profilakses nolūkos tiek īpaši rekomendēts lietot trimetoprimu/sulfametoksazolu katru trešo dienu 20 mēnešu garumā. Imūnkompromitētiem pacientiem pētījumos uzrādīts labs efekts, lietojot azitromicīnu. Iespējams veikt arī intravitreālas injekcijas ar klindamicīnu, kam var pievienot kortikosteroīdu. Intravitreālas injekcijas laikā medikaments tiek ievadīts tieši acs ābolā caur sklēru, nodrošinot medikamenta nonākšanu tuvāk infekcijas perēklim. Ķirurģiska ārstēšana parasti netiek ieteikta, izņemot gadījumus, ja toksoplazmozes horioretinīta dēļ attīstījusies sekundāra tīklenes atslāņošanās.

Prognoze

Redzes asuma iznākums galvenokārt atkarīgs no aktīvās infekcijas lokalizācijas, iekaisuma smaguma un ar acu iekaisuma saistītu komplikāciju attīstības. Tā kā iespējami infekcijas recidīvi, pacientiem regulāri jāierodas uz kontroles vizītēm pie acu ārsta.