Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.
Ventrikulāras ekstrasistoles
Ventrikulāras ekstrasistoles (VES) gadījumā priekšlaicīgs elektriskais impulss rodas sirds kambaros.
Attēls
Izveidots: 24. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 19. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 19. janvāris, 2023. gads
Drukāt
Sirdsdarbība ir ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās (sistole) un atslābšana (diastole). Jebkuras izmaiņas sirdsdarbības ritmā sauc par aritmiju. Ekstrasistole ir sirdspuksts, kas noticis pirms normālā laika sirds ritmā un kam var sekot kompensatora pauze. Cilvēks to var nejust nemaz vai izjust kā sirds kūleņošanu vai īslaicīgu apstāšanos. Tas ir viens no sirds aritmijas veidiem.
Normāla sirdsdarbība ir regulāra un ritmiska, ar noteiktu frekvenci (cik reizes sirds saraujas vienas minūtes laikā). Tas ir nepieciešams, lai sirds efektīvi varētu izsviest asinis un ar tām nodrošināt visu ķermeni. Ja sirdsdarbības ritms ir būtiski izmainīts, sirds saraušanās un asiņu izsviešana var nebūt efektīva.
Sirds saraušanās ritmiskumu nodrošina sirds vadītājsistēma, kas rada ritmiskus impulsus un novada tos uz sirds muskuļšūnām, tā izraisot sirds saraušanos un asiņu izsviešanu.
Impulss vispirms rodas sinusa mezglā (sirds ritma noteicējšūnās), kas atrodas labajā priekškambarī. Tad impulss izplatās pa abiem priekškambariem un nonāk atrioventrikulārajā mezglā. Tālāk uzbudinājums pa atrioventrikulāro kūlīti nonāk labajā un kreisajā kambarī. Uzbudinājumam seko sirds muskuļa saraušanās. Sākumā vienmēr saraujas priekškambari, pēc tam kambari. Ekstrasistoles gadījumā sirds saņem impulsu sarauties nevis no sinusa mezgla, bet kādas citas vietas. Tā var atrasties priekškambaros vai kambaros.
Attēls
Simptomu apraksts
Visbiežāk pacientam nav nekādu sūdzību un VES nejauši atklāj EKG izmeklējumā.
Bērns var sūdzēties par pārsitieniem, sirds kūleņošanu, pulsācijas sajūtu kaklā, sirdsdarbības īslaicīgām pauzēm, nogurumu. Parasti sūdzības izzūd slodzes laikā. Ja sūdzības slodzes laikā parādās vai pastiprinās, noteikti jāvēršas pie ārsta! Retos gadījumos var būt sūdzības par reiboni, ģīboni, sāpēm krūtīs, arī šo sūdzību gadījumā noteikti jāvēršas pie ārsta.
Izmeklējumu apraksts
Sākumā ārsts noskaidros informāciju par pacienta un ģimenes saslimšanām. Īpaši svarīgi, vai pacients un citi ģimenē neslimo ar aritmijām vai citām sirds saslimšanām un vai nav bijuši neskaidri jaunu ģimenes locekļu nāves gadījumi. Ārsts paklausīsies sirdi, izmērīs asinsspiedienu.
Visiem pacientiem veic 12 novadījumu elektrokardiogrāfiju (EKG). Ja nepieciešams, arī ilgstošo jeb Holtera monitora EKG (sirds ritma pieraksts 24 stundas vai ilgāk).
Var būt nepieciešams asins analīžu izmeklējums (vairogdziedzera hormonu, elektrolītu, hemoglobīna noteikšana), ehokardiogrāfija jeb sirds ultrasonogrāfija, slodzes testi, kā arī citi izmeklējumi.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ja ekstrasistoles ir retas, izolētas, nepareizais elektriskais impulss nāk no viena avota kambaros un bērnam nav citu nozīmīgu saslimšanu, bieži nav nepieciešama nekāda ārstēšana. Tā kā nereti sūdzības ir saistītas ar pārmērīgu veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājumu, pacientiem rekomendē dzīvesveida izmaiņas: samazināt kofeīna patēriņu, nelietot alkoholu un nikotīnu, ievērot regulāru miega un nomoda režīmu ar pietiekamu miega ilgumu, regulāras fiziskas aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā, samazināt stresu.
Citos gadījumos jāturpina regulāra novērošanās pie bērnu kardiologa. Retāk nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem (visbiežāk beta blokatoriem, retāk ar citiem antiaritmiskiem medikamentiem) vai mazinvazīva ārstēšana – radiofrekvences katetra ablācija.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas