Pārlekt uz galveno saturu

Anti-SARS CoV-2 un Anti-SARS CoV-2 S (Spike)*

SARS‑CoV‑2 izraisa koronavīrusa slimību (COVID‑19), tas ir Coronaviridae saimes vienpavediena RNS vīruss ar apvalku. Cilvēkiem infekciju izraisa 7 koronavīrusi.

Attēls
Laboratoriskie izmeklējumi
Izveidots: 28. Jūlijs, 2022. gads
Atjaunots: 28. Jūlijs, 2022. gads

Visiem koronavīrusiem ir līdzīga genoma uzbūve un izpausmes, genoms kodē 16 nestrukturālus un 4 strukturālus proteīnus — pīķa (S), apvalka (E), membrānas (M) un nukleokapsīdu (N).

Image removed.

Anti‑SARS‑CoV‑2 tests nosaka antivielas (tajā skaitā IgG) pret rekombinantu proteīnu, kas pārstāv nukleokapsīda (N) antigēnu.

Anti-SARS-CoV-2 S nosaka antivielas (tajā skaitā IgG) pret pīķa/spike (S) proteīnu receptoru saistīšanas domēnu (RBD).

Šīs saimes vīrusiem ir zoonotiska izcelsme. Tie izraisa saslimšanu ar simptomiem, kuri var būt tādi kā vieglas saaukstēšanās gadījumā vai smagāki, tādi kā smagais akūtais respiratorais sindroms (SARS), Tuvo Austrumu respiratorais sindroms (MERS) un koronavīrusa slimība 2019 (COVID‑19). Citi koronavīrusi, par kuriem ir zināms, ka tie inficē cilvēkus, ir 229E, NL63, OC43 un HKU1. Šie vīrusi ir visuresoši un infekcija parasti izraisa parastus raksturīgos saaukstēšanās vai gripai līdzīgus simptomus.

SARS‑CoV‑2 galvenokārt tiek pārnests no cilvēka cilvēkam ar elpceļu pilieniem, taču iespējama arī netieša pārnešana, saskaroties ar inficētu virsmu. Vīruss iekļūst saimniekšūnās ar angiotenzīnu konvertējošo enzīmu 2 (ACE2), kurš visvairāk atrodams plaušās.

Tiek uzskatīts, ka COVID‑19 inkubācijas periods ir 2‑14 dienas pēc saskares, vairumā gadījumu simptomi parādās aptuveni 4‑5 dienas pēc saskares.

Inficētām personām iespējami tādi simptomi kā:

  • drudzis,
  • klepus,
  • nogurums,
  • krēpu veidošanās,
  • ožas sajūtas zudums,
  • elpas trūkums.

Simptomātiskas infekcijas smaguma pakāpe var būt no vieglas līdz kritiskai, tomēr vairumā gadījumu tā nav smaga. Smagai saslimšanai ir raksturīga, piemēram, aizdusa, hipoksija, > 50 % plaušu infiltrātu 24 līdz 48 stundu laikā, un tā galvenokārt raksturīga pieaugušajiem lielā vecumā vai ar blakusslimībām, piemēram, hipertensiju, cukura diabētu un kardiovaskulārām slimībām. Pacientiem ar smagu slimības pakāpi starp nopietnākajiem sarežģījumiem ir akūts respiratorā distresa sindroms (ARDS). Kritiskiem gadījumiem raksturīga, piemēram, elpošanas mazspēja, šoks un/vai vairāku orgānu darbības traucējumi vai mazspēja. Smagu vai fatālu infekcijas gadījumu proporcija ievērojami atšķiras atkarībā no ģeogrāfiskās vietas.

Seroloģiskie testi var palīdzēt identificēt vīrusa iedarbībai pakļautās personas un novērtēt tā ietekmes uz populāciju pakāpi, kas savukārt var palīdzēt izlemt par izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu, piemērošanu vai atvieglošanu.

Imunoglobulīnam M (IgM) serokonversija novērota jau 5 dienu laikā pēc simptomu parādīšanās, un IgG tā novērota 5‑7 dienu laikā. Atkarībā no izmantotās metodes vidēji serokonversija novērojama 10‑13 dienas pēc simptomu parādīšanās IgM gadījumā un IgG gadījumā – 12-14 dienas.

Maksimālā serokonversija notiek pēc 2‑3 nedēļām IgM gadījumā pēc 3‑6 nedēļām IgG gadījumā un pēc 2 nedēļām kopējo antivielu gadījumā. Kamēr IgM šķietami pazūd ap 6.‑7. nedēļu, šajā laikā novērojama augsta IgG seropozitivitāte. IgM un IgG antivielu koncentrācija un parādīšanās hronoloģiskā secība ievērojami atšķiras, kam pateicoties abu veidu antivielas var atklāt vienlaikus.

Neitralizējošas antivielas, kas ir vērstas pret pīķa (S) un nukleokapsīdu (N) proteīniem, veidojas, sākot ar 9. dienu, un tām novērojama spēcīga neitralizējoša atbildes reakcija, tādējādi serokonversija var nodrošināt aizsardzību vismaz uz ierobežotu laiku.

Pacienta sagatavošana

Speciāla pacienta sagatavošana nav nepieciešama.

Ietekmējošie faktori un krustreakcijas

Krusteniskā reaktivitāte Anti-SARS-CoV-2 testam iespējama pie šādām infekcijām:

  • Akūta Citomegalovīrusa infekcija;
  • Akūta Epšteina Barra infekcija;
  • SLE – sistēmas sarkanā vilkēde.

Zāles: itrakonazols pie koncentrācijas 15mg/L - ietekme uz rezultātiem netika konstatēta. Augstākas koncentrācijas iespējams var ietekmēt SARS-CoV-2 S testa rezultātu.

Bioloģiskie references intervāli vai klīniskās lēmumu vērtības

Anti-SARS-CoV-2 gaidāmās vērtības: Serums/Plazma COI.

Nosakāmais rādītājs

Vienības

Dzimums

Vecums

Referentās vērtības

Anti‑SARS‑CoV‑2

COI

s

v

 

Visām vecuma grupām

< 1.0

Negatīvs

≥ 1.0

Pozitīvs

Piezīme! Mērījuma rezultāta rādītājs virs robežvērtības nenorāda kopējo paraugā esošo antivielu daudzumu. Konkrētu imūnsistēmu reakcija uz SARS‑CoV‑2 infekciju var ievērojami atšķirties, tāpat var atšķirties ar dažādu ražotāju testiem iegūtie rezultāti. Ar dažādu ražotāju testiem iegūtie rezultāti nav savstarpēji salīdzināmi.

Anti-SARS-CoV-2-S gaidāmās vērtības: Serums/Plazma U/mL.

Nosakāmais rādītājs

Vienības

Dzimums

Vecums

Referentās vērtības

Anti‑SARS‑CoV‑2‑S

U/mL

s

v

 

Visām vecuma grupām

< 0,80

Negatīvs

≥ 0,80

Pozitīvs

Piezīme! Antivielu dažādības dēļ mērījumos iegūtās anti‑SARS‑CoV‑2‑S vērtības var būt atšķirīgas atkarībā no izmantotās testa procedūras un standarta. Tāpēc rezultāti atsevišķam paraugam, kas iegūti, izmantojot dažādu ražotāju testus, var atšķirties.

Brīdinājuma / kritiskās vērtības, kur būtiski

Ļoti agrīnā inficēšanās periodā  ir iespējami negatīvi testa rezultāti - šos testus nevar izmantot akūtas infekcijas diagnosticēšanai.

Dažiem indivīdiem specifiskas imūnās atbildes rezultātā var arī neveidoties antivielas pret vīrusu vai arī neilgi pēc inficēšanās antivielu titrs var strauji samazināties.

Steidzamo infekciju ziņošana atbilstoši vispārpieņemtajiem ārstniecības iestādes noteikumiem

Potenciālie variāciju avoti

Nav.

 

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-IC-070/00.

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-IC-071/00.

Saistītie simptomi

Nogurums
Ožas zudums
Garšas zudums
Elpas trūkums

Saistītās diagnozes