Izdalīto mikroorganismu jutības noteikšana

Izdalīto mikroorganismu jutība ir termins, ko lieto, lai aprakstītu to, ka mikrobs – baktērija vai rauga sēnīte - nav spējīga augt viena vai vairāku antimikrobo zāļu klātbūtnē. Šis tests tiek lietots, lai novērtētu noteiktu antibiotiķu iespējamo iedarbību uz baktērijām un/vai lai noteiktu, vai baktērijām ir rezistence pret konkrētiem antibiotiķiem. Šī testa rezultāti var palīdzēt izvēlēties zāles, kuras varētu būt visiedarbīgākās konkrētās infekcijas ārstēšanā.

Baktērijām un sēnītēm ir spēja kādā brīdī kļūt rezistentām pret antibiotiķiem un pretsēnīšu medikamentiem. Tas nozīmē, ka tas antibiotiķis, kurš reiz tās nogalināja vai apturēja to augšanu, vairāk var nebūt iedarbīgs.

Uzsējuma izmeklējuma laikā tiek izolēti patogēni, t.i., katrs mikroba veids tiek atdalīts no citiem. Katrs patogēns tik identificēts ar bioķīmiskām, enzimātiskām vai citām metodēm. Tikai tad, kad patogēns ir identificēts, ir iespējams pateikt, vai ir vajadzīgs noteikt tā jutību. Jutību nenosaka katram patogēnam, jo ir tādi patogēni, par kuriem ir zināms, ka tie ir jutīgi pret standarta terapiju (piem. faringītu, ko izsauc A grupas beta hemolītiskais streptokoks, var ārstēt ar penicilīnu vai ampicilīnu un nav vajadzīgs noteikt tā jutību pret šiem antibiotiķiem).

Jutību nosaka tiem izolētajiem baktēriju un rauga sēnīšu veidiem, kuri būtu jāārstē un kuru jutība pret zālēm var nebūt zināma. Lai noteiktu antimikrobo līdzekļu spēju nomākt augšanu, katru patogēnu testē atsevišķi. To, kā antibiotiķis ietekmē baktērijas augšanu, var izmērīt, ja patogēnu kopā antibiotiķi ievieto augšanai piemērotos apstākļos. Testa laikā nosaka, kurš antimikrobais līdzeklis nomāc baktērijas vai rauga sēnītes augšanu. Šie rezultāti palīdz ārstiem noteikt to, kuras zāles varētu būt visiedarbīgākās, lai izārstētu pacientam esošo infekciju. Dažreiz materiālā no infekcijas vietas tiek atrasti vairāki patogēnu veidi. Ar jutības testu var noteikt, kurš antibiotiķis vai antibiotiķu kombinācija varētu būt visefektīvākā pret visiem šiem dažādajiem baktēriju veidiem, kuri izraisa konkrēto infekciju.

Izdalīto mikroorganismu jutību var noteikt tikai tad, ja ir atrasti viens vai vairāki patogēni. Šis tests var būt nepieciešams gadījumos, ja terapija nepalīdz, lai redzētu, vai patogēnam nav radusies rezistence un lai noteiktu, kurš antimikrobais līdzeklis varētu būt visiedarbīgākais šīs infekcijas ārstēšanā.

Pacienta sagatavošana

Speciāla pacienta sagatavošana nav nepieciešama.

Ietekmējošie faktori

Materiāla paraugs uzsējumam un tam sekojošai jutības noteikšanai ir jāpaņem pirms tiek uzsākta jebkāda terapija ar antimikrobām zālēm, izņemot gadījumus, kad šis tests tiek lietots, lai novērtētu terapijas efektivitāti.

Bioloģiskie references intervāli vai klīniskās lēmumu vērtības

Nav.

Brīdinājuma / kritiskās vērtības, kur būtiski

• Pret meticilīnu rezistents Staphylococcus aureus (MRSA);
• Staphylococcus aureus ar samazinātu jutību pret vankomicīnu (VISA);
• enterokoki ar iegūtu rezistenci pret vankomicīnu (VRE);
• paplašināta spektra beta laktamāzes producējošas (ESBL) Enterobacteriacea dzimtas nūjiņas;
• Enterobacteriacea dzimtas nūjiņas ar samazinātu jutību pret karbapenēmiem;
• Multirezistenti Acinetobacter spp. un Pseudomonas aeruginosa.

Potenciālie variāciju avoti

Tie ir baktēriju antimikrobās rezistences dažādie mehānismi sugai raksturīgu vai iegūtu rezistences gēnu darbības rezultātā.

Piemēram, baktērijas šūnā mainās mērķreceptors, ar kuru parasti līdz šim ir saistījies konkrētais antimikrobais līdzeklis.

Vai arī - baktēriju šūna producē antimikrobo līdzekli inaktivējošus fermentus (piem., dažādas beta laktamāzes).

Vai arī  - mainās baktērijas šūnas membrānas poru caurlaidība u.c

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama  M-MB-004/00.