Pārlekt uz galveno saturu

Balss izmaiņas jeb disfonija un afonija

Balss aizsmakums var būt pārejošs, piemēram, akūta balsenes iekaisuma dēļ, vai ilgstošs, piemēram, balss saišu mezgliņu jeb dziedātāju mezgliņu gadījumā.

placeholder
Izveidots: 25. Janvāris, 2022. gads

Aptuveni 6–9% bērnu novēro balss izmaiņas. To smagums variē no neliela aizsmakuma jeb disfonijas līdz pilnīgam balss zudumam jeb afonijai. Tāpat balss izmaiņas var novērot uzreiz pēc bērna piedzimšanas un jaundzimušo vecumā, bet tās var attīstīties arī dzīves laikā. Pubertātes vecumā, īpaši zēniem, vēro balss izmaiņas. Tās ir saistītas ar strauju balsenes struktūru augšanu vīrišķā dzimumhormona ietekmē, pēc tam balss kļūst zemāka.

Biežākie iemesli

  •    Balsenes iekaisums jeb laringīts.
     

Kad jāvēršas pie ārsta

  • Ja, neskatoties uz saņemto terapiju, trīs nedēļu laikā nav uzlabojumu.
  • Ja balss piesmakumu pavada elpošanas traucējumi, tostarp stridors – augstas frekvences pīkstoša skaņa elpošanas laikā.
  • Ja balss piesmakumu pavada zilēšanas epizodes, kad lūpu gļotāda un āda zem nagiem kļūst zilgana.
  • Balsenes traumas gadījumā, kā arī tad, ja ir aizdomas par svešķermeni.
  • Ja vēro aizsmakumu kopš dzimšanas.
  • Ja aizsmakums progresē.

Saistītās ārstu specialitātes

Iespējamie izmeklējumi

Bērniem ar ilgstošu un nepārejošu balss piesmakumu, balss piesmakumu, kas dinamikā pieaug vai kuru pavada elpošanas apgrūtinājums, vai aizdomu gadījumā par iedzimtām balsenes izmaiņām, diagnozes noteikšanai un balsenes izvērtēšanai nepieciešams veikt balsenes vizualizāciju endoskopijas laikā.

Tas nozīmē, ka tieva, fleksibla caurulīte ar kameru galā tiek ievietota cauri degunam vai mutei līdz balsenei. Šo izmeklējumu iespējams veikt vietējā vai vispārējā anestēzijā. Lai izmeklējums vietējās anestēzijas laikā būtu informatīvs, ļoti svarīga bērna sadarbība ar ārstu, tādēļ parasti šo izmeklējumu bērniem veic narkozē. Nepieciešamības gadījumā izmeklējuma laikā ārsts paņem biopsiju – nelielu audu fragmentu mikroskopiskai izmeklēšanai.

Ne vienmēr pietiek ar endoskopijas izmeklējumu, lai noteiktu diagnozi, pilnvērtīgi izvērtētu tās smagumu vai pieņemtu lēmumu par labāko ārstēšanas taktiku. Šādos gadījumos ārsts nozīmēs papildu izmeklējumus, piemēram, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi vai citus.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Lēmums par piemērotāko ārstēšanas metodi ir atkarīgs no saslimšanas un simptomu smaguma. Lai uzzinātu papildu informāciju, lasiet šādas sadaļas: “Laringīts”, “Balss saišu parēze”, “Rekurenta balsenes papilomatoze”, “Labdabīgi veidojumi balsenē” un “Gastroezofageālā atviļņa slimība”.

Bērniem balsenes trauma nav bieži sastopama, parasti tās ir slēgtas traumas, kas rodas, sasitot kaklu, nevis atvērtas – grieztas, durtas. Ārstēšanas izvēle ir atkarīga no balsenes bojājuma apjoma un ietekmes uz elpošanu.

Vieglākos gadījumos tā var būt tikai novērošana, pretsāpju terapija, medikamentu inhalācijas balsenes tūskas mazināšanai un balss miera režīms.

Smagas traumas gadījumā, kad bērnam ir elpošanas traucējumi, viņam nodrošina elpošanu ar intubācijas (caur degunu vai muti ievietota caurulīte kaklā) vai traheostomijas palīdzību, kad ķirurģiski izveido atveri kakla priekšpusē, caur kuru trahejā ievada traheostomas kanili jeb cauruli (vairāk sadaļā “Traheostomija”). Šādus bērnus novēro un ārstē slimnīcā, nepieciešamības gadījumā viņiem veic ķirurģisku operāciju, lai atjaunotu balsenes veselumu. Parasti balsenes bojājumam sadzīstot un balsenes tūskai mazinoties, bērnam iespējams izņemt intubācijas vai traheostomas kanili.

Traheostoma kanili

Svarīga pareiza fonācija jeb skaņu veidošana balsenē, neradot pārlieku lielu traumatizāciju balss saitēm, kā tas notiek kliegšanas un forsētas fonācijas, kā arī krekšķināšanas laikā. Nepieciešams uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai mitrinātu un “ieeļļotu” balss saites.