Enkoprēze
Enkoprēze pieder pie elimenācijas traucējumiem, kuriem raksturīga fēču nesaturēšana.
Atjaunots: 29. decembris, 2022. gads
Šiem traucējumiem var būt dažādi iemesli un būtiskākais ir izslēgt tos cēloņus, kurus iespējams kontrolēt, taču ne vienmēr to iespējams izdarīt.
Simptomi
- Jebkāda daudzuma un konsistences fēču nesaturēšna jebkurā diennakts laikā, fēču smērēšanās apakšbiksēs;
- Cieta vēdera izeja, aizcietējumi;
- Izvairīšanās no tualetes apmeklēšanas;
- Sāpes vēderā;
- Apetītes trūkums;
- Slapināšana apakšbiksēs vai gultā.
Biežākie iemesli
Bieži enkoprēze saistāma ar agrāk piedzīvotu aizcietējumu epizodi. Pēc tās bērnam defekācija var asociēties ar nepatīkamām emocijām un mazināties vēlme apmeklēt tualeti. Tā rezultātā sakrājas fēču masas, un ir izmainītas zarnu spējas tās saturēt. Šī iemesla dēļ vērojamas neregulāras fēču masu izdalīšanās – smērēšanās vai lielāka apjoma defekācija.
Svarīgi būtu izslēgt arī citas kuņģu-zarna trakta saslimšanas, kas var ietekmēt zarnu darbību un iespēju to kontrolēt.
Izmeklējumu apraksts
- Anālās atveres rajona apskatīšana un izmeklēšana;
- Pēc speciālistu rekomendācijām var būt nepieciešams veikt rentgena pārskatu vēdera dobumam vai ultrasonogrāfiju vēdera dobuma orgāniem, tāpat var tikt nozīmēti jau specifiskāki izmeklējumi, lai vērtētu kuņģa-zarnu traktu darbību.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Svarīgi būtu sākotnēji izslēgt citas iespējamas kuņģa-zarnu trakta slimības, nepieciešamības gadījumā saņemot tām paredzēto ārstēšanu.
Uzmanības pievēršana ikdienas paradumiem:
- Regulāra tualetes apmeklējumu rutīnas izveidošana;
- Regulāras maltītes, uzturā uzņemto produktu pārskats;
- Pietiekama šķidruma uzņemšana dienas laikā;
- Regulāras fiziskas aktivitātes.
Kad jāvēršas pie ārsta
Bērnu psihiatrs var palīdzēt emocionālu grūtību gadījumā vai tad, ja vērojami papildus vēl kādi attīstības traucējumi.
Psiholoģiskais atbalsts
Vecākiem ar bērnu būtu jāpārrunā notiekošais, skaidrojot situāciju un iespējas, kā to mainīt. Šo sarunu laikā nevajag bērnu kaunināt, bet būt iejūtīgiem un apzināties, ka bērnam ir ierobežotas iespējas esošo situāciju kontrolēt. Ja bērnu psihiatrs uzskatīs, ka ir nepieciešama papildu psiholoģiskā konsultēšana, tā var tikt rekomendēta.