Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms jeb UDHS

Tomēr, dažas no īpatnībām ikdienā tev var radīt grūtības tikt galā ar ikdienas lietām, veidot un saglabāt attiecības ar citiem, mācīties, utml.

Tev jāzina, ka UDHS nav nekas traks. Tas ir raksturīgs 1 no 10 pusaudžiem, pārsvarā zēniem, bet arī meitenēm tas arī var būt.

Kad ir piešķirta šī diagnoze, tu vari sajust kaunu, dusmas, noliegt to, ka tev ir grūtības. Un tas ir normāli! Tomēr, mēģini neuzturēties šajās sajūtās pārāk ilgi un laicīgi meklē palīdzību. Tu vari negribēt pateikt draugiem, kas ar tevi notiek, vai skolotājiem, bet bieži vien, kad pusaudži padalās ar draugiem, ka viņiem ir UDHS, un pastāsta par savām grūtībām, tas palīdz draugiem viņus labāk saprast un sniegt atbalstu.

Nē! UDHS nav attaisnojums sliktai uzvedībai, tomēr ir dažas lietas, kuras tu nespēj kontrolēt, bet sadarbojoties ar speciālistiem, kuri tevi sapratīs, tu vari mācīties atvieglot savu ikdienu.

Kas ir UDHS

UDHS – uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, ir traucējums, kas nosaka, kādā veidā attīstās un strādā mūsu smadzenes un nervu sistēma.

UDHS raksturo trīs galvenie kritēriji:

• Paaugstinātā aktivitāte;
• Neuzmanība;
• Impulsivitāte.

Vai tu bieži nespēj līdz galam paveikt iesāktos darbus?

Vai sarunas laikā tev ir grūti izsekot galveno domu, ātri paliek garlaicīgi, vēlies pārtraukt?

Vai tev bieži ir grūtības mierīgi nosēdēt? (jānodarbina sevi ar kaut ko, krati kājas, u.tml.)

Vai kopš bērnības tev ir sanācis bieži iekļūt nepatikšanās savas uzvedības dēļ?

Vai tavi draugi, paziņas ir sūdzējušies, ka viņiem bieži šķiet, ka tu viņos neklausies?

Vai tev bieži ir grūtības plānot savu laiku?

Vai mācību uzdevumu laikā tu bieži pievērs uzmanību kaut kam citam?

Vai tavu uzmanību ir viegli novērst?

Vai tu bieži pazaudē, aizmirsti savas mantas?

Vai, pildot uzdevumus, tu bieži steidzies, kā rezultātā pieļauj daudz kļūdu?

Vai tu bieži pieņem ātrus, neapdomātus lēmumus?

Ja vismaz uz pusi no jautājumiem tu atbildēji ar “jā”, tad ir liela varbūtība, ka tev ir UDHS.

Kāpēc tas notiek ar mani

Kā pusaudzis tu jau vari sajusties atšķirīgs no citiem un vēl UDHS… Daži var just vainas sajūtu vai dusmas uz vecākiem, tādēļ, ka viņiem ir UDHS. Pašreiz UDHS cēloņi vēl nav zināmi, tomēr pārsvarā tos saista ar ģenētiskiem faktoriem. Tas nozīmē, ka pastāv visas iespējas, ka kādam no tavam radiniekam kādreiz bija vai pat tagad ir līdzīgi kā tev, bet tas nepadara ne tevi, ne viņu par sliktāku cilvēku.

Kāpēc tieši tagad

Būt pusaudzim nav viegli, bet tagad, kopš tu zini, kas ar tevi notiek, tu vari rīkoties, lai palīdzētu to mainīt un atvieglotu sev turpmāko dzīvi.

UDHS noteikti neparadījās tikai tagad. Daudzas lietas bija jau bērnībā un tu pats iemācījies ar tām sadzīvot. Varbūt dažas UDHS pazīmes mainījās, piemērām, tu spēj sevi ilgāk kontrolēt un nosēdēt mācību stundu, nestaigājot pa klasi. Turpmāk tev tiks sniegta informācija, ko tu spēj darīt lietas labā, tikai atceries – jo labāk tu sadarbosies ar speciālistiem, jo labāk viņi spēs tev palīdzēt.

Bet tas vēl nav viss…

Zinātniskie pētījumi parāda, ka cilvēkiem ar UDHS, īpaši pusaudžu gados, var nākt klāt papildus emocionālie un uzvedības traucējumi. Bieži, pusaudžiem ar UDHS ir raksturīgas depresijas un/vai paaugstinātas trauksmes pazīmes. Tāpat, pētījumi rāda, ka pusaudžiem ar UDHS biežāk ir tieksme lietot atkarību izraisošās vielas (alkoholu, cigaretes, narkotikas). Apmēram 12-24% pusaudžu, kuriem ir UDHS, lieto kādu no atkarību izraisošām vielām. Tā kā tās noteikti nav tavam vecumam atbilstošas un lietot tās pirms 18 gadu vecuma ir pretlikumīgi, bet tev ir grūti to nedarīt, tad tu noteikti vari meklēt palīdzību pie ārsta-narkologa un iepazīties ar papildu informāciju par atkarībām.

Tāpat, tev var būt grūtības veidot savstarpējas attiecības ar vienaudžiem un tikt galā ar skolas uzdevumiem, bet neuztraucies, ar speciālistu palīdzību šīs lietas var mainīt.

Kas man var palīdzēt

Ko tu vari darīt, ja tu novēro kādas no augstāk minētajām grūtībām? Neklusē, bet meklē palīdzību!

Tas, ko tu vari darīt:

• Runā ar pieaugušo, kuram tu uzticies, un palūdz, lai viņš tev palīdz atrast piemērotākus speciālistus, kuri var palīdzēt. Speciālisti, kuri ir kompetenti un spēj palīdzēt ar šāda veida grūtībām: ģimenes ārsti, psihologi, psihoterapeiti, ārsti-psihiatri, ārsti-narkologi;
• Runā ar draugiem. Viņi var sniegt tev atbalstu tad, kad tev šķiet, ka neviens tevi nesaprot. Tāpat, dažreiz viņi var palīdzēt izvērtēt situācijas, kurās tu varēji rīkoties citādāk;
• Ārsts-psihiatrs var palīdzēt tev pielāgot medikamentus, kuri atvieglos dažus no UDHS simptomiem, tomēr pasaulē vēl nav izgudrotas “burvju” tabletes, kuras liks visām tavām problēmām pazust. Ar dažām grūtībām būs jāstrādā sadarbojoties ar citiem speciālistiem;
• Psihologs var palīdzēt apzināties un kontrolēt savas emocijas, uzvedību, palīdzēt pieņemt UDHS diagnozi, palīdzēt izveidot saistošus uzmanības koncentrēšanas uzdevumus un palīdzēt strukturēt tavu dienu;
• Kognitīvi biheiviorālais terapeits palīdz saprast, kā cilvēka domas ietekmē emocijas un uzvedību, kā arī kādā veidā to var mainīt;
• Deju un kustību terapeits var palīdzēt nonākt kontaktā ar savu ķermeni, apzināties to un nodrošināt nepieciešamo kustību balansu;
• Ārsts-narkologs ir atkarību speciālists, kurš var izglītot tevi par atkarību izraisošo vielu lietošanas sekām un to atmešanas iespējām;
• Uztura speciālists. Brīžiem pie UDHS nepieciešams uzturā lietot vai izslēgt papildus vielas, lai mazinātu uztraukumu, paaugstinātu aktivitāti, utt.

Ko tu vari darīt jau tagad

• Ēd veselīgi, dzer pietiekami daudz ūdens (~2l dienā, atkarība no tava svara un garuma), guli 7-8h un sporto 30-60min. dienā – pastaigas svaigā gaisā arī skaitās. Jā, tas ir banāli un bieži dzirdēts, tomēr tas ir “pirmās palīdzības” komplekts, kas var atvieglot dzīvi daudzās situācijas;
• Apgūsti laika plānošanas stratēģijas. Laika strukturēšana un plānošana ir būtiska dzīves prasme, kura tev var palīdzēt gan mācībās, gan darbā, gan arī saglabāt draudzīgas attiecības, nekavējot tikšanās. Izmanto plānotājus, kalendārus, tavu dzīvi var arī atvieglot aplikācijas, kā piemērām: Todoist; Focus Booster; Any.do; u.tml.;
• Strukturē savu dienu un ievies režīmu. Jā, tas ir grūti, tomēr ilgtermiņā tas var palīdzēt tev novērst daudzas nepatīkamās situācijas (piemēram, izgulēties, paēst, salikt somu nākamajai dienai, laicīgi iziet ārā no mājas, lai paspētu uz skolu);
• Sadali mājasdarbus daļās. Sāc ar vieglākiem uzdevumiem un pakāpeniski virzies uz grūtākiem. Nemēģini pildīt visus uzdevumus uzreiz. Ir svarīgi ieplānot īsas atpūtas laikus starp tiem;
• Mācību laikā parūpējies, lai tavā darba vietā nebūtu nekā lieka, kas varētu novērst tavu uzmanību no uzdevuma izpildes;
• Trenē savas uzmanības koncentrēšanas spējas. Vēro sevi, cik ilgi tu spēj nenovēršoties strādāt pie kāda uzdevuma, kas tev rada vislielākās grūtības (piemēram, mājasdarbs bioloģijā). Ikdienā tu vari spēlēt galda spēles. Tāpat var palīdzēt aplikācijas (piemērām, Brain Focus productivity timer; Study Bunny focus timer);
• Sporto. Ikdienā ir svarīgi izlādēt enerģiju aktīvās nodarbēs, piemērām, skriešanā, peldēšanā, iesaistoties pulciņos (piemēram, Džiu-džitsu, Krav maga, dejas, u.tml.).
• Apgūsti apzinātības un relaksācijas paņēmienus. Tu vari apmeklēt jogu vai izmēģināt skatīties/klausīties meditācijas, kuras ir atrodamas Youtube, Spotify. Ir efektīvi iemācīties pareizi elpot un internetā var atrast daudzas elpošanas tehnikas un paņēmienus, kurus tu vari iemācīties. Aplikācijas, kuras var palīdzēt: Miervidi, Calm, Breath ball u.c.;
• Prasi padomu pieaugušiem. Kā jau noskaidrojām, tavas smadzenes un nervu sistēma darbojas atšķirīgi, bet tas nav ne labi, ne slikti – tā vienkārši ir. Tomēr, dažas lietas, kuras citiem var šķist pašsaprotamas, tev var likties kā kosmoss. Tāpēc tu droši vari jautāt pieaugušiem, kā viņi rīkotos noteiktajā situācijā;
• Stiprini savu pašvērtējumu. Dzīve ar UDHS, it īpaši pusaudžu gados, var būt izaicinājumiem pilna. Tāpēc ir svarīgi apzināties, kas tev padodas un ko tu vari attīstīt. Varbūt tev ir īpašas muzikālas dotības, varbūt tu spēj izgudrot lietas. Atrodi veidus, kā attīstīt savus talantus, piemērām, iesaistoties interešu izglītībā vai pulciņos.