Kā sevi nomierināt panikas lēkmes laikā
Necensties pretoties sajūtām – tas var tikai palielināt panikas lēkmi. Jāatceras, ka panikas lēkme nav veselībai un dzīvībai bīstama, un pēc laika tā pāries.
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.
Mūsu mentālo veselību ikdienā ietekmē ļoti plašs faktoru daudzums – tā var būt mūsu ģenētiskā iedzimtība (varbūt kādam citam ģimenē arī ir mentālās veselības traucējumi), ikdienas notikumi (gan patīkamie, gan nepatīkamie), arī mūsu dienas režīms (miega daudzums, ēdienreizes un fiziskās aktivitātes).
Necensties pretoties sajūtām – tas var tikai palielināt panikas lēkmi. Jāatceras, ka panikas lēkme nav veselībai un dzīvībai bīstama, un pēc laika tā pāries.
Pats būtiskākais ir saprast, ko trauksme signalizē.
Elpošanas vingrinājumi palīdz nomierināt prātu un sirdi. Ikdienā tos praktizējot, tas palīdz labāk koncentrēties, saglabāt mieru stresa situācijās.
OK! Ārsts pateica, ka man ir UDHS, nu un?!... Un tā arī ir! Tu esi vienkāršs pusaudzis ar savām īpatnībām, bet kuram to nav?
Psiholoģiskā izpēte ļauj novērtēt cilvēka intelektu, kognitīvos procesus, personību, emocionālo sfēru un attiecību veidošanas īpatnības.
Izdegšana ir nopietna problēma, ar ko saskaras daudzi. Tā ir fiziska un emocionāla iztukšotība, kad mums vairs nav iespēju atjaunot savas "rezerves".
Kā vari sev palīdzēt, ja tev ir ēšanas traucējumi?
Piedāvājam video ierakstu no Jautājumu un atbilžu dienas kopā ar Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas speciālistiem, kurā tika pārrunāti jautājumi par neirālās attīstības traucējumu diagnostiku, uzvedības problēmām, ēšanas traucējumiem un depresiju bērnu un pusaudžu vidū.