Komunikācijas prasmju attīstība

Komunikācija nozīmē uzvedību, kas vērsta uz citu personu, kura savukārt nodrošina attiecīgo tiešo vai sociālo pastiprinājumu.» A.S.Bondy, L.A. Frost (2002)

Komunikācijai izmantotās formas vai simboli tiek noteikti vietējā kopienā.

Komunikācija ir informācijas, ideju, emociju vai nozīmes apmaiņas process starp divām vai vairākām pusēm, izmantojot dažādus saziņas līdzekļus.

Komunikācijas veidi:

1. Verbālā komunikācija – runāšana, rakstīšana, dziedāšana, zīmju valoda;
2. Neverbālā komunikācija – ķermeņa valoda, sejas izteiksmes, žesti, acu kontakts;
3. Vizuālā komunikācija – attēli, diagrammas, zīmes, simboli;
4. Digitālā komunikācija – e-pasti, ziņojumi, sociālie tīkli.

Komunikācijas partneris

Komunikācijas partneris ir jebkura persona, ar kuru cilvēks iesaistās saziņā neatkarīgi no tā, vai tā ir mutiska, rakstiska vai neverbāla komunikācija.

• Klausītāja klātbūtne rada nosacījumus komunikācijai;
• Klausītājs nodrošina piekļuvi pastiprinājumam (mantas, informācija, uzslava utt.);
• Tas palielina iespējamību, ka „runātājs” uzvedīsies līdzīgi arī nākotnē.

Runas attīstība

0-6 mēneši:

• Gugināšana (skaņas "a", "u", "e");
• Reaģē uz vecāku balsi, smaida, skatās sejā;
• Spēj atšķirt intonācijas (saprot, kad runā maigi vai stingri).

6-12 mēneši:

• Lallināšana (zilbju kombinācijas: "ba-ba", "ma-ma", "da-da");
• Saprot vienkāršus vārdus ("mamma", "tētis", "dod");
• Reaģē uz savu vārdu;
• Mēģina atdarināt pieaugušo izrunātās skaņas.

1-2 gadi:

• Parādās pirmie apzinātie vārdi;
• Aktīvais vārdu krājums — 10-50 vārdu;
• Saprot vienkāršus lūgumus ("dod bumbu", "nāc šurp");
• Izmanto īsas frāzes ("mamma, dod", "es gribu").

2-3 gadi:

• Strauji paplašinās vārdu krājums (līdz 300 vārdiem);
• Sāk veidot vienkāršus teikumus (3–4 vārdi);
• Uzdod jautājumus ("kas tas ir?", "kur?");
• Sāk izmantot vietniekvārdus ("es", "mans").

3-4 gadi:

• Runā saistītos teikumos;
• Izmanto locījumus un laikus ("es ēdu", "mamma nopirka");
• Vārdu krājums — līdz 1000 vārdu;
• Spēj pastāstīt īsus stāstus, iegaumēt dzejoļus.

4-5 gadi:

• Runā brīvi, uzdod sarežģītus jautājumus ("kāpēc?", "kādēļ?");
• Aktīvi lieto saliktus teikumus;
• Apgūst gramatiku, bet pieļauj kļūdas;
• Spēj pastāstīt pasakas un aprakstīt notikumus.

5-6 gadi:

• Runā skaidri, gramatiski pareizi;
• Spēj izteikt savas domas plašākā formā;
• Izmanto sarežģītas konstrukcijas ("ja būtu…", "tāpēc, ka…");
• Atšķir patiesību no izdomājumiem runā.

"Pirmsrunas" prasmes

• Acu kontakta veidošana. Acu kontakts palīdz saprast, kad otrs vēlas runāt, kad jāapklust vai jāreaģē. Tā ir neredzamā "zaļā gaisma" sarunā. 
• Kopīgā uzmanība. Žestu un skatiena izmantošana, lai dalītos uzmanībā par interesantu objektu vai notikumu.
• Kustību un skaņu imitācija.
• Valodas sapratne (receptīvā valoda). Ietver visu, ko bērns uztver un apstrādā no apkārtējās runas, pat ja viņš to vēl neprot pats izteikt.
• Motivācija komunicēt. Cilvēki ar AST vidēji ir diezgan nemotivēti pret sociālo pastiprinājumu. Kā sekas, viņi nav ļoti motivēti sazināties tikai par sociālām sekām.
• Artikulācijas prasmes. Spēja precīzi kustēt mēli, lūpas, žokli, lai veidotu noteiktas skaņas.
• Dzirdes uztvere. Spēja sadzirdēt skaņu — neatkarīgi no tās nozīmes. Spēja nošķirt līdzīgas skaņas: "t" un "d", "s" un "š". Spēja noteikt, no kurienes nāk skaņa.

Augmentatīvā un Alternatīvā komunikācija

Alternatīvā komunikācija  pilnībā aizvieto runu, ja cilvēks nespēj verbāli sazināties:

• zīmju valoda, 
• simbolu kartītes, 
• runas ģenerēšanas ierīces.

Augmentatīvā komunikācija papildina un atbalsta esošo runu, ja cilvēkam ir grūtības izteikties, bet viņš var kaut daļēji runāt.

• žesti, 
• attēlu vai teksta izmantošana kopā ar runu, 
• balss pastiprinošas ierīces.

Attēls

Zemo tehnoloģiju AAK

• Žestu valoda.

Kad ievest?

• Ja 12–18 mēnešos nav vārdu – šis ir signāls, ka jāstiprina komunikācija ar alternatīvām metodēm, tostarp žestiem;
• Ja bērnam ir aizdomas par attīstības traucējumiem (piemēram, aizkavēta runas attīstība, dzirdes traucējumi, autiskā spektra pazīmes) – jo agrāk sāk, jo labāk;
• Lieto vienlaikus žestu un vārdu ("ēst" + žests), lai veidotu saikni;
• Sāc ar 3–5 vienkāršiem žestiem ikdienas situācijās. Piemēram: ēst, dzert, vēl, mamma, tētis.
• Jā/Nē aproces.
  • Aproces izmantojam tikai lūgumiem; tās neizmanto, lai atbildētu uz jautājumiem, piemēram: “Vai tas ir sīpols?”
  • Aproces ir viegls un vienkāršs motorās atbildes veids.
  • Tā ir vienkārša, bet ļoti efektīva metode, kas palīdz bērnam izteikt savu viedokli, vajadzības un pieņemt lēmumus.
• Komunikatīvās pogas. Viegls un vienkāršs motorās atbildes veids.
• PECS (attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma):
  • PECS ir viegli apgūstama sistēma, kuru var pielāgot cilvēkiem ar dažādiem spēju līmeņiem. Tā ir piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem ar komunikācijas traucējumiem;
  • Šī metode ļauj cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar runu vai nav runas, izteikt vēlmes un vajadzības, izmantojot attēlus. Tas var uzlabot viņu dzīves kvalitāti un mazināt frustrāciju;
  • PECS darbojas ar vienkāršiem attēliem vai simboliem, kas var būt drukāti vai zīmēti uz kartītēm, kas neprasa dārgas ierīces vai tehnoloģijas;
  • PECS palīdz bērniem un pieaugušajiem ar AST uzlabot mijiedarbību ar citiem, radot iespēju iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs un uzlabojot sociālās prasmes;
  • PECS ir elastīga un var tikt pielāgota atbilstoši indivīda vajadzībām. Tā tiek pielietota gan vienkāršā veidā (tikai ar attēliem), gan kompleksākās formās (ar vārdiem, teikumiem).
• Braila raksts ir taktila rakstības sistēma, ko izmanto neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, lai lasītu ar pirkstu galiem.

Augsto tehnoloģiju AAK

• Klaviatūras. Bērns raksta vārdu/teikumu, un tad klaviatūra atskaņo. Labs rīks arī apmācot rakstīt (piemēram, Programma "Simplekid"). Bērnam ir plašākas iespējas izteikt par savām emocijām, komentēt situācijas, lūgt vēlamas darbības/mantas.
• Adoptētas grāmatas. Satura ziņā pielāgota konkrētam līmenim. 
• Komunikatori. Ierīces, kas "runā", kad tiek nospiests attēls vai uzraksts. Tās nav piemērotas frāžu veidošanai vai sarežģītākām komunikācijas prasmēm, taču ir labi piemērotas bērna pamatkomunikācijas iemaņu attīstīšanai.
• Planšete ar lietotnēm. Planšetes piedāvā vairākas priekšrocības: balss funkcija; iespēja viegli pievienot kartītes (piemēram, Pecs IV+, TDSnap, Symbol Talk, AVAZ utt.).

Priekšrocības:

• Nav nepieciešams tērēt resursus kartīšu izgatavošanai;
• Jauns vārdu krājums veidojas ātrāk;
• Sociāli pieņemams.

Trūkumi:

• Planšetdators var izlādēties, sabojāties;
• Dārga ierīce;
• Bērns var nejauši izdzēst kartiņas.

Alternatīvai komunikācijai jābūt vienmēr līdzi:

• Mājās;
• Nodarbībās;
• PII;
• Pie omes;
• Uz baseinu;
• Mašīnā;
• utt.

Komunikācijas prasmju attīstība VIDEO