Pārlekt uz galveno saturu

Autiskā spektra traucējumi

Autiskā spektra traucējumi (AST, saukti arī par autismu) ir viens no neirālās attīstības traucējumiem.

placeholder
Izveidots: 12. janvāris, 2022. gads
Atjaunots: 4. oktobris, 2022. gads

Šo traucējumu gadījumā ir notikusi atšķirīga smadzeņu attīstība, un tā rezultātā cilvēka smadzenes atšķirīgi uztver sociālos stimulus un komunikāciju. Smadzenes “neatpazīst” sociālo komunikāciju kā svarīgāko, tāpēc atšķiras cilvēka funkcionēšana ikdienā un mazāk uzmanības tiek pievērsts apkārtējiem cilvēkiem. Nereti to pavada arī izteiktāks jutīgums uz sensoriem stimuliem. AST gadījumā cilvēkam var būt apgrūtināta funkcionēšana ikdienas situācijās, tāpēc nepieciešama rehabilitācija un citi atbalsta pasākumi, lai veicinātu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanos.

 

Simptomu apraksts

Autiskā spektra traucējumu gadījumā var novērot dažādus simptomus:

  • komunikācijas grūtības – vērojamas grūtības veidot acu kontaktu, izmantot žestus, iesaistīt sarunā. Bērns var neatsaukties uz savu vārdu, neatbildēt uz jautājumiem. Neizrāda interesi par citiem bērniem, nevēlas ar viņiem iesaistīties kopīgās spēlēs, grūtības veidot abpusēju komunikāciju;
  • jutīgums pret sensoriem stimuliem – bērns var pastiprināti just dažādus apkārtējās vides kairinātājus (gaismu, skaņu, dažādas smaržas un garšas, arī pieskārienus) un šādā gadījumā censties no tiem izvairīties, ja tie ir nepatīkami. Var būt arī priekšmeti, kas bērnam rada pozitīvu stimulāciju un tad bērns mēdz vienveidīgi, ilgstoši spēlēties;
  • vienveidīga (rigida) uzvedība – lai mazinātu apkārtējās vides iespēju radīt nepatīkamu kairinājumu maņu orgāniem, bērns var vēlēties pieturēties pie vienādas uzvedības, piemēram, doties pastaigās pa vienu un to pašu ceļu vai vakaros pirms gulētiešanas veikt aktivitātes noteiktā secībā. Var vērot arī atsevišķas vienveidīgas darbības, kuras bērns atkārto. Tās sauc par stereotipijām, piemēram, vienas un tās pašas skaņas atkārtošana vai  plaukstu kustināšana;
  • valodas attīstītas traucējumi/aizture – nepietiekams valodas izmantojums atbilstoši bērna vecumam, vārdu neizrunāšana;
  • vispārējā attīstības aizture – bērnam nav attīstītas kopējās prasmes atbilstoši savam vecumam, piemēram, neatbilstošas grūtības apģērbties, apmeklēt tualeti, paēst pašam, kā arī zināšanu apjoms var neatbilst sagaidāmajam;
  • izvēlīgums ēšanā – bērnam ir ierobežots produktu klāsts, ko viņš ir gatavs ēst. Produktus mēdz izvēlēties pēc to tekstūras vai garšas īpatnībām;
  • atsevišķos gadījumos var tikt vērota autoagresija – vienveidīgas, ritmiskas darbības, ko bērns atkārto un kuru rezultātā bērns pats sev nodara pāri.

Izmeklējumu apraksts

Vispārējās bērna attīstības un spēju izvērtēšana notiek sarunā ar vecākiem, sadarbībā ar bērnu. Tiek veikta dzirdes pārbaude, vispārējās attīstības izvērtēšana (psihodiagnsotika) pie klīniskā psihologa, ADOS tests. Vēl citi izmeklējumi pēc ārsta rekomendācijām, vērojot bērna veselības stāvokli.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

AST gadījumā būtiskāka palīdzības un rehabilitācijas taktika balstās uz dažādām nemedikamentozām intervencēm, kas attīstīta bērna spējas un sekmēs iekļaušanos sabiedrībā.

Rehabilitācijas iespējas:

  • ABA terapija – lietišķās uzvedības analīzes terapija, ar kuras palīdzību tiek apgūta neverbālā komunikācija un attīstītas sociālās prasmes, kā arī strukturizēta bērna uzvedība un apgūtas kopējās stratēģijas, kā ar bērnu darboties veiksmīgāk;
  • Audiologopēda nodarbības – veicina valodas attīstību, nepieciešamības gadījumā darbs ar alternatīvās komunikācijas tehnikām;
  • Ergoterapeita nodarbības – sīkās motorikas prasmju attīstība, veicinot pašapkalpošanās spējas;
  • Fizioterapeita nodarbības – kopējās fiziskās sagatavotības veicināšana;
  • Mūzikas terapija – komunikācijas prasmju attīstīšana, sadarbības veidošana, arī citas mākslu terapijas (vizuāli plastiskā, deju-kustību, drāmas);
  • Citas attīstību veicinošas nodarbības – Montesori nodarbības, individuālas nodarbības utt.;
  • Atbalsts un izglītošana vecākiem, lai vieglāk organizētu savu ikdienu;
  • Speciālā pedagoģija – ar mērķi sekmēt zināšanu apguvi cilvēkam ar AST viņam saprotamākajā veidā.

Jāņem vēra, ka bērni ar AST daudz var iegūt no dažāda veida vizuālajiem atbalsta materiāliem, bilžu shēmām un video materiāliem. Tas palīdz vieglāk uztvert apkārtējo pasauli un palīdz vieglāk strukturizēt dienas kārtību, var radīt mazāk nepatīkamu pārsteigumu. Izteiktu sensoro traucējumu gadījumā var censties to pielāgot vai palīdzēt bērnam tajā adaptēties, izmantojot, piemēram, gaismas spilgtuma regulāciju vai skaņu izolējošas austiņas.

Visi rehabilitācijas veidi balstīti pamata mērķī – sekmēt bērna spēju uzlabošanu, lai viņš vieglāk varētu iejusties apkārtējā vidē un ikdienā darboties pēc iespējas pastāvīgāk.

Pašlaik nav radīti tādi medikamenti, kas spētu “izārstēt” AST. Medikamentozu terapiju iespējams lietot gadījumos, kad ir būtiski uzvedības traucējumi vai citas veselības problēmas, kas izteikti ietekmē bērna pašsajūtu vai rada lielas grūtības iekļauties ikdienas aktivitātēs. Medikamentozas terapijas gadījumā svarīgi pārrunāt terapijas sagaidāmos efektus ar ārstu un kopīgi apspriest lietošanas nepieciešamību.

Cēloņi

Pašlaik nav atrasts kāds konkrēts iemesls AST attīstībai, tiek uzskatīts, ka šos traucējumus ietekmē dažādi faktori:

  • Ģenētiskā iedzimtība un iespējamās gēnu mutācijas – pašlaik nav atrastas konkrētas gēnu mutācijas, kas ir atbildīgas par AST rašanos, bet zināms, ka ir vairākas gēnu izmaiņas, kas var veicināt AST attīstību;
  • Ar grūtniecību un dzemdībām saistīti faktori, piemēram, priekšlaicīgi dzimis bērns, ar zemu dzimšanas svaru, skābekļa trūkums (asfiksija);
  • Bērna kopējā attīstība, citas veselības problēmas.

Eiropā AST izplatība vispārējā populācijā ir 0,3-1,8%, un šai izplatībai ir tendence paaugstināties. Biežāk ar AST tiek diagnosticēti zēni, bet arī meitenēm var būt raksturīgās izmaiņas, tāpēc jābūt piesardzīgiem, lai veiktu atbilstošu diagnostiku.

Profilakse

Pēc iespējas agrāk, pamanot pirmos AST simptomus, būtu nepieciešams doties pie speciālista, lai organizētu komandu ar rehabilitācijas speciālistiem un atbalsta pasākumiem. Jo agrāk tiks pamanītas  grūtības, jo agrāk iespējams sākt ar tām darboties un trenēt prasmes, kas veicinās bērna labāku dzīves kvalitāti.

Speciālisti, pie kā vērsties

Ģimenes ārsts vai pediatrs – kopējās attīstības izvērtēšanai.

Bērnu psihiatrs – psihoemocionālās un komunikācijas sfēras izvērtēšanai, tālākai izmeklēšanas un rehabilitācijas vadīšanai.

Klīniskais psihologs – papildu diagnostika un izglītošana.

Saistītās ārstu specialitātes

Informatīvie materiāli

Pieredzes stāsti - miegs cilvēkiem ar AST

Autisms ir traucējumu spektrs. Simptomi un funkcionēšanas īpatnības katram cilvēkam atšķiras, tādēļ bieži lieto nosaukumu autiskā spektra traucējumi (AST).

Saistītas tēmas