Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule - 4. epizode: Mācīšanās traucējumi

Bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, skolas laikā nākas krietni piepūlēties, lai tiktu citiem līdzi. Mēs, apkārtējie, varam viņiem palīdzēt. Kā?

Raidieraksta epizodes vadītājs Miks Jānis Caune ir pabeidzis Rīgas Kultūru vidusskolu, tagad studē vēsturi Latvijas Universitātē un trenējas vieglatlētikā Ogres Sporta centrā. Mikam ir grūtības ar lasīšanu, ko sauc par disleksiju, to viņš zina jau kopš 3. klases. Bet, pateicoties labam atbalstam, Miks ir iemācījies mācīties.

Studijā aicinātie eksperti ir Liene Vītola, bērnu psihiatre Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā; Anete Bromulte, audiologopēde Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā un Anna Zaula, direktores pienākumu izpildītāja Jaunciema pamatskolā un iekļaujošās izglītības eksperte.

Mācīšanās traucējumi ir specifiski neiroloģiski attīstības traucējumi, kas ietekmē spēju apgūt noteiktas prasmes, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu vai matemātiku, neskatoties uz normālu intelektu. Tie nerodas no slinkuma vai disciplīnas trūkuma, bet gan no atšķirīga informācijas apstrādes veida bērna smadzenēs. Šī atšķirība nereti paliek nepamanīta, līdz sākas skolas gaitas. Tomēr jau agrīnā vecumā var novērot signālus – bērnam var būt grūtības ar skaņu atpazīšanu, burtu iegaumēšanu vai vārdu veidošanu. Agrīna atpazīšana ir būtiska, jo laikus sniegts atbalsts ļauj bērnam izvairīties no pašvērtējuma krišanās un nevajadzīgām neveiksmēm mācībās.

Vecākiem un pedagogiem jābūt vērīgiem pret bērna uzvedību un mācību grūtībām. Bieži bērni ar šiem traucējumiem cenšas izvairīties no noteiktiem uzdevumiem, kļūst emocionāli – dusmojas, sarūgtinās vai noslēdzas –, jo viņi jūtas pārprasti un bezspēcīgi. Tiek uzsvērts, ka svarīgākais ir nevis censties “izlabot” bērnu, bet gan izprast viņa vajadzības un meklēt piemērotāko pieeju mācībām.

Atbalsts nav vienkārša uzdevumu atvieglošana, bet gan rūpīgi pielāgota mācību vide un metodes, kas ņem vērā bērna stiprās puses. Tehnoloģijas – audio materiāli, vizuālie rīki, digitālie resursi – var būtiski palīdzēt uztvert informāciju citā veidā. Tāpat ļoti svarīga ir emocionālā vide – bērnam jāzina, ka viņš nav viens, ka viņš nav "slikts skolēns", un ka viņam ir tiesības uz mācību pieeju, kas viņu atbalsta nevis soda.

Iekļaujošā izglītība ir būtisks priekšnosacījums bērna attīstībai – tā veicina vienlīdzīgas iespējas un palīdz sabiedrībai pieņemt dažādību. Skolām jāspēj piedāvāt diferencētu pieeju un būt atvērtām pielāgojumiem, taču šai izpratnei jāaug arī sabiedrībā kopumā – tikai saprotošā vidē bērns var justies pieņemts un spējīgs attīstīties.

Sapratne un atbalsts ir galvenie priekšnoteikumi, lai bērni ar mācīšanās traucējumiem justos droši un motivēti attīstīties. Laicīga palīdzība, piemērota mācību vide un pacietīga attieksme ļauj viņiem pārvarēt grūtības un pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu. Kopīga vecāku, skolotāju un sabiedrības iesaiste ir būtiska, lai radītu vidi, kurā katrs bērns justos pieņemts un spējīgs sasniegt savu labāko rezultātu. Tikai tā iespējams veidot sabiedrību, kurā katram bērnam ir iespēja mācīties, augt un justies vērtīgam.

Raidierakstu klausies arī Spotify.