Bērnu slimnīcas raidieraksts Vesela pasaule
Raidieraksts lieliem un maziem, kurā piedalās Bērnu slimnīcas speciālisti un viesi. Katru mēnesi cita aktuāla veselības tēma, kas saistīta ar bērnu un pusaudžu veselību.
Bērnu slimnīcā pēdējos gados katru mēnesi paškaitējuma veikšanas dēļ pēc vēršas aptuveni 20 pusaudži, no kuriem dažiem jāpaliek stacionārā, jo situācija ir ļoti nopietna.
Kā jārīkojas, ja nācies sastapties ar situāciju, kad ģimenē vai draugu lokā pusaudzis dara sev pāri?
Palīdzēt pusaudzim tikt galā ar sevi, nenonākot līdz paškaitējuma veikšanai, kas viņam var sniegt īslaicīgu trauksmes mazināšanās sajūtu, var atklātas sarunas par emocijām, jūtām un psihisko veselību kopumā. Pusaudzim ir svarīgi zināt un sajust, ka vecākiem un citiem tuviniekiem rūp viņa pašsajūta, ka apkārtējie ir gatavi palīdzēt.
Pamanot paškaitējuma veikšanu, svarīgi ir nenosodīt, bet patiesi un ieinteresēti iesaistīties pusaudža dzīvē un piedāvāt palīdzību. Kā to labāk izdarīt, klausies raidieraksta Vesela pasaule jaunajā epizodē! Par tēmu diskutē Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskā veselības centra speciālistes Arta Kočāne, psihiatre un Aija Bromulte, psiholoģe. Raidījumu vada Elīna Baltskara, Latvijas Radio raidījumu vadītāja.
Klausies arī Spotify
Speciālistes skaidro, ka paškaitējums nav vienkārši “traka ideja” vai uzmanības piesaistīšana. Tas ir dziļš signāls par iekšēju sāpi, spriedzi vai emocijām, kuras bērns nespēj citādi paust. Tas bieži ir saistīts ar depresiju, trauksmi, emocionālu vientulību vai sarežģījumiem attiecībās ar vienaudžiem vai ģimenē. Pusaudzis, kurš nodara sev pāri, nereti cenšas mazināt psiholoģisku diskomfortu vai pārņemt kontroli pār iekšējiem pārdzīvojumiem.
Runājot par to, kā pamanīt, ka pusaudzis nodara sev pāri, Arta Kočāne un Aija Bromulte aicina pievērst uzmanību gan fiziskām, gan uzvedības pazīmēm:
Īpaši svarīgi ir nepalaist garām šīs pazīmes un neuzskatīt tās par “pārejošām”.
Ja pieaugušais ir pamanījis paškaitējuma pazīmes, speciālistes uzsver – svarīgākais ir saglabāt mieru un reaģēt ar sapratni, nevis pārmetumiem vai nosodījumu. Galvenais ir ieviest drošu telpu sarunai, kurā bērns var justies sadzirdēts un pieņemts. Jāatceras, ka bērnam nereti pietrūkst vārdu, lai aprakstītu savas sajūtas – tāpēc paškaitējums kļūst par “sāpju valodu”. Šādā brīdī būtiski ir meklēt profesionālu palīdzību – psihologa vai psihiatra atbalsts var būt izšķirošs, lai novērstu dziļāku krīzi. Kočāne un Bromulte uzsver, ka pieaugušajiem nav jābūt viszinošiem ekspertiem, bet gan pieejamiem, klātesošiem un gataviem uzklausīt. Atvērta komunikācija ģimenē, spēja runāt par emocijām un grūtībām ir būtiski preventīvi faktori, kas palīdz mazināt paškaitējuma risku.
Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā palīdz pusaudžiem mazināt ciešanas un bezspēcības izjūtu, sniedzot emocionālu atbalstu un mācot jaunas prasmes, kā risināt radušās grūtības.
Ja ikdienā nākas saskarties ar pusaudžiem, kuri emocionālas piedzīvo grūtības, ir labi zināt, kur vēl pieejama valsts un ziedotāju apmaksāta palīdzība! Ir situācijas, kad palīdzība jāmeklē nekavējoties!
Profesionāla palīdzība pieejama:
Ir situācijas, kad palīdzība jāmeklē neatliekami!
Ārkārtas palīdzība VISU DIENNAKTI:
Raidieraksts lieliem un maziem, kurā piedalās Bērnu slimnīcas speciālisti un viesi. Katru mēnesi cita aktuāla veselības tēma, kas saistīta ar bērnu un pusaudžu veselību.
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.