Pārlekt uz galveno saturu

Analīzes bērniem ar diabētu

Veiksmīgas diabēta aprūpes pamatā ir regulāra dažādu analīžu veikšana, ar kuru palīdzību ir iespējams gan pārliecināties par to, cik veiksmīgi tiek kontrolēts diabēts, gan arī laicīgi atklāt iespējamās blakussaslimšanas un pēc rūpīgākas izmeklēšanas uzsākt to ārstēšanu.

Attēls
diabeta analizes bernam
Izveidots: 31. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 13. februāris, 2023. gads

Periodiski un regulāri veicamos laboratoriskos izmeklējumus ārsts iesaka veikt atkarībā no:

  • Veselības stāvokļa kopumā;
  • Cukura diabēta vēlīnajām komplikācijām (piemēram, diabēta izraisītām nieru izmaiņām);
  • Blakusslimībām (citām slimībām, ar ko slimo līdztekus cukura diabētam);
  • Sūdzībām par veselību, kas radušies pirms vizītes pie ārsta (piemēram, cukura diabēta pacienti biežāk slimo ar infekcijas slimībām, t.sk. urīnceļu iekaisumiem un citām slimībām, kad jāveic analīzes laboratorijā);
  • Nesen uzsāktu medikamentu lietošanas, kad nepieciešams kontrolēt medikamentu darbības efektivitāti.

Laboratoriskie izmeklējumi, kuri jāveic katram cukura diabēta pacientam neatkarīgi no vēlīnajām komplikācijām un blakus slimībām:

  • Glikētā hemoglobīna (HbA1c) līmenis asinīs, 4 reizes gadā;
  • Pilna asins aina, reizi gadā;
  • Urīna analīze, reizi gadā;
  • Mikroalbuminūrijas noteikšana urīnā, no 11 gadu vecuma, ja diabēta stāžs >2 gadiem, ik 2 gadus;
  • Lipidogramma vai lipīdu spektra analīze: augsta blīvuma liporpoteīnu holesterīns (ABL H), zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ZBL H), kopējais holesterīns (KH), triglicerīdi (Tg), jāveic visiem bērniem ar 1.tipa cukura diabētu no 11 gadu vecuma, ja lipīdu līmenis ir normas robežās, turpmāk skrīningu veic 1x 2 gados;
  • Kreatinīna līmenis asins serumā, reizi gadā.  

HBA1C mērķi un kontrole

HbA1C (glikohemoglobīns) raksturo vidējo glikozes līmeni asinīs pēdējo 4-12 nedēļu laikā.

Bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, kuriem pieejama adekvāta diabēta aprūpe, HbA1C mērķis ir < 7%(53 mmol/mol).

Augstāks HbA1C rezultāts (<7.5% vai 58 mmol/mol)ir akceptējams, ja:

  • Pacients nespēj pats atpazīt hipoglikēmiju;
  • Ir hipoglikēmiju nejušana vai smaga hipoglikēmija anamnēzē;
  • Nav iespējams veikt pietiekoši biežu glikēmijas paškontroli.

Zemāks HbA1C rezultāts (līdz 6.5% vai 47.5 mmol/mol) ir akceptējams, ja:

  • To iespējams sasniegt bez biežām hipoglikēmijām un dzīves kvalitātes pasliktināšanās;
  • Pacientam ir diabēta remisijas jeb „medusmēneša” periods.

HbA1C līmenis bērniem ar 1.tipa cukura diabētu jānosaka 1x 3 mēnešos. Analīzes jāveic sertificētā laboratorijā. Maziem bērniem ar cukura diabētu HbA1C noteikšanu būtu ieteicams veikt kapilārajās asinīs. Ideālā gadījumā aktuālais rezultāts ir pieejams ambulatorās vizītes laikā, lai to varētu izvērtēt kopā ar glikēmijas paškontroles rezultātiem un veikt nepieciešamo insulīna devas pielāgošanu.

Katram bērnam ar cukura diabētu HbA1C mērķi jānosaka individuāli, ņemot vērā ikdienas aktivitātes, individuālos dzīves mērķus, blakus saslimšanas, diabēta komplikācijas un hipoglikēmiju riskus.

Diabētiskās nefropātijas skrīnings (mikroalbuminūrija)

  • Sāk no 11 gadu vecuma, ja diabēta stāžs >2 gadiem, ik 2 gadus;
  • Veic, nosakot albumīna / kreatinīna attiecību pirmajā rīta urīna porcijā (precīzāka metode) vai albumīnu rīta urīnā vai albumīnu 24 stundu urīnā;
  • Mikroalbuminūrijai atbilst albumīna/kreatinīna attiecība rīta urīnā 2.5-25 mg/mmol (vīriešiem) vai 3.5-25 mg/mmol (sievietēm) vai albumīns rīta urīnā 20-200 mkg/min. vai albumīns 24 stundu urīnā 30-300 mg/24 stundās. Proteinūrijai atbilst albumīna/kreatinīna attiecība rīta urīnā >25 mg/mmol vai albumīns rīta urīnā >200 mkg/min. vai albumīns 24 stundu urīnā >300mg/24 stundās;
  • Albuminūrija ir pierādīta, ja vismaz 2 no 3 analīzēm, kas veiktas atkārtoti 3-6 mēnešu laikā, ir paaugstināts albumīna līmenis. Analīzes jāatkārto, lai izslēgtu tranzitoru albuminūriju. Rezultātu var ietekmēt: fiziska aktivitāte, ortostāze, smēķēšana, menstruācijas, infekcijas, nieru slimības, izteikta hiperglikēmija;
  • Pacientiem ar pierādītu persistējošu albuminūriju terapijā jāuzsāk angiotenzīnu konvertējošā faktora inhibitori (AKE inhibitori) vai angiotenzīna receptoru blokatori (ARB), lai novērstu proteinūrijas attīstību;
  • Pacienti ar proteinūriju jānosūta pie nefrologa, lai izslēgtu nieru slimību.

Bērniem ar 1.tipa diabētu un viņu ģimenes locekļiem jāizskaidro, ka:

  • Diabētiskās nefropātijas skrīnings sākas no 11 gadu vecuma, jo diabētiskas nefropātijas attīstība līdz 11 gadu vecumam ir reta;
  • Skrīningam jāņem pirmā rīta urīna porcija, lai samazinātu viltus pozitīvu rezultātu iespēju;
  • Lai apstiprinātu diabētisku nefropātiju, nepieciešamas vismaz 3 urīna analīzes;
  • Ja ir apstiprināta diabētiska nefropātija, glikēmijas kontroles uzlabošana var būtiski mazināt diabētiska nieru bojājuma progresēšanu;
  • Eegulārs nefropātijas skrīnings ir svarīgs, jo diabētiska nieru bojājuma gadījumā savlaicīgi uzsākta ārstēšana uzlabo prognozi.

Diabētiskās retinopātijas skrīnings

  • Uzsāk no 11 gadu vecuma, ja diabēta ilgums > 2 gadiem, turpmāk 1x 1-2 gados;
  • Skrīnings ir acs dibena apskate, ko jāveic pieredzējušam oftalmologam vai optometristam caur paplašinātu zīlīti ar biomikroskopijas metodi vai acs dibena fotogrāfiju;
  • Ja diabēta ilgums < 10 gadiem, ir laba metabolā kompensācija, konstatēta viegla neproliferatīva retinopātija (tikai mikroaneirismas) un nav citu redzes pasliktināšanās risku, skrīningu veic 1x 2 gados;
  • Pacientiem ar ilgstoši sliktu diabēta kompensāciju, strauji uzlabojot glikēmijas kontroli, ir palielināts retinopātijas progresēšanas risks, tādēļ ieteicams retinopātijas skrīnings pirms terapijas intensificēšanas un ik 3 mēnešus 6-12 mēnešu laikā;
  • Lāzerterapija un intravitreālas anti-VEGF (vaskulārais endoteliālais augšanas faktors) injekcijas samazina redzes zuduma biežumu pacientiem, sākot ar smagas neproliferatīvas retinopātijas stadiju un diabētisku makulas tūsku;

Bērniem ar 1.tipa diabētu un viņu ģimenes locekļiem jāņem vērā, ka:

  • Diabētiskās retinopātijas skrīnings sākas no 11 gadu vecuma, jo diabētiskas retinopātijas attīstība līdz 11 gadu vecumam ir reta;
  • Skrīninga mērķis ir konstatēt diabētisko retinopātiju sākuma stadijā, jo glikēmijas kontroles uzlabošana var būtiski mazināt tās progresēšanu;
  • Regulārs retinopātijas skrīnings ir svarīgs, jo tās sākuma stadijās pacientam parasti nav sūdzību, un progresējošas retinopātijas gadījumā savlaicīgi uzsākta ārstēšana uzlabo prognozi.

Diabētiska neiropātija

  • Perifērās neiropātijas skrīnings jāsāk 11 gadu vecumā, ja diabēta ilgums > 2 gadiem, un turpmāk jāveic 1x gadā;
  • Specifiskie testi neiropātijas izvērtēšanai ietver: jušanas, vibrācijas sajūtas un refleksu pārbaudi perifērās neiropātijas diagnostikai, padziļinātai izvērtēšanai izmainītu testu vai sūdzību gadījumā veicama neirogrāfija un testi autonomās kardiālās neiropātijas izvērtēšanai (ortostātiskais tests);
  • Bērniem ar 1.tipa diabētu un viņu ģimenes locekļiem jāsniedz padomi par pēdu kopšanu, higiēnu un pareizu apavu izvēli. Konstatējot pēdu problēmas, pacients jānosūta pie attiecīga speciālista vai uz diabēta pēdas kabinetu.

Asinsspiediens

  • Arteriālā asinsspiediena pārbaude jāveic vismaz 2x gadā;
  • Hipertenziju apstiprina, ja vidējais sistoliskais un/vai diastoliskais spiediens 3 vai vairāk atsevišķos mērījumos 3 dažādās dienās ir ≥ 95.procentīles atbilstoši vecumam, dzimumam un augumam (no 13 gadu vecuma ≥ 130/80 mmHg). Hipertenziju vēlams papildus apstiprināt ar ambulatori veiktu 24 stundu asinsspiediena Holtera monitoru;
  • Bērniem ar hipertenziju sākotnējā terapija ietver uztura un dzīvesveida izmaiņas: uzturā samazināt nātrija daudzumu, palielināt kālija, magnija un kalcija daudzumu, sākt aerobas aktivitātes 30-60min. 3-5x nedēļā. Ja ar šiem pasākumiem 3-6 mēnešu laikā netiek sasniegts mērķa asinsspiediens, jāapsver medikamentozās terapijas uzsākšana;
  • AKE inhibitori ir izvēles medikaments bērniem ar diabētu un hipertenziju.

Lipīdi

  • Dislipidēmijas skrīnings (ABLH,ZBLH,TG) jāveic visiem bērniem ar 1.tipa cukura diabētu no 11 gadu vecuma • ja lipīdu līmenis ir normas robežās, turpmāk skrīningu veic 1x 2 gados;
  • Ja ir zināma ģimenes hiperholesterinēmija, agrīni (2,6 mmol/l), nepieciešamas veikt pasākumus metabolās kompensācijas uzlabošanai, uztura plāna izmaiņas un fizisko aktivitāšu palielināšanu.

Ar 1.tipa diabētu asociēto slimību skrīnings

  • Vairogdziedzera funkcijas skrīnings (TSH), diagnosticējot 1.tipa diabētu, un turpmāk 1x gadā;
  • Celiakijas skrīnings (audu transglutamināzes IGA antivielas), diagnosticējot 1.tipa diabētu un turpmāk ik 2 gadus. Ja nav celiakijas klīnikas, vēlams pirmo skrīningu veikt 6-12 mēnešus pēc diabēta diagnosticēšanas, lai mazinātu viltus pozitīvu analīžu iespēju. Palielināta celiakijas iespējamība ir bērniem, kuriem 1.tipa diabēts diagnosticēts līdz 5 gadu vecumam.

Ambulatoro vizīšu laikā jāpievērš uzmanība iespējamu retu 1.tipa diabēta komplikāciju un asociēto slimību esamībai:

  • Juvenilā katarakta;
  • Necrobiosis lipoidica;
  • Adisona slimība.

Diabēta komplikāciju un asociēto slimību kontrole

Bērniem ar 1.tipa cukura diabētu jāveic intensīva diabēta apmācība un ārstēšana, lai sasniegtu optimālus glikēmijas mērķus un novērstu un kavētu diabēta vaskulāro komplikāciju attīstību. Pacientus, kuri regulāri ik 3 mēnešus apmeklē bērnu endokrinologu, uz zemāk minētajiem izmeklējumiem nosūta bērnu endokrinologs. Pacientus, kuri kādu iemeslu dēļ neapmeklē endokrinologu, uz šiem izmeklējumiem var nosūtīt arī ģimenes ārsts.

Tēma

Diabēts

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas saslimšana, kuru raksturo paaugstināts glikozes (cukura) līmenis asinīs insulīna trūkuma, insulīna darbības traucējumu vai abu šo iemeslu kombinācijas dēļ.