Termini, kas saistīti ar diabēta diagnozi

1.tipa cukura diabēts 

1. tipa cukura diabēts ir heterogēns sindroms, kas raksturojas ar hronisku hiperglikēmiju, kuras iemesls ir absolūts vai relatīvs insulīna trūkums, kas savukārt izraisa visu vielu maiņas procesu traucējumus un patoloģiskas izmaiņas audos un orgānos.

Insulīna rezistence

Insulīna rezistence ir samazināta organisma jūtība uz insulīnu.

Ketoacidotiska koma

Ketoacidotiska koma ir dzīvību apdraudošs stāvoklis ar bezsamaņu, kas neārstēts noved līdz nāvei.

Ketoze/ketoacidoze

Ketoze/ketoacidoze ir akūta cukura diabēta komplikācija, ko raksturo hiperglikēmija un ketonvielu klātbūtne.

HbA1C (glikohemoglobīns)

HbA1C (glikohemoglobīns) ir rādītājs, kas raksturo vidējo glikozes līmeni asinīs pēdējo 4-12 nedēļu laikā.

Hipoglikēmija 

Hipoglikēmija ir pazemināts cukura līmenis asinīs.

Hiperglikēmija

Hiperglikēmija ir paaustināts cukura līmenis asinīs.

Ketonēmija

Ketonēmija ir ketonvielu klātbūtne organismā.

Interkurentas saslimšanas

Interkurentas saslimšanas ir  blakusslimības, kuras parādās uz hroniskas saslimšanas fona.

Diabētiskā ketoacidoze (DKA)

Diabētiskā ketoacidoze (DKA) ir nopietns un bieži dzīvībai bīstams stāvoklis, kas parasti attīstās diabēta pacientiem ar pārāk zemu insulīna līmeni asinīs.

Poliūrija

Poliūrija ir pastiprināta urinācija.

Polidipsija 

Polidipsija ir palielināta šķidruma uzņemšana (slāpes).

Albumīna / kreatinīna attiecība 

Albumīna/kreatinīna attiecība ir laboratorisks izmeklējums, ar kuru pierādā mikroalbinūrijas attīstību.

C peptīds 

C peptīds ir insulīna ražošanas blakusprodukts aizkuņģa dziedzera beta šūnās. C peptīdam ir 2–5 reizes ilgāks dzīves periods nekā insulīnam. Tādēļ tā noteikšana precīzāk attēlo insulīna sekrēcijas ātrumu, nekā insulīna noteikšana. C-peptīda koncentrācija nav atkarīga no insulīna terapijas rezultātā ievadītā insulīna.

Lipohipertrofijas

Lipohipertrofijas ir  zemādas sacietējumi.