Drošība
Dažādas nelaimes notiek arī tad, ja vecāki ir rūpīgi un uzmanīgi. Pieaugušie spēj pasargāt bērnus, radot viņiem drošu vidi un novēršot iespējamas traumas un riskus.
Rekomendācijas bērniem ar galvas traumu
Attēls
Created: 16. septembris, 2026. gads
Atjaunots: 16. septembris, 2026. gads
Atjaunots: 16. septembris, 2026. gads
Drukāt
Neatliekamās palīdzības nodaļā vai traumu punktā Jūsu bērna veselības stāvokli izvērtēja ārsts vai ārsta palīgs. Atbilstoši vadlīnijām Jūsu bērnam pašreiz nav nepieciešami papildus izmeklējumi un tālāku izmeklējumu potenciālie ieguvumi nepārsniedz to radītos riskus. Jūsu bērna vispārējais veselības stāvoklis ļauj turpināt ārstēšanos mājās vecāku uzraudzībā.
Ārējs mehānisks spēks bērnam ciešot galvas traumu var radīt pārejošus galvas smadzeņu funkciju traucējumus. To klīniskās izpausmes jeb simptomus var iedalīt vairākās grupās.
Biežākie vispārējie simptomi ir reibonis, līdzsvara traucējumi, nogurums un miegainība, galvassāpes, slikta dūša vai vemšana, spiediena sajūta galvā, troksnis ausīs un redzes traucējumi. Kognitīvie simptomi ietver atmiņas traucējumus, grūtības skaidri domāt un koncentrēties. Iespējami arī psihoemocionāli simptomi, galvenokārt aizkaitināmība un trauksme, kā arī miega traucējumi. Šie simptomi neprasa papildus izmeklējumus vai ārstēšanos slimnīcā, ja tie nesaglabājas ilgāk par divām nedēļām. Tomēr, ja Jūsu bērnam parādās kāds no minētajiem simptomiem, pēc izrakstīšanas no slimnīcas, stingri rekomendējam ievērot zemāk sniegtos režīma norādījumus.
Attēls
Attēls
Rekomendācijas, ja bērnam attīstas iepriekš minētie simptomi
Ikdienas fiziskās aktivitātes
- Miera režīms 2 līdz 3 dienas. Pakāpeniski atjaunot ierastās ikdienas aktivitātes, vadoties pēc bērna pašsajūtas. Ja simptomi pasliktinās, atgriezties pie zemāka aktivitāšu līmeņa.
- Pakāpeniski, pēc bērna pašsajūtas, atjaunot vieglas, bezkontakta fiziskās aktivitātes, palielinot vingrinājumu daudzumu un intensitāti, līdz sasniegts ierastais fizisko aktivitāšu režīms.
Ja simptomi pasliktinās, atgriezties pie zemāka aktivitāšu līmeņa. Šim procesam var būt nepieciešamas vairākas nedēļas.
Attēls
Agrīnas vieglas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas svaigā gaisā, pirmajās 1 līdz 2 dienās pēc traumas ir drošas, ja bērna pašsajūta un simptomi nepasliktinās.
Pretsāpju terapija un uzturs
Galvassāpes ir biežākā sūdzība pēc galvas traumas. Ieteicams pirmās 24 stundās bērnam nodrošināt regulāru pretsāpju terapiju drošās un efektīvās devās. Vēlāk pretsāpju medikamentus lietot pēc nepieciešamības, gadījumā, ja bērns sūdzas par sāpēm vai diskomfortu:
- Ibuprofēns līdz 3x diennaktī, reizi 8 stundās);
un/vai
- Paracetamols (līdz 4x diennaktī, reizi 6 stundās).
Deva atkarīga no bērna vecuma un svara
- Ievērot regulāras maltītes.
- Ja bērns sūdzas par sliktu dūšu, tad piedāvāt mazākas porcijas.
- Nelietot uzturā kofeīnu saturošus produktus, jo tie var pastiprināt galvassāpes.
Ekrānlaiks
Svarīgi ir stingri ierobežot ekrānlaiku pirmās 48 stundas pēc galvas traumas. Viedierīču, televīzijas vai datora lietošana var provocēt simptomu pasliktināšanos. Ekrānlaika ierobežošana kombinācijā ar pakāpenisku fizisko aktivitāšu atjaunošanu veicina ātrāku atveseļošanos.
Organizēti sporta treniņi
Bērniem, kas ikdienā nodarbojas ar kādu no sporta veidiem, t.sk. organizētiem treniņiem, rekomendēts ievērot 6 soļu atgriešanos pie sporta aktivitātēm. Katram solim jābūt vismaz 24 stundas ilgam. Ja simptomi atjaunojas, jāatgriežas pie iepriekšējā (zemākas aktivitātes) soļa.
Attēls
Sarkanā karoga simptomi
Ja bērnam attīstas kāds no sekojošiem simptomiem, nepieciešams nekavējoties vērsties tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā:
- Samaņas zudums vai samazināts apziņas līmenis;
- Miegainība, ilgāk par 1 stundu laikā, kad parasti bērns ir nomodā;
- Izmainīta, neskaidra, kavēta runa;
- Dezorientācija (neorientējas telpā, laikā vai personā);
- Pieaugoši līdzsvara traucējumi vai grūtības staigāt;
- Vājums vienā vai vairākās rokās un kājās;
- Redzes traucējumi - dubultošanās;
- Stipras galvassāpes, kas nepāriet vai pastiprinās pēc adekvātas pretsāpju terapijas;
- Atkārtota, pieaugošas intensitātes vemšana;
- Krampji (konvulsijas, lēkmes);
- Dzidra šķidruma izdalīšanās no ausīm vai deguna;
- Asiņošana no vienas vai abām ausīm;
- Kakla sāpes vai jutīgums.
Galvas traumas profilakse
- Ievērot noteikumus, kas paredzēti, lai samazinātu sitienus pa galvu. Ķiveres ir svarīgs aizsargājošs ekipējums daudzos sporta veidos un aktivitātēs.
- Bērnam, atrodoties transportlīdzeklī, lieto bērnu drošības sēdeklis un drošības josta.
- Trenēties un piedalīties sporta spēlēs atbilstoši bērna prasmju un sagatavotības līmenim.
- Neatstāt bērnu uz pārtinamā galdiņa bez uzraudzības ne uz mirkli, nenovērs uzmanību no bērna.
- Pareizi lietot drošības jostu gan ēdināšanas krēslā, gan bērnu ratos, gan autosēdeklī.
Saistītās diagnozes
Tēma