Epilepsija un sports

Vai cilvēki ar epilepsiju drīkst sportot

Īsā atbilde – jā. Cilvēkiem ar epilepsiju ir ne tikai atļauts, bet arī ieteicams nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ja tās tiek veiktas droši un saprātīgi.

Kas ir fiziskās aktivitātes

Fiziskās aktivitātes ir jebkura kustība, kuras laikā mēs kustinām ķermeni un patērējam enerģiju. Tās var būt ikdienas pastaigas, skriešana, peldēšana, braukšana ar velosipēdu vai aktīvas rotaļas bērniem. Aerobās aktivitātes ir ilgstošas un ritmiskas kustības, kas paātrina elpošanu un sirdsdarbību, piemēram, ātra iešana, skriešana vai peldēšana.

Sports un epilepsija – ko zinām mūsdienās

Agrāk cilvēkiem ar epilepsiju bieži ieteica izvairīties no sporta, baidoties no traumām, lēkmju izraisīšanas vai slimības pasliktināšanās. Mūsdienu pētījumi rāda, ka šīs bažas lielākoties nav pamatotas. Fiziskās aktivitātes nepalielina traumu risku, sporta laikā izraisītas lēkmes ir ļoti retas, un pat intensīvāka slodze parasti neizraisa krampjus.

Kāpēc kustība ir īpaši svarīga cilvēkiem ar epilepsiju

Cilvēki ar epilepsiju nereti kustas mazāk nekā citi, kas ilgtermiņā var veicināt lieko svaru, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabētu, kaulu trauslumu un garastāvokļa traucējumus. Arī pretkrampju medikamenti dažkārt var veicināt svara pieaugumu.

Regulāras fiziskās aktivitātes var samazināt lēkmju biežumu, uzlabot atmiņu, uzmanību un domāšanu, uzlabot miega kvalitāti un mazināt trauksmi vai depresijas simptomus. Tās sniedz vairāk enerģijas ikdienā un uzlabo vispārējo pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Pētījumi liecina, ka šie ieguvumi var parādīties jau dažu nedēļu laikā un ir novērojami gan bērniem, gan pieaugušajiem. Svarīgi ir saglabāt savus hobijus un fiziskās aktivitātes, jo tas palīdz veidot sajūtu, ka epilepsija nekontrolē visu dzīvi.

Aerobās aktivitātes un krampju lēkmes

Dažos epilepsijas veidos, piemēram, absansa epilepsijā, dziļa un ātra elpošana miera stāvoklī var izprovocēt krampju lēkmi. Tomēr fiziskas slodzes laikā elpošana paātrinās dabiski, lai nodrošinātu organismu ar skābekli, un tas parasti neizraisa krampjus. Tieši pretēji, regulāras aerobās aktivitātes (piemēram, pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana) uzlabo smadzeņu asinsriti, vispārējo veselību un dažiem cilvēkiem var pat samazināt krampju lēkmju biežumu.

Kādos gadījumos sportojot lēkmju risks var pieaugt

Lēkmju risks var palielināties, ja cilvēks ir ļoti noguris, nav pietiekami izgulējies, uzņēmis par maz šķidruma, pārkarsis vai ja asinīs ir zems cukura līmenis.

Sporta veidu iedalījums pēc riska krampju lēkmes gadījumā

Šis iedalījums parāda, cik liels ir traumu vai dzīvības apdraudējuma risks, ja sportošanas laikā notiek krampju lēkme.

 Praktiski ieteikumi pacientiem un vecākiem

• Sāciet pakāpeniski. Izvēlieties vieglas aktivitātes, piemēram, pastaigas, stiepšanās vingrojumus vai jogu, un slodzi palieliniet lēnām.
• Izmantojiet bezmaksas tiešsaistes treniņus. Video vingrojumi ļauj sportot sev ērtā laikā, tempā un drošā vidē.
• Ja pārvietošanās ir apgrūtināta, vingrojiet mājās. Arī mājas treniņi var būt efektīvi un sniegt labumu veselībai.
• Sportojot vienatnē, parūpējieties par drošību. Apsveriet iespēju nēsāt medicīniskās identifikācijas aproci vai kulonu, lai apkārtējie krampju gadījumā zinātu, kā palīdzēt.
• Izvairieties no sev zināmiem krampju izraisītājiem. Piemēram, ja krampjus var provocēt miega trūkums, pirms sportošanas nodrošiniet pietiekamu miegu vai izvēlieties atpūtu, ja jūtaties ļoti noguris/-usi.
• Dzeriet pietiekami daudz šķidruma un pirms slodzes viegli paēdiet.
• Ja vingrošanas laikā parādās reibonis, slikta dūša vai slikta pašsajūta – pārtrauciet aktivitāti.
• Nepārpūliet sevi. Ieklausieties savā ķermenī un cieniet savas spējas un robežas.
• Pārliecinieties, ka treneris un komandas biedri zina, kā rīkoties krampju gadījumā.
• Izmantojiet atbilstošu aizsargaprīkojumu, piemēram, ķiveri vai ceļu sargus.
• Ūdens sporta veidos vienmēr lietojiet glābšanas vesti, izvēlieties labi pamanāmu apģērbu un sportojiet tikai drošā, uzraudzītā vidē.
• Ja dodaties pastaigā, skriet vai trenēties vienatnē, informējiet tuviniekus par maršrutu un paredzamo atgriešanās laiku.
• Ņemiet līdzi mobilo tālruni, kurā norādīts ārkārtas kontakta numurs.
• Lietojiet pretkrampju zāles tieši tā, kā nozīmējis ārsts. Nemainiet devas un nepārtrauciet medikamentu lietošanu patstāvīgi.