Podiņmācība

Dažiem bērniem tas izraisa apjukumu un bailes, viņi sāk aizturēt vēdera izeju un ignorēt ķermeņa signālus. Savukārt tas tikai palielina stresu un var veicināt aizcietējumu attīstību. Lielākā daļa bērnu apgūst urīnpūšļa un zarnu kontroli 24–48 mēnešu vecumā.

Kādas pazīmes liecina par bērna gatavību uzsākt podiņmācību?

• Spēj aiziet līdz podiņam.
• Stabili sēž uz podiņa.
• Spēj būt sauss vairākas stundas vai pamosties sauss pēc miega.
• Spēj novilkt un uzvilkt bikses.
• Spēj uztvert vienkāršas komandas.
• Spēj ar atsevišķiem vārdiem vai žestiem paust vajadzību iet uz podiņa.
• Vēlas paust pozitīvu attieksmi pret vecākiem.
• Pauž neatkarību ar vārdu “nē”.
• Izrāda interesi par podiņu.
• Atdarina pieaugušos un vecākos bērnus.

Līdz 20% normāli attīstīto bērnu atsakās no defekācijas (vēdera izejas) uz podiņa. Iespējamie iemesli:

• Pārāk agrīns tualetes treniņš.
• Vecāku un bērnu konflikts.
• Neizskaidrojamas bailes no podiņa.
• Vājas adaptācijas spējas.
• Sāpīga defekācija aizcietējumu dēļ.

Kā palīdzēt bērnam apgūt tualetes iemaņas?

• Vispirms padomājiet, vai bērns ir pietiekami gatavs. Par viņa gatavību uzsākt podiņmācību liecina iepriekš minētās pazīmes.
• Izvēlieties vārdus, kā apzīmēsiet iešanu uz podiņa.
• Biežāk mainiet autiņbiksītes, lai bērns pierod pie sausas veļas.
• Bērnam ir jāpierod pie poda. Pat ja bērns nebaidās, tas ir kaut kas pavisam jauns un nezināms. Sāciet ar sēdēšanu uz podiņa ar visām drēbēm dažas minūtes dienā.
• Pakāpeniski māciet sēdēt 5–10 minūtes tieši pēc ēšanas vai rīta pamošanās. Tas ir labs ieradums, jo šajā laikā pastiprināti darbojas resnā zarna, cenšoties atbrīvoties no sava satura.
• Pārliecinieties, ka bērns saņem pietiekoši daudz šķiedrvielu. Tās padara fēču konsistenci mīkstāku. Šķiedrvielas satur dārzeņi, augļi un pilngraudu produkti.
• Pārliecinieties, ka bērns saņem pietiekoši daudz šķidruma (vislabāk ūdeni).
• Pievērsiet uzmanību tam, kā bērns liek kājas, sēžot uz poda. Sekmīgai un pilnvērtīgai taisnās zarnas atbrīvošanai nepieciešams, lai abas pēdas stabili stāvētu uz cietas virsmas.
• Sākumā pieļaujams, ka bērns var saņemt nelielu apbalvojumu, piemēram, uzlīmi, bet tas nedrīkst kļūt par mērķi.
• Ja bērns jau cieš no aizcietējumiem, tie jāārstē, pirms uzsākat pieradināšanu pie podiņa.
• Nespiediet un nekarojiet ar bērnu, nekliedziet un nedusmojieties, ja bērnam neveicas visu nokārtot podiņā.

Ne tikai bērnam, bet arī vecākiem jābūt gataviem uzsākt podiņmācību. Tas nozīmē veltīt emocionālu enerģiju vairāku mēnešu garumā, pozitīvu attieksmi un spēju saglabāt mieru neveiksmju gadījumā. Veiksmīgs tualetes treniņš nenozīmē, ka bērns ir gudrāks par vienaudžiem, savukārt lēnāka pierašana pie podiņa nav vienlīdzības zīme slinkumam, atpalicībai vai pretdarbībai. Vidēji paiet apmēram seši mēneši, kamēr bērns iemācās palikt sauss dienas laikā, bet naktī pat vairākus gadus. Meitenes parasti podiņmācību apgūst ātrāk nekā zēni.