Barošanas jeb ēšanas traucējumu intervences

Kurš var kļūt par barošanas intervences programmas dalībnieku

Izvairīgas ēšanas traucējumi ir termins, ko izmanto, lai raksturotu bērnu ēšanas traucējumu apakšgrupu, kas ietekmē bērna lietotā ēdiena vai dzēriena daudzumu un veidu. Bērnu ēšanas traucējumi ir biežāk sastopami bērniem ar attīstības traucējumiem, un tiem bieži ir ilgstoša medicīniska un sociāla ietekme. Starp šīm sekām ir barības vielu deficīts,  traucēta kognitīvā darbība un ierobežotas vai kavētas sociālās iespējas – te domātas dzimšanas dienas ballītes, ēdienreizes restorānos, pikniki vai grilēšanas.

Jūsu bērns var būt ēšanas traucējumu intervences kandidāts, ja uz viņu attiecas viens vai vairāki no minētajiem punktiem:

• Izvēlīga ēšana pēc tipa:  bērns patērē šauru ēdienu klāstu, kā rezultātā diēta neatbilst atbilstošām uztura prasībām;
• Izvēlīga ēšana pēc tekstūras: bērns ierobežo patērētos pārtikas produktus un šķidrumus līdz konkrētām (un bieži vecumam nepiemērotām) faktūrām vai konsistencēm;
• Izvēlīga ēšana pēc noformējuma: bērns ierobežo patērētos pārtikas produktus un šķidrumus, patērējot tikai tos pārtikas produktus un šķidrumus, kas tiek pasniegti vai sagatavoti noteiktā veidā (piemēram, tikai ātro uzkodu restorānu vistas nagetus vai dinozauru formas vistas nagetus, dzer tikai ūdeni no sarkanās glāzes ar zilu vāku, automašīnā ēd tikai smalkmaizītes, kad mamma brauc utt.);
• Atteikšanās no ēdiena un šķidruma: bērns pilnībā vai daļēji atsakās no visiem ēdieniem un/vai dzērieniem, kā rezultātā netiek uzņemtas diennaktī nepieciešamās kalorijas un barības vielas. Vēl smagāki gadījumi var tikt saukti kā “risks nespēt attīstīties” vai “nespēja attīstīties”;
• Izaicinoša uzvedība ēdienreižu laikā: bērns regulāri iesaistās izaicinošā uzvedībā, piemēram, ēdiena izspļaušana, ēdiena grūšana prom, karotes vicināšana ar ēdienu uz tās, galvas grozīšana, raudāšana, bēgšana (to bieži novēro kopā ar lielāko daļu no iepriekšminētajiem pārtikas izvēlīguma/atteikšanās veidiem);
• Prasmju trūkums: bērnam trūkst nepieciešamo prasmju, lai pienācīgi uzņemtu pārtiku un/vai šķidrumus (vāja lūpu aizvēršana, grūtības sakošļāt vai norīt, zemas patstāvīgas ēšanas prasmes);
• Medicīniski iemesli: medicīniski mainīgie var sevī iekļaut atvilni vai gastroezofagiālā atviļņa slimību, iepriekš izmantotu gastrostomijas cauruli vai nazogastrālo cauruli, zobu caurumiem vai zobu jūtību, ka arī citām kuņģa-zarnu trakta slimībām.

Kas ir nepieciešams

Barošanas intervences īstenošanai nepieciešami kopīgi centieni. Ja jūs satrauc jūsu bērna ēšanas paradumi, konsultējaties ar savu speciālistu. Jūsu speciālists palīdzēs koordinēt diskusiju, iekļaujot sevi, abus vecākus, bērna pediatru, kā arī citus klīniskos speciālistus, kam var būt saistība ar šo intervenci (piemēram, audiologopēdu, lai veiktu rīšanas izpēti). Vecāku un aprūpētāju iesaiste ir ne tikai ieteicama, bet nepieciešama, lai novadītu ēšanas intervenci. Jūs, kā vecāks/aprūpētājs, esat vissvarīgākais intervences komandas dalībnieks. Ēšanas intervences sakumā un pēc tās jūs apmācīs jūsu speciālists un atbalstīs jūsu ABA terapijas tehniķis. Visiem primārajiem aprūpētājiem, kas regulāri ir atbildīgi par jūsu bērna ēdināšanu, arī būs jāpiedalās apmācībās, lai īstenotu ēšanas intervenci, un viņi tiek uzskatīti par būtisku faktoru, lai intervence būtu veiksmīga. Katras ēšanas intervences galvenais mērķis ir panākt, lai bērns parādītu vēlamo ēdienreižu uzvedību mājās un dabīgās ikdienišķās situācijās bez ABA speciālistu klātbūtnes.

Ko vecāki un aprūpētāji var sagaidīt no procesa

• Izpētes un intervijas. Vispirms jūsu speciālists jums iedos barošanas aptauju un pārtikas žurnālu, lai jūs varētu to aizpildīt un atgriezt atpakaļ. Parasti tas nozīmē, ka 5-10 dienas visa apēstā pārtika un izdzertais šķidrums būs jāreģistrē pārtikas žurnālā, lai novērtētu, no kā sastāv bērna diēta. Informācija barošanas anketā un pārtikas žurnālā, kā arī diskusija ar vecākiem un aprūpētājiem, palīdzēs speciālistam noteikt piemērotus mērķus bērna ēšanas intervences programmai.
• Kopīgas sanāksmes un treniņi. Būs nepieciešams, lai vismaz viens no vecākiem (īpaši labi, ja abi vecāki) regulāri piedalītos kopīgās sanāksmēs ar speciālistu un ABA terapijas tehniķi. Kopīgu sanāksmju biežums būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tai skaitā no īpašiem barošanas intervences mērķiem, tomēr vidējais kopēju sanāksmju biežums ir apmēram 2-3 reizes nedēļā. Kopīgu sanāksmju ilgums var būt no 10 minūtēm līdz 3 vai vairāk stundām. Ja jums ir bažas par vecāku vai aprūpētāju iespējām apmeklēt šīs kopīgās sanāksmes, pirms ēšanas intervences uzsākšanas sazinieties ar savu speciālistu.
• Apņemšanās ievērot konsekvenci. Ēšanas intervences programmas īstenošanai ir nepieciešama centība, laiks un pacietība visiem ģimenes locekļiem. Tas varētu nozīmēt, ka jāpavada viss vakars, sekojot barošanas protokolam uzvedības izskaušanas laikā vai barošanas protokola ieviešanai, kad bērns nesadarbojas. Šeit sniegtie piemēri nav norma, bet ģimenei ir jābūt tiem gatavai, ja tādi rodas. Līdzi ņemamā atziņa ir tāda, ka vecākiem un aprūpētājiem jābūt gataviem veltīt papildus laiku un pacietību ēdienreizēm, kamēr tiek ieviesta ēšanas intervences programma.

Kā  izskatās ēšanas intervences programma

Katra bērna ēšanas intervences programma būs specifiski veidota bērnam, ko būs pielāgojis izvēlētais speciālists, pamatojoties uz hipotētisko uzvedības funkciju ēdienreižu laikā, un tā bieži ietvers vairākus terapijas komponentus. Nepieciešams, lai visi speciālisti izmantotu tikai uz pierādījumiem balstītas metodes, kas atbilst Lietišķās uzvedības analīzes jomā veiktajiem pētījumiem.  Barošanas programmas atbilst šai prasībai, un pēc pieprasījuma jūsu speciālists var jums sniegt drukātas rakstu un pētījumu kopijas, kuras tiek izmantotas, lai veidotu jūsu bērna ēšanas intervenci. Kopsavilkums ar visbiežāk izmantotajām metodēm, kā arī tām saistītajām priekšrocībām un trūkumiem būs apskatāms zemāk. Ir svarīgi, lai jums, vecākiem un aprūpētājiem, būtu pieejama pilnīga un precīza informācija par bērna ēšanas programmas sastāvdaļām, kā arī, lai jūs sazināties par jautājumiem un bažām ar nozīmēto speciālistu.

Ēšanas intervences programmas metodes

Pozitīva pastiprināšana

Šī ir visizplatītākā metode, un to bieži apvieno ar katru no nākamajām terapijas metodēm, kas uzskaitītas zemāk. Pozitīvs pastiprinājums var tikt izmantots, lai mīļākos priekšmetus vai aktivitātes pārī savienotu ar mazāk mīļiem ēdieniem vai uzvedību ēdienreižu laikā. Bieži noteiktus, ļoti patīkamus priekšmetus vai aktivitātes var izņemt no visām citām lietošanas reizēm un sniegt tikai tika pēc vēlamās uzvedības ēdienreizē (t.i., jūsu bērns saņem iecienītās uzkodas tikai tad, kad barošanas laikā ir apēdis brokoļu gabalu).

• Priekšrocības: šī ir vismazāk uzmācīgā un visvieglāk īstenojamā procedūra;
• Trūkumi: Izmantojot pozitīvu pastiprinājumu ēšanas intervencēs, vecākiem un aprūpētājiem būs jāatstāj priekšmeti/aktivitātes, kuras tiek izmantotas kā pastiprinājums, visos citos gadījumos, izņemot barošanu. Tā rezultātā bērns var atkārtoti pieprasīt priekšmetu vai darbību, vai kļūt bēdīgs un iesaistīties izaicinošā uzvedībā, kad šis pieprasījums tiek noraidīts.

Kombinēšana un sinhronā prezentēšana

Šī metode paredz vēlamo pārtikas produktu vai faktūras sajaukšanu vai savienošanu pārī ar mērķa pārtikas produktu vai tekstūru, pakāpeniski palielinot mērķa ēdiena attiecību.

• Priekšrocības: pacientiem, kuriem ir barības vielu deficīts, šī metode ļauj tūlīt iekļaut mērķa pārtiku bērna uzturā. Šis paņēmiens dod vairāk iespēju mērķa pārtikai, jo mērķa barība tiek iekļauta katrā kodumā. Pētījumi arī norāda uz zemāku izaicinošas uzvedības līmeni, izmantojot šo metodi, jo tas ļauj piekļūt vēlamajam ēdienam ar nevēlamo mērķa barību.
• Trūkumi: Izmantojot šo metodi, ir nepieciešams vairāk laika ēdiena pagatavošanai, kā arī palielināti resursi, jo katrai sesijai nepieciešami divi ēdieni. Vēl viens kombinēšanas izmantošanas trūkums ir tas, ka tā var izraisīt negatīvu apkārtējo cilvēku reakciju (citi var uzskatīt šokolādes sīrupa un burkānu kombināciju kā pretīgu), kā rezultātā samazinās sociālais nozīmīgums.

Beznosacījuma pastiprināšana

Šī metode ietver iespēju bērnam piekļūt vēlamajiem priekšmetiem vai darbībām neatkarīgi no viņu uzvedības. Būtībā bērns saņems savas iecienītās lietas ar regulāriem intervāliem neatkarīgi no tā, vai viņš ēd vai neēd mērķa ēdienu, vai demonstrē vai nedemonstrē vēlamo uzvedību ēdienreizēs. Beznosacījuma pastiprināšanas ideja ir tāda, ka bērns pastāvīgi saņem pastiprinājumu (viņa iecienītās lietas), kas samazina viņa motivāciju iesaistīties izaicinošā uzvedībā. Beznosacījuma pastiprinājumu var efektīvi izmantot kombinācijā ar citām terapijas metodēm.

• Priekšrocības: pētījumi norāda, ka šī metode samazina problēmuzvedības parādīšanos ēšanas intervenču laikā un ir efektīva sastāvdaļa pārtikas pieņemamības palielināšanai, ja to kombinē ar citām terapijas metodēm. Vēl viena beznosacījuma pastiprinājuma priekšrocība ir tā, ka to ir viegli īstenot.
• Trūkumi: Viens beznosacījuma pastiprināšanas trūkums ir tāds, ka, tā kā starp uzvedību un pastiprinājumu nav sakarības, izaicinoša uzvedība var tikt netīšām pastiprināta (var tikt pastiprināta uzvedība, kuru mēs cenšamies samazināt). Ir dažas metodes, kas var novērst šo trūkumu, tai skaitā izmantojot plānotu kavēšanos starp problēmuzvedības rašanos un pastiprinājuma piegādi. Beznosacījuma pastiprināšana nav efektīva terapijas metode, lietojot to atsevišķi – tā jāizmanto pārī ar citām terapijas metodēm, lai palielinātu ēdiena pieņemšanu.

Izvairīšanās dzēšana

Izvairīšanās dzēšana nozīmē pievēršanos iepriekš iemācītām sakarībām (t.i., bērns izrada kādu darbību, kā rezultātā pārtika tiek noņemta). Daudzi bērni, kas atsakās no pārtikas vai lieto to izvēlīgi, ir iemācījušies, ka, iesaistoties izaicinošā uzvedībā (raudāšana, kliegšana, aiziešana no galda, pārtikas izstumšana, ēdiena izmešana, ēdiena izspiešana utt.), ēdienreize beigsies un viņi būs izvairījušies no nevēlamā ēdiena vai dzēriena. Vēl, iespējams, viņi ir iemācījušie, ka, ja viņi iesaistīsies šādā rīcībā, tiks piedāvāts alternatīvs un vairāk vēlams ēdiens. Izvairīšanās dzēšanai ir vairāki veidi, tomēr tie visi ir saistīti ar iepriekš iemācīto sakarību “pārmācīšanu” no jauna. Kā piemēru var minēt bērna atgriešanu pie ēdamgalda katru reizi, kad viņš mēģina to pamest, aiziešanas no ēdamgalda mēģinājumu bloķēšanu, karotes nenolikšanu (ēdiens tiek pasniegts karotē un paliek bērna lūpu tuvumā, tik ilgi, kamēr tas tiek apēsts), bērna mēģinājumu izstumt vai izmest ēdienu bloķēšanu.

• Priekšrocības: izvairīšanās dzēšana literatūrā tiek atzīmēta kā efektīva un samērā ātra terapijas metode, lai palielinātu ēdiena pieņemšanu. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka tad, kad pozitīva pastiprināšana vien nav bijusi efektīva, terapija kļuva efektīva, apvienojot to ar izvairīšanās dzēšanu. Izvairīšanās dzēšanu var pārī savienot ar vairākām citām terapijas metodēm, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu problēmuzvedību ēšanas intervences laikā.
• Trūkumi: šī terapijas metode sākotnēji var būt nepatīkama gan bērnam, gan vecākiem vai aprūpētājam. Izvairīšanās dzēšanas blakusparādības var ietvert īslaicīgu problemuzvedības biežuma, intensitātes vai ilguma palielināšanos, kamēr bērns iemācās, ka šīs uzvedības vairs nenoved pie ēdiena noņemšanas, alternatīva ēdiena piedāvāšanas vai ēdienreizes pārtraukšanas. Šīs uzvedības ar laiku pazūd, taču ir svarīgi, lai visi ārstniecības grupas locekļi saprastu, kā šādas uzvedības rodas un kā uz tām reaģēt.

Svarīgi faktori veiksmīgai ēšanas intervencei

Komunikācija

Lai jūsu bērna ēšanas intervence būtu veiksmīga, ir svarīgi, lai jūs būtu informēti par ēšanas plānā iekļautajām metodēm, kā arī saprastu, ka nepieciešamības gadījumā plānā var tikt veiktas pārmaiņas (jūsu speciālists veiks pielāgojumu, ja būs nepieciešams, un informēs jūs par to, kas tieši tika mainīts bērna individuālajā ēšanas plānā). Lai jūs būtu informēti par visiem jūsu bērna ēšanas plāna aspektiem, ir svarīgi jums kā vecākam pārliecināties, ka supervizējošais speciālists ir informēts par jebkādām izmaiņām jūsu bērna uzvedībā ēdienreižu laikā vai citām līdzvērtīgām uzvedībām ārpus terapijas nodarbībām. Papildus jums kā vecākam būtu jāpārrunā ar speciālistu, ja jums kaut kas jebkurā laikā sāk radīt neērtības jūsu bērna intervencē. Komunikācijai kopumā būtu jākļūst biežākai ēšanas intervences laikā.

Dzēšanas sprādziens

Ja jūsu bērna ēšanas intervence iekļauj jebkādu izvairīšanās dzēšanas formu (to izaicinošo uzvedību, kas iepriekš noveda pie ēdiena noņemšanas, bet vairs nenoved pie ēdiena noņemšanas), mēs sagaidām ieraudzīt, kā mēs to saucam, dzēšanas sprādzienu. Dzēšanas sprādziens ir īslaicīgs to izaicinošo uzvedību pieaugums, ko mēs cenšamies samazināt. Kā ar jebkuru uzvedības intervenci, jūsu uzvedības tehniķis vāks datus par visām šīm uzvedībām, un tos rūpīgi apstrādās jūsu speciālists, kas veiks pielāgojumus, kas būs nepieciešami. Jūsu bērna drošība ir mūsu pamatrūpe un tiks veikti priekšdarbi, lai nodrošinātu viņa drošību visu laiku. Runājiet ar savu speciālistu, lai iegūtu vairāk informācijas par to, ko jums vajadzētu sagaidīt ieraugām dzēšanas sprādziena laikā, un apspriediet, vai īslaicīgs izaicinošās uzvedības pieaugums padara izvairīšanās dzēšanu par labāko intervences veidu jūsu bērnam.