Vairāku vakcīnu ievade vienas vizītes laikā ir ierasta un droša prakse. Bērna imūnsistēma jau no dzimšanas saskaras ar lielu daudzumu dažādu antigēnu, tāpēc vakcīnas veido tikai nelielu daļu no kopējās imūnās slodzes. Vakcinācija palīdz savlaicīgi izveidot aizsardzību pret bīstamām infekcijas slimībām laikā, kad bērns ir īpaši uzņēmīgs pret smagu saslimšanu un komplikācijām.
Terminu skaidrojums:
Imūnsistēmas attīstība sākas vēl grūtniecības laikā. Pēc dzimšanas bērns nonāk vidē, kurā ir daudz dažādu mikroorganismu, un imūnsistēma uz tiem reaģē jau no pirmajām dzīves stundām. Pirmajās dzīves dienās bērna organisms saskaras ar baktērijām un citiem mikroorganismiem caur ādu, elpceļiem un gremošanas sistēmu. Tas nozīmē, ka imūnsistēma jau no dzīves sākuma darbojas aktīvi un spēj atpazīt svešas vielas.
Grūtniecības laikā, kad mammai ar bērnu ir kopīga asinsrite, kāda daļa mammas asinsritē cirkulējošo antivielu nonāk arī bērna asinsritē un paliek tur dažus mēnešus pēc piedzimšanas. Tās palīdz pasargāt pirmajos dzīves mēnešos, taču šī aizsardzība pakāpeniski samazinās. Lai bērns iegūtu noturīgāku aizsardzību pret konkrētām infekcijas slimībām, viņa imūnsistēmai jāveido pašai sava imūnā atbilde. Vakcinācija palīdz to izdarīt drošā un kontrolētā veidā.
Bērna organisms jau agrīnā vecumā spēj veidot gan antivielas, gan šūnu imunitāti. Tas nozīmē, ka imūnsistēma atpazīst vakcīnā esošos antigēnus un izveido aizsardzību pret tiem.
Zīdaiņi spēj veidot aizsargājošu imūno atbildi arī tad, ja vienlaikus tiek ievadītas vairākas vakcīnas. Tieši tādēļ vakcinācija tiek plānota agrīnā vecumā – lai aizsardzība izveidotos iespējami savlaicīgi.
Pamatojoties uz imūnās sistēmas darbības principiem, secināts, ka zīdaiņa organisms teorētiski spētu reaģēt uz apmēram 10 000 antigēnu kopām vienā reizē. Tas ir skaidrojošs aprēķins, kas palīdz saprast mērogu. Praksē vakcīnu skaits un antigēnu daudzums ir nesalīdzināmi mazāks. Tas nozīmē, ka vairāku vakcīnu ievade vienas vizītes laikā izmanto tikai nelielu daļu no imūnsistēmas iespējām.
Vakcinācija nesamazina imūnsistēmas spēju reaģēt uz citiem kairinātājiem. Imūnās šūnas organismā pastāvīgi atjaunojas, tāpēc vakcīna nevar “iztērēt” imūnsistēmu vai padarīt to vājāku. Tā tikai aktivizē konkrētu, mērķētu aizsargreakciju pret noteiktu infekcijas izraisītāju.
Lai gan mūsdienās bērni tiek pasargāti pret lielāku skaitu infekcijas slimību, kopējais antigēnu daudzums vakcīnās ir mazāks nekā agrāk. Agrāk dažas vakcīnas saturēja ļoti daudz imunoloģisku komponentu. Mūsdienu vakcīnas ir daudz precīzākas un satur tikai tās sastāvdaļas, kas nepieciešamas efektīvas aizsardzības veidošanai. Tas nozīmē, ka bērni šobrīd iegūst aizsardzību pret vairāk slimībām, vienlaikus saņemot mazāku imunoloģisko slodzi nekā iepriekšējās paaudzēs.
Salīdzinot vakcīnas, kas ievadītas vienā laikā, ar vakcīnām, kas ievadītas atsevišķi, novērota līdzvērtīga humorālā jeb antivielu veidošanās imūnā atbilde. Tas attiecas uz dažādām vakcīnu kombinācijām. Tādēļ nav pamata uzskatīt, ka vakcīnu ievade vienas vizītes laikā samazinātu to efektivitāti.
Vairāku vakcīnu ievade vienas vizītes laikā ļauj:
Tas ir īpaši svarīgi zīdaiņa vecumā, kad vairākas infekcijas slimības var noritēt smagi.
Viegla vai vidēji smaga saslimšana parasti netraucē bērna organismam izveidot aizsargājošu imūno atbildi pēc vakcinācijas.
Augšējo elpceļu infekcija, ausu iekaisums, caureja vai viegls drudzis nesamazina vakcīnas efektivitāti. Smagākas saslimšanas gadījumā vakcināciju var atlikt, lai būtu vieglāk izvērtēt bērna veselības stāvokli un iespējamās reakcijas pēc vakcinācijas.
Pēc vakcinācijas bērni nekļūst uzņēmīgāki pret citām infekcijām. Nav pamata uzskatīt, ka vakcīnas vājinātu imūnsistēmu vai padarītu bērnu “mazāk aizsargātu”. Tieši infekcijas slimības pašas par sevi var radīt lielāku slodzi organismam un palielināt komplikāciju risku. Vakcinācija palīdz šo risku samazināt.
Nē. Vairāku vakcīnu ievade vienas vizītes laikā nepārslogo bērna imūnsistēmu.
Nē. Vakcinācija nevis vājina, bet palīdz imūnsistēmai izveidot specifisku aizsardzību.
Nav pierādījumu, ka tas būtu drošāk vai efektīvāk. Savukārt aizsardzības iegūšana var aizkavēties.
Parasti jā. Viegla vai vidēji smaga saslimšana netraucē vakcīnas izraisītai imūnai atbildei.
Vakcinācija aizsargā cilvēkus pret nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām, piemēram, gripu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, masalām, epidēmisko parotītu, masaliņām, meningokoku infekciju, invazīvu pneimokoku infekciju, poliomielītu un citām.
Vakcinācija ir droša metode, kas radīta, lai pasargātu pieaugušos un bērnus, jo īpaši zīdaiņus, no saslimšanas ar dzīvībai un veselībai bīstamām infekcijas slimībām.
Offit PA, Quarles J, Gerber MA, Hackett CJ, Marcuse EK, Kollman TR, Gellin BG, Landry S. Addressing Parents’ Concerns: Do Multiple Vaccines Overwhelm or Weaken the Infant’s Immune System? Pediatrics. 2002;109(1):124–129. doi:10.1542/peds.109.1.124.
