Kustību pamati: lielo motoro prasmju veidošanās un attīstība

Lielo motoro prasmju iedalījums

Lielo motoro prasmju attīstība

Lielo motoro spēju attīstība notiek pakāpeniski un sistemātiski, jo bērns mācās kontrolēt lielas muskuļu grupas un veikt koordinētas kustības. Šis process ir atkarīgs no bioloģiskiem, vides un sociāliem faktoriem, kas palīdz attīstīt līdzsvaru, spēku, koordināciju un veiklību.

2-3 gadi

• Staigāšana un skriešana: patstāvīgi staigā un skrien, var būt nestabils.
• Lekšana: mācās lekt uz priekšu ar abām kājām, spēj palēkties dažus centimetrus no zemes.
• Kāpšana: Divgadnieki parasti spēj kāpt pa kāpnēm, turoties pie margām un liekot vienu kāju uz pakāpiena pēc otras. Trīsgadnieki jau sāk apgūt spēju kāpt pa kāpnēm pamīšus liekot kājas.
• Spēle ar bumbu: sāk izprast bumbas ripināšanas un speršanas kustības. Ķer bumbu ar visu ķermeni.
• Braukšanas ar riteni: trīsgadnieki sāk apgūt trīsriteņu vai līdzsvara riteņu izmantošanu. Šajā posmā galvenā uzmanība ir pievērsta līdzsvara un pedāļu kustību koordinēšanai.

4-5 gadi

• Ātrāka un koordinētāka skriešana: spēj skriet ātrāk un ar labāku līdzsvaru, kustības kļūst plūstošākas un var vieglāk mainīt virzienu
• Lēkšana: var lēkt uz priekšu ar abām kājām vienlaicīgi. Spēj pārlekt pāri nelieliem šķēršļiem.
• Stāvēšana uz vienas kājas: Līdzsvars kļūst stabilāks, un bērni var stāvēt uz vienas kājas līdz pat 10 sekundēm bez atbalsta.
• Spēle ar bumbu: spēj mest un spert bumbu ar labāku koordināciju un kontrolēt tās lidojuma virzienu. Noķer bumbu, izmantojot abas rokas.
• Braukšana riteni: spēj vadīt trīsriteni, pedālējot vienmērīgi, patīk skrejritenis.

6-7 gadi

• Ātra un kontrolēta skriešana: spēj skriet ar lielāku ātrumu un precizitāti.
• Lēkšana: lec uz vienas kājas uz vietas un var pārlēkt pār šķēršļiem ar precizitāti un spēku.
• Spēle ar bumbu: spēj precīzi un ar pietiekamu spēku spert bumbu, lai to virzītu uz mērķi vai noteiktā virzienā.
• Riteņbraukšana: Bērni šajā vecumā bieži vien apgūst divriteņu velosipēdu braukšanu bez papildu atbalsta riteņiem. Šajā vecumā bērni var braukt ar skrejriteni, skeitbordu vai citiem līdzsvara rīkiem, jo viņu līdzsvara un koordinācijas spējas ir ievērojami attīstītas.

Kāpēc lielās motorās prasmes ir svarīgas?

1. Fiziskās veselības uzlabošana:

• Muskuļu spēks un izturība.
• Sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmu veselība.
• Traumu profilakse.

2. Ikdienas dzīves funkcionalitāte:

• Pašaprūpes spējas.
• Neatkarība.

3. Smadzeņu attīstība un kognitīvo spēju uzlabošana:

• Neiroloģiskā attīstība.
• Problēmu risināšana un plānošana.

3. Psiholoģiskā labklājība:

• Stresa noturība un emocionālā līdzsvara uzlabošana.
• Trauksmes un depresijas mazināšana.

4. Sociālā attīstība:

• Komunikācijas prasmes.
• Pašvērtējums un pašapziņa.
• Spēles un mijiedarbība ar vienaudžiem.

5. Svarīga sagatavošanās turpmākai attīstībai:

• Sagatavošanās sarežģītākām kustībām.
• Sports un veselīgs dzīvesveids.

Motoro problēmu sekas:

• Limitētas vides izzināšanas iespējas.
• Grūtības iesaistīties spēlē ar vienaudžiem.
• Grūtības veidot neverbālas komunikāciju prasmes.
• Akadēmiskās grūtības.
• Gadiem ejot kļūst arvien fiziski neaktīvāki.

Kas kavē motoro attīstību?

1. Muskuloskeletālā sistēma:

• Pārlieka locītavu mobilitāte/lokanība.
• Stāja un muskulatūras tonusa izmaiņas.
• Limitēts spēks.
• Gaitas izmaiņas.

2. Sensorās sistēmas:

• Koordinācijas.
• Sensorās grūtības.
• Dzirdes, redzes izmaiņas – orientācija.
• Proprioceptīvās grūtības (‘’kermeņa apzināšanās).

3. Motorā kontrole:

• Motorās plānošanas izmaiņas.
• Motorās imitācijas grūtības.

4. Kognitīvā, sociālā, emocionālā attīstība.

5. Signālu ievērošana un agrīnā intervence.

Aktivitātes LMS attīstības veicināšanai

1. Muskulatūras un kaulu stiprināšana

• Rāpošana:
  • nostiprina lielās muskuļu grupas – pleci, mugura, rokas, kājas, vēders).
  • attīsta mugurkaula lokanību.
• Lēkšana:
  • nostiprina kāju muskulatūru.
  • stiprina kaulus.
• Muskulatūru attīstošie vingrinājumi.
  • Specifiski vingrinājumi atkarībā no funkcionālās nepieciešamības

2. Līdzsvara un koordinācijas uzlabošana

Līdzsvars ļauj bērnam kontrolēt ķermeņa stāvokli gan miera, gan kustības laikā.

Koordinācija ir dažādu muskuļu grupu harmoniska darbība.

Ievērojiet sekojošus pamatprincipus:

• No zemāka uz augstāku.
• No platāka uz šaurāku.
• No lēnāka uz ātrāku.
• No stabilas virsmas uz kustīgu virsmu.
• No taisnas uz vertikālu.
• No taisnvirziena uz virzienu maiņu.

3. Postulārās kontroles uzlabošana

Ikdienas dzīvē nepieciešama 3 veidu posturālā kontrole:

• spēja kontrolēt savu ķermeni diezgan paredzamos un nemainīgos apstākļos;
• spēja atgūt stabilu pozīciju pēc negaidīta līdzsvara zuduma;
• spēja aktivizēt kāju un rumpja muskuļus līdzsvara kontrolei pirms potenciāli destabilizējošām kustībām.

Vingrinājumu piemēri:

• manipulācijas ar priekšmetiem (bumbas ķeršana, mešana, riņķū vēršana uz konusa utt.) uz dažādām virsmām;
• Vingrinājumi uz lielām vingrošanas bumbām.
• Līdzsvara konusi, šūpoles, karuseļi u.c. kustīgi priekšmeti, kur bērnam jānoturas.

4. Ķermeņa apzināšanās uzlabošana

Apzināties savu ķermeni ir saprast, kur tas atrodas telpā un kā tas kustas.

• Proprioceptīvā ievade – smagumu nešana, stumšana, iešana uz rokām utt.
• Spēles ar ķermeņa daļu identificēšanu.
• Vingrinājumi spoguļa priekšā.
• Telpiskā apzināšanās – zem, uz , caur, ap objektiem.
• Ķermeņa izjušana – peldēšana, bumbu baseini.

5. Motorās aktivitātes sadalīšana posmos

Piemērs- BUMBAS ĶERŠANA

1. solis – stāv ar pēdas plecu platumā.
2. solis – izstiepj rokas un sagatavojas ķeršanai
3. solis – vēro bumbas trajektoriju.
4. solis – pielāgo ķermeņa pozīciju bumbas lidojumam.
5. solis – tuvina rokas, lai satvertu bumbu

Kā atvieglot:

• Stāvēt aiz bērna, paņem viņa rokas, ķeriet kopā.
• Izvēlies lielāku bumbu, nepiepūt līdz galam.
• Met tuvu bērnam.
• Ķer ar visu ķermeni.

Kā padarīt grūtāku:

• Izvēlies mazāku bumbu.
• Met no tāluma.
• Met dažādos virzienos.
• Ķer ar vienu roku.

Vecāku un ikdienas loma bērna fiziskajā attīstībā

1. Veiciniet brīvu spēli un kustību

• Rotaļu laukumi: Regulāri apmeklējiet rotaļu laukumus, kur bērns var skriet, kāpt un lekt.
• Brīva spēle ārā: Sniedziet bērnam iespēju spēlēties dabā, kur viņi var brīvi kustēties un izpētīt.

2. Izmantojiet katru iespēju kustēties

• Ikdienas uzdevumi: Iesaistiet bērnu mājas darbos, piemēram, dārza darbos vai palīdzēšanu ar mājas uzdevumiem, kas prasa kustības.
• Pastaigas un velo braucieni: Regulāri dodieties pastaigās vai brauciet ar velosipēdu kopā, lai veicinātu fizisko aktivitāti.

3. Radošas kustību spēles

• Dejas: Rīkojiet mājās deju ballītes, kur bērns var kustēties mūzikas ritmā.
• Radošas kustības: Iedrošiniet bērnu izdomāt savas kustības vai spēlēt spēles, kas ietver dažādas kustības, piemēram, "Zoo treniņš", kur bērns atdarina dzīvnieku kustības

4. Kopā piedalieties sporta aktivitātēs

• Izveidojiet kopīgas fiziskās aktivitātes rutīnu: Pavadiet laiku kopā, piedaloties sportiskās aktivitātēs, kas veicina kopīgu kustību un attiecību stiprināšanu. Spēlējiet futbolu, mini basketbolu, nūjojiet utt.
• Kopīgas sacensības: Rīkojiet sacensības vai aktivitātes, kur bērns var piedalīties un sacensties, piemēram, mini olimpiskās spēles mājās.

5. Iesaistiet bērnu dažādās aktivitātēs

• Piedāvājiet dažādas aktivitātes: Iepazīstiniet bērnu ar dažādām sporta veidiem un fiziskajām aktivitātēm, lai attīstītu dažādas motorās prasmes. Izmēģiniet jogu, cīņas sporta veidus, peldēšanu.
• Mainiet aktivitātes: Ik pa laikam mainiet aktivitātes, lai uzturētu interesi un nodrošinātu daudzveidību.

6. Piedāvājiet atbalstu un pozitīvu motivāciju

• Pateicība un atzinība: Sniedziet bērnam pozitīvu atgriezenisko saiti par viņa sasniegumiem, pat ja tie ir nelieli.
• Mērķu noteikšana: Palīdziet bērnam noteikt mazus mērķus, piemēram, iemācīties lekt augstāk vai skriet ātrāk, un sviniet sasniegumus.