Pārlekt uz galveno saturu

Alerģisks kontaktdermatīts

Alerģiska ādas iekaisuma reakcija pēc atkārtotas saskares ar ārējās vides dabiskas izcelsmes vielām vai ārējiem ķīmiskiem kairinātājiem – alergēniem.

Attēls
alergisks kontaktdermatits
Izveidots: 16. februāris, 2022. gads
Atjaunots: 20. maijs, 2023. gads

Alerģiska kontaktdermatīta (AKD) gadījumu skaits pieaug līdz ar jaunu sadzīves ķīmisko līdzekļu, būvmateriālu, kosmētisko līdzekļu, medikamentu un rotaslietu plašāku lietošanu.

Alerģisko kontaktdermatītu novēro visu rasu pārstāvjiem un visās vecumgrupās. AKD biežāk novēro vecākiem cilvēkiem un personām, kas sirgst ar citām, galvenokārt kuņģa un zarnu trakta slimībām. Sievietes ar kontaktdermatītu slimo biežāk.

Biežāk sastopamie kontaktalergēni:

  • Niķelis – daudz izmantots rotaslietu, briļļu rāmju, āķīšu, rāvējslēdzēju, kniežu, pogu, pulksteņu ražošanā;
  • Hroma savienojumi – cements, mašīneļļas, sērkociņi, tīrīšanas līdzekļi;
  • Kobalta sāļi – rotaslietas, cements, dekoratīvā kosmētika;
  • Tiurāms – gumijas izstrādājumi;
  • Benzoskābes esteri – pārtikas konservanti, saules aizsargkrēmi;
  • Parabēni – pārtikas konservanti, košļājamā gumija, dzērieni, kosmētiskie līdzekļi, medikamenti;
  • Peru balzams – dažādu kosmētisko līdzekļu, tajā skaitā parfimērijas un zobu skalojamo līdzekļu sastāvdaļa, pārtikā izmanto saldumu un šokolādes ražošanā;
  • Formaldehīds un vielas, kas to izdala – dezinficējošas vielas, medikamenti, konservanti, tīrīšanas līdzekļi, ziepes, dezodoranti, šampūni, insekticīdi, pesticīdi, fungicīdi lauksaimniecībā;
  • Higiēnas līdzekļi – dezodoranti, dušas želejas, matu krāsas, kosmētika, nagu lakas, dabiskie kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir eikalipts, kampars vai rozmarīns;
  • Tetovēšanas tinte, arī henna;
  • Indīgā efeja un mango – to sastāvā ir spēcīgs alergēns urusiols;
  • Gaistošas vielas – aromterapijas eļļas, repelentu spreji, kas atbaida kukaiņus no tuvošanās;
  • Produkti, kas alerģisku reakciju – fotoalerģisko kontaktdermatītu – ierosina saules iedarbībā, tie ir daži sauļošanās krēmi, medikamenti.

Simptomu apraksts

Simptomi neparādās uzreiz pēc pirmreizēja kontakta ar konkrētu vielu. Var paiet pat vairākas stundas, līdz parādās reakcija uz ādas. Klīniskās izpausmes ir mainīgas un atkarīgas no alergēna stipruma, saskares vietas, iedarbības ilguma un ādas stāvokļa. Simptomi var būt nieze (var būt dažādas intensitātes) vai dedzināšanas sajūta, apsārtusi, pietūkusi āda vai gļotāda, nātrenes tipa izsitumi, ūdeņaini pūslīši, sausa, sabiezējusi āda ar plaisām.

Saistīto simptomu saraksts

Cēloņi

Alerģisku kontaktdermatītu izraisa vēlīnā reakcija, kas attīstās pēc atkārtotas saskares ar alergēnu. Šobrīd ir zināmas vairāk nekā 3700 ķīmiskas vielas, kas var ierosināt alerģisku kontaktdermatītu.

Visbiežāk to izraisa ķīmiskās vielas jeb haptēni, kas ir, piemēram, metālos (hroms, niķelis, kobalts, berilijs), medikamentos, sadzīves ķīmijā, ādas kopšanas līdzekļos un kosmētikā (smaržvielas, parabēni), matu krāsās un citur.

Alerģisku kontaktdermatītu lielākoties izraisa uz ādas nokļuvis, nevis iekšķīgi uzņemts alergēns. AKD var rasties arī pret produktu vai vielu, kas lietota ilgstoši, pat tad ja konkrētā viela gadiem nav radījusi simptomus uz ādas.

Izmeklējumu apraksts

Diagnoze tiek uzstādīta, veicot ādas apskati un rūpīgi ievācot pacienta slimības vēsturi – slimības ilgumu, gaitu, varbūtējos cēloņus un lietotos medikamentus. Svarīgi noskaidrot iespējamo kontaktalergēnu, dzīvesveidu, ieradumus, ādas kopšanas līdzekļus un apģērbu. Nepieciešama informācija par agrāk pārslimotām slimībām, alerģijām pret medikamentiem, kā arī ģimenes hroniskām slimībām.

Dažkārt klīniskā aina ir tik pārliecinoša, ka papildu izmeklēšanas metodes nav nepieciešamas.

Iespējams veikt diagnozi apstiprinošu ādas aplikācijas testu (PATCH testu). Aplikācijas testā iekļauj 30 biežākos kontaktalergēnus, tos uzliek uz speciāliem plāksteriem un aplicē uz muguras.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Pacientu ārstēšanā ir trīs mērķi:

  • Ārstēt akūtu slimību ar pretiekaisuma un citiem līdzekļiem;
  • Atjaunot ādas dabisko aizsargfunkciju;
  • Izvairīties no recidīviem.

Obligāta ārstēšanas sastāvdaļa ir kairinājuma kontaktdermatīta ierosinātās vielas identificēšana un izvairīšanās no tās. Nereti kontaktalergēna identifikācija ir visgrūtākais un ilgākais uzdevums. Tāpēc svarīgi pirms ārsta vizītes atsaukt atmiņā dažādus medikamentus, kosmētikas līdzekļus vai vielas, kas kādreiz jau ir izsaukušas līdzīgu ādas reakciju.

Paasinājuma gadījumā iekaisuma un simptomu mazināšanai galvenokārt lieto ārīgi (lokāli) aplicējamus kortikosteroīdus saturošus krēmus vai ziedes.

Ilgstoši iespējams lietot lokālus imūnmodulatorus (kalcineirīna inhibitorus – pimekrolimu, takrolimu), kas ir alternatīva kortikosteroīdus saturošiem līdzekļiem.

Atsevišķos gadījumos, ja pievienojas infekcija, nozīmē arī lokāli lietojamus antibiotiķus.

Niezes gadījumā izmanto iekšķīgi lietojamus antihistamīnus.

Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija

Profilakse

Ieteikumi alerģiska kontaktdermatīta gadījumā:

  • Pārtraukt saskarsmi ar identificēto vielu, kas izraisa alerģisku kontaktdermatītu;
  • Rokas mazgāt remdenā ūdenī, pēc tam tās saudzīgi nosusinot;
  • Izmantot ādas mitrinātājus (emolientus) vairākas reizes dienā. Emolientu lietošana uzlabo ādas aizsargbarjeru. Jālieto arī aizsargkrēms. Tomēr jāatceras, ka arī ādu mitrinošo līdzekļu sastāvā var būt alergēni, kas veicina alerģiskā kontaktdermatīta attīstību;
  • Ieteicams lietot arī vitamīnus ādai, omega-3 un omega-6 taukskābes un mikroelementus.

Saistītās ārstu specialitātes

Saistītas tēmas

Alerģijas

Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.

Saistītās diagnozes