Pārlekt uz galveno saturu

Ērču encefalīts

Ērču encefalīts ir akūta centrālās nervu sistēmas saslimšana, ko izraisa ērču encefalīta vīruss. Cilvēki ar to inficējas pēc ērces piesūkšanās vai uzturā lietojot nepasterizētus inficētu mājlopu (govs, kazas) piena izcelsmes produktus.

Attēls
ērce bērnam
Izveidots: 10. februāris, 2023. gads
Atjaunots: 22. jūnijs, 2023. gads

Ērču encefalīta vīruss atklāts zīdītāju, īpaši sīko grauzēju, asinīs, un ērces to pārnes uz cilvēkiem. Ērcēs vīruss galvenokārt atrodas siekalu dziedzeros un siekalās. Putni un lielāki dzīvnieki spēj pārnest inficētas ērces lielos attālumos. Ērču encefalīta endēmiskie rajoni lokalizējas noteiktos apgabalos Centrāleiropā, Baltijas valstīs u.c.

Ērču encefalīts var būt nāvējošs vai izraisīt invaliditāti. Īpaši grūti prognozējamas saslimšanas sekas ir bērniem, jo bērnu nervu sistēma ir tikai attīstības stadijā. Sekas pēc pārslimošanas visbiežāk būs sastopamas pie nopietnām neiroloģiskām problēmām – meningīta, meningoencefalīta. Tās ir parēzes, muskuļu hipotrofijas, atrofijas, rīšanas traucējumi, kraniālo nervu parēzes, elpošanas traucējumi, fiziskās attīstības aizture, postinfekciozā encefalopātija. No tām visbiežākā ir postinfekcioza encefalopātija, kas izpaužas kā galvassāpes, atmiņas traucējumi, emocionālā labilitāte, miega traucējumi, koncentrēšanās grūtības, nogurums, koordinācijas traucējumi u.c.

Latvijā  viegla slimības gaita sastopama 70 % no visiem ērču encefalīta izraisītā meningīta gadījumiem; vidēji smaga gaita — 25 % no visiem meningīta gadījumiem, 57 % no meningoencefalītiem; smaga gaita — 43 % no visiem meningoencefalītiem, kā arī mielītu un radikulītu gadījumā. Nāves gadījumi novēroti visās ērču encefalīta CNS klīnisko formu grupās, arī pacientiem ar meningītu. Neskatoties uz 2006. gadā veiksmīgi uzsākto vakcinācijas plānu pret ērču encefalītu bērniem endēmiskajās teritorijās, Latvija joprojām ierindojas starp ērču encefalīta endēmiskākajām valstīm Eiropā.

Simptomu apraksts

Personām, kuras inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, pēc 1-3 nedēļām var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās, vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvas sāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli.

Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāgriežas pie ārsta.

Cēloņi

Cilvēki ar ērču encefalītu inficējas pēc ērces piesūkšanās vai uzturā lietojot nepasterizētus inficēta mājlopa (govs, kazas) izcelsmes produktus.

Profilakse

Lai pasargātu sevi un bērnus no ērču encefalīta, būtiskākais profilakses pasākums ir savlaicīga vakcinācija. Tā īpaši nepieciešama cilvēkiem, kuri regulāri dodas dabā (piemēram, pastaigās pa pļavām, mežiem, krūmāju klātām teritorijām), kā arī ceļotājiem no citām valstīm, kuri apmeklē ērču encefalīta endēmiskos rajonus.

Pilns vakcinācijas kurss ietver trīs vakcīnas devas. 1 - 3 mēnešus pēc pirmās vakcīnas devas ievadīšanas tiek ievadīta otrā vakcīnas deva. Aizsardzība jeb imunitāte pēc divām devām ir pietiekama tikai vienai sezonai. Trešo devu ievada pēc 6-12 mēnešiem. Lai saglabātu imunitāti ik pēc 3-5 gadiem nepieciešams revakcinēties.

Pēcvakcinācijas periodā injekcijas vieta var būt sāpīga, iespējama neliela temperatūras paaugstināšanās. Pārbaudīts, ka vairāk nekā 95 % vakcinēto personu ir izveidojies antivielu aizsarglīmenis (ir laba imunitāte). Vakcinācijai nav vecuma ierobežojumu, bērniem vakcinācija pret ērču encefalītu veicama no viena gada vecuma. Vakcināciju pēc parastās shēmas ieteicams veikt ziemas mēnešos. Ja vakcināciju veic vasaras periodā, tā veicama pēc ātrās vakcinācijas shēmas, lai ātrāk veidotos antivielas (imunitāte).

Informatīvie materiāli

Saistītas tēmas