Vakcinācija pret ērču encefalītu

Ērču encefalītu (ĒE) izraisa ērču encefalīta vīruss (ĒEV), ar ko iespējams inficēties pēc ērces piesūkšanās vai inficētu dzīvnieku (govs, kazas) nepasterizēta piena produktu lietošanas uzturā. Ar ērču encefalītu inficēta ērce vīrusu upurim nodod uzreiz pēc piesūkšanās. Uzskats par to, ka ērču encefalīts var skart tikai lauku iedzīvotājus un tos, kuri dodas sēņot, ir aplams, jo arī pilsētvidē ir paaugstināts saslimšanas risks, tādēļ sevi jāpasargā neatkarīgi no vecuma un dzīvesvietas.

Latvija ierindojas starp ĒE endēmiskākajām valstīm Eiropā, paaugstināts risks saslimt ir gan iedzīvotājiem, gan ieceļotājiem. Vīrusa augstā izplatība ir būtiska sabiedrības veselības problēma, tādēļ vakcinācija ir īpaši svarīga.  Latvijā, pateicoties veiksmīgam valsts imunizācijas plānam, ērču encefalīta gadījumu skaits pēdējo 15 gadu laikā ir būtiski samazinājies.

Devas un vakcīnas ievade

Vakcinācija pret ērču encefalītu ir drošākais un efektīvākais veids kā pasargāt bērnus un pieaugušos no inficēšanās un saslimšanas ar ērču encefalītu, kura ārstēšana saslimšanas gadījumā nav specifiska, zāļu, kas iedarbotos uz ērču encefalīta vīrusu nav. Vakcināciju un balstvakcināciju pret ērču encefalītu VAR veikt visu gadu, taču mediķi rekomendē to darīt laikus – pirms ērču aktīvās sezonas. Pēc ērces piesūkšanās vakcinēties var, bet tas nespēs palīdzēt, ja jau piesūkusies ērce inficējusi cilvēku.

Vakcīnas pret ērču encefalītu jau kopš 20. gadsimta 70. gadu beigām ir parādījušas savu efektivitāti un drošumu. Tās ir drošas arī cilvēkiem ar alerģiskām reakcijām (t.sk. pret olām), jo vakcīnu ražošanas procesā nav izmantotas vielas, kas varētu radīt alerģijas. Abas Eiropā reģistrētās vakcīnas pret ērču encefalītu ir savstarpēji maināmas vai aizvietojamas.

Iespējamās organisma reakcijas

Nevēlamās reakcijas, kas sagaidāmas pēc vakcinācijas pret ērču encefalītu (temperatūras paaugstināšanās, sāpes, apsārtums injekcijas vietā, nogurums) ir ļoti reti sastopamas.

Ja vakcinācija nav pabeigta vai ir aizmirsts veikt balstvakcināciju, vakcinācijas cikls NAV jāsāk no sākuma – ir jāsaņem kārtējā vakcīnas deva un turpmāk jāievēro piecu gadu vai īsāks, ja nav saņemtas visas primārās vakcinācijas devas, intervāls. Negatīvā puse kavētai balstvakcinācijai ir tas, ka pārsniedzot rekomendēto intervālu kopš pēdējās vakcīnas cilvēkam aizsardzība pret ērču encefalītu var būt būtiski mazinājusies un nepietiekama. Tiklīdz tiek saņemta nākamā vakcīnas deva, cilvēka imūnā sistēma atkal saražo pietiekamu imūno aizsargšūnu, kas turpmākajos gados līdz nākamai balstvakcinācijai, personu pasargās.

Antivielu noteikšana – vai vajag?

Antivielas balstvakcinācijas starpposmos nav jēgas noteikt, jo metodes, ko izmanto antivielu rutīnas noteikšanā, nenorāda funkcionālo jeb vīrusu neitralizējošo antivielu daudzumu. Antivielas ir mainīgs lielums – vienu dienu to var būt vairāk, otru – mazāk. Līdz šim ir skaidri pierādīts, ka pieci gadi ir optimāls balstvakcinācijas intervāls, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzības līmeni.

Valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu

Valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu nodrošina tiem bērniem (no 1 līdz 18 gadu vecumam), kuru deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā (teritorijā, kurā saslimstības rādītāji ir augstāki nekā citviet). Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā.

Endēmiskās teritorijas nosaka pēc Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības datiem, identificējot novadus, kuros ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu. Teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2023. gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu tika noteiktas, veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu 5 gadu periodā (2018.-2022. gadā).