Katarakta

Katarakta var būt kā viens no simptomiem ģenētiskām slimībām, infekcijām vai rasties spontāni. Tā var būt abās acīs vai tikai vienā. Katarakta var būt jau, bērnam piedzimstot, vai tā var attīstīties laika gaitā. Dažas no kataraktām ir mazas un neietekmē redzi. Citas kataraktas ir lielākas, intensīvāk apduļķotas un ietekmē redzi un tās attīstību.

Redzes attīstība Gaisma nonāk acī, un tiek projecēta uz tīklenes, kas to uztver un pārvada šos impulsus uz redzes centriem smadzenēs. Katarakta apgrūtina gaismas nokļūšanu acī, un līdz ar to šī acs neskatās un neredz. Zīdaiņiem, īpaši pirmajās 8-12 dzīves nedēļās, notiek ļoti strauja redzes spējas attīstība, tāpēc ir ļoti svarīgi savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt nozīmīgas kataraktas. Redzes attīstība notiek arī turpmāk dzīves pirmajā dekādē, bet lēnāk. Dažas kataraktas ir mazas un/vai neatrodas lēcas centrā. Šādām kataraktām parasti ārstēšana nav nepieciešama, jo tās neietekmē redzes attīstību. Tās ir tikai rūpīgi jāmonitorē, t.i., jānāk regulāri uz kontroles vizītēm.

Kataraktu tipi

Ja katarakta ir tikai vienā acī, to sauc par unilaterālu kataraktu. Ja kataraktas ir abās acīs, tās ir bilaterālas kataraktas. Ja kataraktas ir no dzimšanas, tās sauc par iedzimtām jeb kongenitālām kataraktām. Ja tās parādās līdz 2 gadu vecumam, tās sauc par infantilām kataraktām, ja tās attīstās līdz 15 gadu vecumam – tas ir juvenīlas kataraktas. Cilvēka lēca sastāv no trīs daļām, no kodola, kortikālās daļas un kapsulas. Apduļķojums var būt vienā vai vairākās lēcas daļās, kas arī ietekmē redzes attīstību.