Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.
Liels kambaru starpsienas defekts
Kambaru starpsienas defekts ir atvere jeb caurumiņš starp sirds labo un kreiso kambari, kā rezultātā kreisais kambaris, kas parasti ir spēcīgāks par labo, daļu ar skābekli bagāto asiņu iestumj labajā kambarī un plaušu artērijā.
Attēls
Izveidots: 7. jūnijs, 2022. gads
Atjaunots: 20. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 20. janvāris, 2023. gads
Drukāt
Kambaru starpsienas defekts jeb ventrikuļu starpsienas defekts (angliski: ventricular septal defect) jeb VSD ir iedzimta sirdskaite — atkarībā no izmantotās definīcijas tā ir visbiežāk sastopamā iedzimtā sirdskaite, ar to piedzimst aptuveni 2-6 no 1000 jaundzimušajiem.
Tādējādi plaušu asinsrite tiek pastiprināti noslogota, kā arī sirds darbs tiek palielināts.
Kambaru starpsienas defekts var kombinēties ar citām iedzimtām sirdskaitēm (piemēram, priekškambaru starpsienas defekts, aortas koarktācija, Fallot tetrāde). Kambaru starpsienas defekta iespējamību palielina dažādas ģenētiskās patoloģijas, tai skaitā, hromosomālas patoloģijas (piemēram, 21. hromosomas trisomija).
Simptomu apraksts
Kambaru starpsienas defekta izpausmes ir atkarīgas no tā lieluma, bērna vecuma, citu sirds anomāliju esamības un citu iedzimtu un iegūtu saslimšanu esamības. Liela kambaru starpsienas defekta izpausmes var parādīties tikai vairāku nedēļu vecumā, kas saistīts ar jaundzimušo bērnu organisma normālām pārmaiņām pēc dzimšanas. Iespējamie simptomi un pazīmes, kas var būt liela kambaru starpsienas defekta gadījumā, ir troksnis uz sirds (to jāizklausa ārstam), slikta svara dinamika, apgrūtināta barošana, paātrināta elpošana, svīšana barošanas un citas piepūles laikā, ātra noguršana, paātrināta sirdsdarbība, apgrūtināta elpošana, bālums un citas pazīmes, kuras jānosaka ārstam. Ja liels kambaru starpsienas defekts netiek laicīgi ārstēts un slēgts, var rasties neatgriezenisks plaušu asinsvadu bojājums un attīstīties pulmonālā hipertensija un cianoze jeb zilēšana. Tāpat bērniņiem ar VSD ir palielināts risks specifiskas sirds infekcijas — infekciozā endokardīta — attīstībai, kas izpaužas ar augstas temperatūras pacēlumiem bez redzama iemesla, smagu vispārējo stāvokli, iespējamiem izsitumiem un dažādām citām pazīmēm, kuras jānosaka ārstam.
Izmeklējumu apraksts
Galvenā kambaru starpsienas defekta noteikšanas metode ir ehokardiogrāfija, kura noteiks ne tikai defekta lielumu, skaitu, atrašanās vietu, bet arī citu iedzimtu sirds anomāliju esamību, kā arī iespējamās radušās komplikācijas. Ehokardiogrāfija tiek izmantota arī regulārai stāvokļa un ārstēšanas kontrolei, kā arī pēc operācijas stāvokļa izvērtēšanai. Bez ehokardiogrāfijas lielu kambaru starpsienas defekta gadījumā veicama ir arī elektrokardiogrāfija sirds ritma traucējumu noteikšanai, krūškurvja rentgenogramma, dažādas analīzes, bieži tiek izmantota arī Holtera monitorēšana. Atsevišķos gadījumos, it sevišķi vēlīni noteiktu VSD gadījumā, nepieciešams veikt sirds katetrizāciju jeb angiogrāfiju tiešo dažādu sirds daļu asinsspiediena noteikšanai. Citu izmeklējumu nepieciešamība vērtējama individuāli atkarībā no sirdskaites un citu pacienta faktoru īpatnībām.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Liela kambaru starpsienas defekta gadījumā atkarībā no sirds mazspējas simptomiem un ehokardiogrāfiskās atradnes uzsākama ārstēšana ar medikamentiem, parasti dažu nedēļu vecumā. Visbiežāk izmanto urīndzenošos līdzekļus jeb diurētiķus, kā arī AKE inhibitorus vai beta-blokatorus, atsevišķos gadījumos — digoksīnu. Bērniņiem ar lielu VSD nepieciešams ar kalorijām bagātināts uzturs (bagātināts krūts piens vai īpašs barošanas maisījums), lai veicinātu augšanu, kā arī biežāk nekā citiem bērniem nepieciešams pielietot dzelzs preparātus mazasinības jeb anēmijas novēršanai.
Liela kambaru starpsienas defekta gadījumā spontāna defekta slēgšanās ir gandrīz neiespējama, kā arī ilgtermiņā rodas komplikācijas, kas samazina dzīvildzi un dzīves kvalitāti, tādēļ mūsdienās nepieciešama operācija, lai defektu slēgtu un iespējamās komplikācijas novērstu. Parasti to veic mākslīgās asinsrites apstākļos, kad tiek atvērts krūšu kurvis un apstādināta sirds, un defekts tiek slēgts ar ielāpu, taču atsevišķos gadījumos defektu iespējams slēgt invazīvi jeb caur lielajiem cirkšņu asinsvadiem ar īpašu slēdzējierīci. Ja nav citu sirds anomāliju, tad parasti lielu kambaru starpsienas defektu slēdz 6-12 mēnešu vecumā. Ja bērniņam ir arī 21. hromosomas trisomija, tad tas jādara ātrāk — parasti 3-4 mēnešu vecumā. Dažos gadījumos defektu slēdz agrāk, ja tas kombinācijā ar citām iedzimtām sirdskaitēm. Retos gadījumos, piemēram, ja ir ļoti daudzi kambaru starpsienas defekti- bērniņam sākumā jaundzimušo periodā nepieciešama palīgoperācija, kuras laikā izveido sašaurinājumu plaušu artērijai, lai mazinātu plūsmu uz plaušām un pasargātu tās asinsvadus. Ja bērniņam VSD atklāts vēlu, nepieciešami papildus izmeklējumi, lai izvērtētu, vai iespējams defektu slēgt vai arī ir attīstījušās komplikācijas, kuru dēļ nepieciešama citādāka ārstēšana.
Pacientiem ar lielu kambaru starpsienas defektu arī pēc defekta slēgšanas nepieciešama regulāra un mūžilga novērošana, lai laicīgi konstatētu un varētu ārstēt sarežģījumus.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas