Pārlekt uz galveno saturu

Obsesīvi kompulsīvi traucējumi

Obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OKT) ir trauksmes stāvoklis, ko pavada uzmācīgas idejas un darbības, kas traucē ikdienas dzīvi.

Attēls
obesīvi kompulsīvi traucējumi
Izveidots: 4. aprīlis, 2022. gads
Atjaunots: 24. maijs, 2023. gads

Šo traucējumu gadījumā simptomi izpaužas kā atkārtota un rūpīga roku mazgāšana, apkārtējās vides tīrīšana un kārtošana, atkārtota dažādu priekšmetu (piemēram, aiztaisītu durvju) pārbaudīšana u.c. Uzmācīgas idejas, domas un tēli izraisa trauksmi. Savukārt kompulsijas ir darbības vai rituāli, ko cilvēks veic, lai novērstu šo trauksmi. Uzmācīgas domas un rituāli var ietekmēt cilvēka funkcionēšanu citās sfērās (skola, attiecības u.c.).

Simptomu apraksts

Obsesijas – uzmācīgas domas, tēli, idejas, kas bieži rodas cilvēka prātā pret cilvēka gribu, kā rezultātā bērns kļūst trauksmains:

  • Bailes inficēties ar baktērijām, mikrobiem, slimībām, netīrumiem vai inficēt citus;
  • Uzmācīgas domas par kārtību un simetriju – konkrētām lietām jābūt sakārtotām noteiktā kārtībā;
  • Bailes nodarīt kādu kaitējumu sev vai citiem;
  • Bailes pazaudēt vai neiegūt kādas lietas;
  • Pārmērīga māņticība – uzmācīgas domas un uzmācīga uzmanību uz kaut ko, kas šķiet pareizi vai nepareizi.

Kompulsijas – darbības vai rituāla uzvedība, kas, reaģējot uz uzmācīgām domām, tiek izpildītas atkārtoti, lai mazinātu trauksmi. Kompulsīvas darbības ir vieglāk pamanāmas nekā uzmācīgās domas. Dažas darbības ir ļoti pamanāmas, savukārt citas kompulsīvās darbības nav tik acīmredzamas. Šo darbību veikšana uz īsu brīdi mazina trauksmi:

  • Pārmērīga, atkārtota vai konkrēta skaita lietu pārbaudīšana (durvju slēdzenes, gaisma telpā, dažādas ierīces);
  • Atkārtota pārbaudīšana, vai ar tuviniekiem, mājdzīvniekiem viss ir kārtībā;
  • Nepārvarami dažādi paņēmieni, lai mazinātu trauksmi. Piemēram, skaitīšana līdz kādam skaitlim, specifiskas darbības, dažādu vārdu atkārtošana vai citas darbības bez loģiska izskaidrojuma;
  • Ilgstoša un rūpīga mājas kārtošana. Piemēram, vairākkārtīga dzīvokļa tīrīšana no rīta un vakarā, katru dienu;
  • Kādu darbību veikšana specifiskā veidā, vēlme ievērot kādu specifisku kārtību;
  • Lietu uzkrāšana, tajā skaitā nederīgu un bojātu lietu krāšana.

Saistīto simptomu saraksts

Cēloņi

Traucējumi saistīti ar ģenētisko faktoru un arī ar ķīmisko nestabilitāti smadzenēs, taču konkrēti šo traucējumu cēloņi vēl aizvien nav līdz galam zināmi. Kā vieni no iespējamiem veicinošiem faktoriem varētu būt autoritatīvs bērna audzināšanas stils vai arī pāraprūpe. OKT skar 1% -2% no bērniem un pusaudžiem. Tie bieži parādās vecumā no 7 līdz 12 gadiem.

Izmeklējumu apraksts

Kā OKT izpaužas bērniem un kā vecāks to var pamanīt

  • Bērns var izvairīties no noteiktām vietām (piemēram, sabiedriskās tualetes) vai situācijas (piemēram, pasākumiem), tāpēc, ka baidās no netīrības, piesārņojuma;
  • Bērns var stipri satraukties, ja lietas nav sakārtots pareizi: krist panikā vai domāt, ka tāpēc atgadīsies kas šausmīgs;
  • Bērnam var būt grūtības koncentrēties skolā vai uz citām lietām, jo viņu nodarbina domas, kas jums šķiet nenozīmīgas;
  • Bērnam var būt dīvaini paradumi, piemēram, ēd vienu un to pašu ēdienu, jo tas, pēc viņa domām, nav piesārņots;
  • Bērns var uzspiest jums un citiem ģimenes locekļiem noteiktas darbības, kas saistītas ar tīrības nodrošināšanu, lai nodrošinātu pilnīgu sterilitāti;
  • Bērns var veikt darbības, kas savā ziņā ir pretrunā ar apsēstību ar tīrību. Piemēram, atsakās peldēties, baidoties no inficēšanās;
  • Jūs pamanāt bērna pārmērīgu tieksmi ievērot simetriju, kārtību un precizitāti, iespējams, bērns pieprasa, lai process būtu pareizs un lietas tiktu sakārtotas pareizi;
  • Jūs pamanāt, ka bērnam parādās bailes nejauši nodarīt kaitējumu. Bērni var būt pārņemti ar bailēm nejauši nodarīt kaitējumu sev vai citiem. Tas var izpausties dažādās kompulsīvās darbībās, piemēram, bērns var sākt pārspīlēti aizsargāt ģimenes locekļus un tuvus draugus, pastāvīgi pārliecinās, ka viss ir kārtībā.
  • Bērnam var būt vardarbīgas domas. Viņš var bažīties par to, ka vardarbīgo domu ietekmē viņš tiešām varētu nodarīt pāri sev vai kādam citam, kā rezultātā var rasties negatīvas vai pat naidīgas domas par sevi, var sākt uzskatīt, ka ir slikts cilvēks.
  • Reizēm vecāki nepamana kompulsīvas darbības, taču pamana to sekas. Bērni var slikti mācīties, jo ir pārāk koncentrējušies uz obsesīvi kompulsīvajām domām. Viņiem var būt nosliece uz perfekcionismu. Turklāt viņi var sociāli izolēties.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Visiem mums ir raksturīgas normālas, ikdienišķas, stereotipiskas darbības, kuras saucam par rituāliem vai paradumiem. Katrs pazīstam situāciju, kad, izejot no mājas, aizdomājamies, vai durvis ir aizslēgtas, vai logi aizvērti. Mēs varam atgriezties mājās, lai pārbaudītu, vai durvis tik tiešām aizslēgtas. Tāpat cilvēki mēdz veikt darbības sev nozīmīgu iemeslu dēļ, piemēram, izvairās no skaitļa 13, kā arī zinām cilvēkus, kas rūpīgi pieturas pie savas ierastās kārtības un dusmojas, ja tā tiek izjaukta. Visas šis parādības ir pilnīgi normālas, ja tās netraucē veikt ikdienas darbus un nekļūst par dominējošu dzīves daļu. Obsesīvi kompulsīvo traucējumu pazīmes var parādīties arī tikai uz īsu brīdi. Taču, ja obsesīvas darbības aizņem daudz laika, turpinās vairākus mēnešus, apgrūtina funkcionēšanu ikdienā, traucē attiecībām ar citiem cilvēkiem un izraisa stresu, tad ir nepieciešama palīdzība. Ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt uzvedības terapiju, jo obsesīvi kompulsīvie traucējumi var kļūt hroniski.

Viena no efektīvākajām simptomu kontrolēšanas un mazināšanas metodēm ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). To mēdz apvienot ar medikamentu lietošanu. Atsevišķos gadījumos ārstēšana notiek tikai ar medikamentiem. Medikamentu lietošanas nepieciešamību nosaka psihiatrs.

Kognitīvi biheviorālās terapijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam atgūt kontroli pār savu dzīvi, apgūstot efektīvas pretošanās stratēģijas. Kognitīvi biheiviorālā terapijas laikā tiek pielietotas tādas metodes kā:

  • Pieradināšana (exposure) – saskaršanās ar uzmācīgām domām un darbībām drošā vidē, kas pakāpeniski mazina trauksmi;
  • Reakciju (kompulsiju) atlikšana vai veikšana neierastā veidā;
  • Sevis izzināšana – domu izvērtēšana.

Saistītās ārstu specialitātes

Informatīvie materiāli

Saistītas tēmas

Mentālā veselība

Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.