Redze
Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos.
Periodiska šķielēšana uz ārpusi jeb eksotropija
Periodiska eksotropija ir visizplatītākā šķielēšanas forma, kam raksturīga neregulāra acu novirze uz ārpusi.
Attēls
Izveidots: 19. septembris, 2022. gads
Atjaunots: 9. decembris, 2022. gads
Atjaunots: 9. decembris, 2022. gads
Drukāt
Periodiskā eksotropija skar līdz pat 1 % iedzīvotāju. Novirze var izpausties slimības, noguruma vai sapņošanas laikā (skat. 1. att.). Bieži vien spilgtas gaismas iedarbība vai fotografēšana var izraisīt nedominējošās acs (acs, ar kuru skatoties šķiet, ka objekts ir novirzījies no redzesloka) aizvēršanos. Šķielēšana parasti ir lielāka, skatoties tālumā nekā tuvumā. Laika gaitā šķielēšana var kļūt stabila, izzust vai progresēt.
Attēls
1. attēls. Viens un tas pats bērns ar taisnu acu pozīciju (bilde pa kreisi) un labās acs šķielēšanu uz ārpusi sapņošanas laikā (bilde pa labi).
Simptomu apraksts
Periodisku šķielēšanu uz ārpusi iedala trīs grupās:
- šķielēšana, skatoties tuvumā;
- šķielēšana, skatoties tālumā;
- nespecifiska šķielēšana.
Šķielēšana, skatoties tuvumā
Skatoties tuvumā, bērns šķielē uz ārpusi, bet, skatoties tālumā, ir slēpta šķielēšana uz iekšpusi vai nešķielē vispār. Vēlīns sākums (var sākties gan pēc viena gada vecuma sasniegšanas, gan pēc 40 gadiem) un bieži kombinējas ar tuvredzību, kad redze tālumā nav pietiekama asa, vai tā dēvēto vecuma redzi, kad kļūst arvien grūtāk redzēt priekšmetus tuvumā, īpaši vājā apgaismojumā. Konverģence jeb spēja pagriezt abas acis uz iekšu vienu pret otru, lai aplūkotu tuvu esošu objektu, ir vāja vai pilnībā iztrūkst. Ar laiku var attīstīties attēla dubultošanās, galvassāpes, koncentrēšanās traucējumi lasīšanas laikā, miglošanās, acu nogurums. Šie simptomi kļūst izteiktāki, kad palielinās slodze, skatoties tuvumā.
Šķielēšana, skatoties tālumā
Skatoties tālumā, bērns šķielē uz ārpusi, bet, skatoties tuvumā, ir slēpta šķielēšana uz iekšpusi vai nešķielē vispār. Sākas agrīni, parasti dzīves pirmajā gadā. Šķielēšana ir maz izteikta un ļoti periodiska, tā palielinās, objektam attālinoties. Konverģence parasti nav traucēta. Redze, skatoties ar abām acīm, var būt traucēta, tikai raugoties tālumā. Bieži vien vecāki pamana, ka bērns aizver vienu aci, skatoties tālumā, jo īpaši spožā saulē.
Nespecifiska šķielēšana
Neatbilst nevienam iepriekš aprakstītajam gadījumam. Cēlonis var būt jebkurš faktors, lai arī biežāk min neadekvātu vai vāju acu sapludināšanas darbību. Šķielēšanas leņķis ir vienāds tālumā un tuvumā.
Saistīto simptomu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Neķirurģiska ārstēšana
*Novērošana. Pacientus, kuriem ir laba redze, skatoties ar abām acīm, regulāri jānovēro pie acu ārsta.
*Redzes kļūdu korekcija ar brillēm. Ja bērns brilles nenēsā, tas var pasliktināt abu acu attēlu saplūšanu un izraisīt acīmredzamu novirzi. Bieži vien cilvēkiem ar tuvredzību uzlabojas periodiskas šķielēšanas kontrole, ja viņiem izraksta atbilstošas brilles.
*Pārāk stipras mīnusa lēcas. Šī metode balstās principā, ka, stimulējot spēju pagriezt abas acis uz iekšu vienu pret otru, fokusējoties uz tuvu objektu, var samazināties šķielēšanas leņķis uz āru. Pārmērīga korekcija ar mīnusa lēcām var uzlabot attēlu saplūšanas kvalitāti un dažkārt pat samazināt novirzes leņķi, lai varētu atlikt operāciju.
*Vienas acs aizlīmēšana (daļēja oklūzija). Šo metodi izmanto ļoti maziem bērniem. Ar nešķielējošas acs aizlīmēšanu var pārveidot periodisku šķielēšanu par slēptu šķielēšanu, ārstējot abu acu nomākšanu un ambliopiju jeb “slinko” aci. Lai gan ieguvums var būt īslaicīgs, oklūziju var izmantot, lai atliktu ķirurģisko iejaukšanos atsaucīgiem pacientiem.
*Prizmas brilles. Tās var veicināt abu acu attēlu saplūšanu, bet var samazināt fūzijas verģences (abu acu kustība, kas nodrošina monokulāro attēlu saplūšanu, radot kopredzi) amplitūdu. Šī iemesla dēļ tās reti izmanto ilgtermiņa ārstēšanai. Bērniem prizmas neizraksta!
*Acu vingrinājumi. Redzes asu tuvošanās vingrinājumi var būt noderīgi pacientiem ar šķielēšanu.
Ķirurģiska ārstēšana
Ja šķielēšanas leņķis pieaug, nepieciešams veikt operāciju. Progresēšanas pazīmes:
- paaugstināts šķielēšanas biežums,
- novirzes lieluma palielināšanās,
- grūtības atjaunot saplūšanu,
- samazinās spēja orientēties telpā, noteikt attālumu starp priekšmetiem.
Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija
Saistītās ārstu specialitātes
Apakštēma
American Academy of Ophthalmology. Basic clinical sciences course, Pediatric Ophthalmology and Strabismus. “Intermittent Exotropia.” 2020, 99–103.
Biglan, A.W., Davis, J.S., Cheng, K.P., Pettapiece, M.C. (1996). Infantile xotropia. Journal of Pediatric Ophthalmology & Strabismus, 33 (2): 79–84.
Kushner, B.J. (1988). Exotropic deviations: a functional classification and approach to treatment. American Orthoptic Journal, 38, 81–93.
Mohney, B.G, Holmes, J.M. (2006). An office-based scale for assessing control in intermittent exotropia. Strabismus, 14 (3): 147–150.
Wright, K.W. (2015). Exotropia. Color atlas of strabismus surgery–strategies and techniques. 3rd ed. 2997, 42-51. Springer.
Exotropia - EyeWiki (aao.org) (skatīts 06.09.2021.)
Exotropia - American Association for Pediatric Ophthalmology and Strabismus (aapos.org) (skatīts 06.09.2021.)