Redzes nerva glioma

Redzes nerva glioma ir rets, lēni augošs, parasti labdabīgs audzējs, kas attīstās redzes nervā vai ap to.

Izveidots: 14. janvāris, 2022. gads

Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads

Drukāt

Redzes nerva glioma ir rets, lēni augošs, parasti labdabīgs audzējs, kas attīstās redzes nervā vai ap to. Parasti skar bērnus. 30% pacientu ir neirofibromatozes 1. tips – šiem pacientiem ir labāka prognoze.

Ļaundabīga glioma (glioblastoma) ir reti sastopama un gandrīz vienmēr attīstās pieaugušiem vīriešiem – ar ļoti sliktu prognozi un letālu iznākumu viena gada laikā.

Ņemot vērā to, ka redzes nervs atrodas tuvu smadzeņu daļām, kas organismā atbild par hormonu kontroli, šis audzējs var ietekmēt ķermeņa endokrīnās funkcijas, piemēram, hormonu produkciju, sāļu un ūdens līdzsvaru, apetīti un miegu.

Redzes nerva gliomas veido 1% no visiem intrakraniālajiem jeb galvaskausa audzējiem. Lai arī šie audzēji jāuztver nopietni, to ārstēšanai ir augsts labvēlīgu iznākumu procents.

Simptomu apraksts

Audzējam nospiežot redzes nervu, bērni nokļūst pie acu ārsta ar progresējošu redzes pasliktināšanos, vēlāk var attīstīties plakstiņa noslīdēšana, acs ābola izvirzīšanās uz āru jeb proptoze, nistagms (spontānas, ātras, ritmiskas acu ābolu kustības), šķielēšana.

Sākotnējās pazīmes un simptomi, kas liecina par ļaundabīgu gliomu, ir smagas sāpes aiz acs ābola, vienpusējs vai abpusējs redzes zudums un parasti izteikta redzes nerva diska tūska un asinsizplūdumi.

Cēloņi

Kā jau lielākajai daļai galvas smadzeņu audzēju, arī redzes nerva gliomai nav zināma cēloņa. Nav nekā, ko būtu iespējams darīt citādi, lai audzējs neattīstītos.

Izmeklējumu apraksts

Redzes nerva gliomu visbiežāk diagnosticē dzīves pirmajā dekādē – vidēji sešarpus gadu vecumā. Diagnozes noteikšana balstīta uz agrīnu simptomu identificēšanu vispārējās veselības pārbaudēs, attēldiagnostikas metodēm – datortomogrāfiju (DT) un magnētisko rezonansi (MR), redzes funkciju izvērtēšanu pie acu ārsta, ģenētisko testu veikšanu, lai noteiktu neirofibromatozes ģenētisko piederību 1. tipam.

Parasti skar bērnus. 30% pacientu ir neirofibromatozes 1. tips – šiem pacientiem ir labāka prognoze. Ļaundabīga glioma (glioblastoma) ir reti sastopama un gandrīz vienmēr attīstās pieaugušiem vīriešiem – ar ļoti sliktu prognozi un letālu iznākumu viena gada laikā.

Datortomogrāfijas (DT) izmeklējumā bieži novērojama redzes kanāla paplašināšanās. Magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumā novērojams redzes nerva palielinājums, izliekšanās.Kad DT vai MR izmeklējumos tiek identificēts palielināts redzes nervs, jānoskaidro, vai to nav radījis iekaisīgs (neirīts jeb nerva iekaisums, infekcija vai pseidoaudzējs), neoplastisks process, vai tas radies paaugstināta intrakraniālā spiediena dēļ.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ārstēšanas stratēģijas izvēlēšanās atkarīga no vairākiem faktoriem:

Bērna vecuma, vispārējā veselības stāvokļa, slimību vēstures;
Audzēja veida, lokalizācijas un izmēra;
Bērna iespējām tolerēt specifiskus medikamentus, procedūras un ārstēšanas metodes;
Audzēja progresēšanas prognozes.

Visbiežāk redzes nerva gliomu ārstē ar ķīmijterapijas palīdzību – pielieto medikamentus, kas traucē audzēja šūnu dalīšanos un augšanu, tādējādi samazinot audzēja izmērus un stabilizējot vai pat uzlabojot redzi.

Ja audzējs ir ietekmējis bērna endokrīnās sistēmas funkcionēšanu, var būt nepieciešama hormonu aizstājterapija, kas, iespējams, būs jāturpina visas dzīves laikā.

Ķirurģisku ārstēšanu nepielieto bieži, bet reizēm tā var atvieglot simptomus un, iespējams, uzlabot redzi. Izvēli par ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamību veic bērnu neiroķirurgi.

Ja audzējs nepadodas ārstēšanai ar ķīmijterapiju, iespējams pielietot arī staru terapiju, izmantojot dozētu radioaktīvo starojumu.

Ja nenovēro audzēja palielināšanos izmēros, nav ievērojama kosmētiskā defekta, nav traucētas endokrīnās funkcijas un ir saglabāta laba redze, ārstēšanu var izvēlēties neuzsākt, toties jāveic regulāras un rūpīgas kontroles vizītes pie speciālistiem, lai novērotu audzēja attīstību.