PECS jeb komunikācijas sistēma ar attēlu palīdzību

PECS 1985. gadā ASV izstrādāja speciālisti Endijs Bondijs (Andy Bondy) un Lorija Frosta (Lori Frost). PECS pirmo reizi tika ieviesta Delavēras Autisma programmā pirmsskolas vecuma bērniem, kuriem diagnosticēts autisms. Kopš tā laika PECS visā pasaulē veiksmīgi izmanto tūkstošiem dažāda vecuma cilvēku, kuriem ir dažādas kognitīvas, fiziskas un komunikācijas problēmas.

Attēls

Balstoties psihologa B. F. Skinera darbos un lietišķajā uzvedības analīzē (ABA - Applied Behavior Analysis), PECS izmanto pamudināšanas un pastiprināšanas stratēģijas, kas veicina patstāvīgu komunikāciju. PECS apguves algoritmā ir iekļautas arī sistemātiskas kļūdu labošanas procedūras, lai veicinātu mācīšanos, ja rodas kļūda. Mutiski pamudinājumi netiek izmantoti, tādējādi ļaujot mācīšanos uzsākt nekavējoties un novēršot atkarību no pamudinājumiem.

Par metodi

Izmantojot PECS metodi, bērns apgūst komunikācijas prasmes, lietojot komunikācijas mapi, grāmatu vai albumu ar atsevišķām attēlu kartītēm un teikumu veidošanas lenti. Gan komunikācijas prasmes, gan vizuālo vārdu krājums mācību gaitā pieaug. Vingrināšanos sāk, mācot bērnu ar vienu attēla palīdzību palūgt kādu patīkamu lietu, priekšmetu, ēdienu (cepumu, konfekti, ābolu u.tml.). Tad komunikācijas prasmes tiek paplašinātas, sagrupējot patīkamās un nepatīkamās lietas, kā arī izsakot lūgumu pilnos teikumos. Ar PECS metodi īpaši tiek vingrinātas komunikācijai svarīgās iniciatīvas, mērķtiecības un neatlaidības prasmes.

Attēls

Komunikācijas mapes/grāmatas/albumi var būt dažāda apjoma. Parasti tās ir atslēgvārdus apzīmējošu attēlu mapes, kas nodrošina komunikāciju teikumu formā. Ir atdalāmu attēlu mapes (PECS mapes), atslēgvārdu mapes, kurās apkopoti atsevišķi atslēgvārdi, kā arī paplašinātās mapes – tās ir dinamiskas un tajās apkopots diezgan liels vārdu krājums pa tēmām. Tāpat ir teikumu mapes, kurās ir gatavi vārdu savienojumi. Komunikācijas mapēs bērns var parādīt savu sakāmo pats, vai izvēlēties no pieaugušā nolasītiem variantiem.

PECS galvenais mērķis ir mācīt funkcionālo komunikāciju. Pētījumi liecina, ka daži bērni, kuri izmanto PECS, attīsta arī runu, savukārt, citi var pāriet uz runas ģenerēšanas ierīci (SGD). PECS efektivitāte ir apliecināta daudzos pētījumos - kopumā vairāk nekā 190 pētnieciskajos rakstos no visas pasaules.

PECS sastāv no sešiem posmiem un sākas ar to, ka bērns tiek mācīts sniegt vienu vēlamā priekšmeta vai darbības attēlu komunikācijas partnerim, kurš nekavējoties novērtē šo apmaiņu kā lūgumu. Tālāk PECS māca atšķirt attēlus un savienot tos teikumos. Sīkākos posmos bērnus māca lietot modifikatorus, atbildēt uz jautājumiem un komentēt.

PECS metodes posmi

Pirmais posms - kā sazināties

Mērķis: bērns iemācās apmainīt jēdzienu pret attēlu

Bērns iemācās apmainīties ar atsevišķiem attēliem pret priekšmetiem vai darbībām, ko patiešām vēlas. Šajā posmā jāpanāk, lai bērns patstāvīgi spētu izvēlēties attēlu, kas atbilst objektam vai darbībai un nodot to savam komunikācijas partnerim. Vingrinājuma gaitātiek izmantota svairākas lietas, kas bērnu interesē, bet katrā piegājienā notiek mēģinājums komunicēt par vienu no tām.

Rezultāts: bērns ierauga kāroto lietu, paņem attēlu un sniedz to komunikācijas partnerim (ideālā variantā nepieciešami 2 pieaugušie, lai veiktu šo darbību).

Otrais posms - attālums un neatlaidība

Mērķis: bērns paņem attēlu no komunikācijas pamatnes (grāmata/albums), sniedz vai ieliek to komunikācijas partnera plaukstā (komunikācijas partnera plaukstai jābūt atvērtai)

Izmantojot atsevišķus attēlus, bērni mācās vispārināt jauno prasmi, pielietojot to dažādās vietās, ar dažādiem cilvēkiem un dažādos attālumos. Viņi arī mācās būt par komunikācijas iniciatoriem. Šajā posmā palielina attālumu starp bērnu un komunikācijas partneri, kā arī palielina attālumu no bērna līdz attēlam. Šajā posmā netiek sniegts mutisks norādījums.

Rezultāts: bērns aiziet pie komunikācijas pamatnes (grāmatas/albuma), paņem attēlu un iet pie komunikācijas partnera un ieliek attēlu viņam plaukstā.

Trešais posms - attēlu diskriminācija

Mērķis: trenēt iemaņas atšķirt dažādus attēlus

Bērni mācās izvēlēties no diviem vai vairākiem attēliem, lai paprasītu savas mīļākās lietas. Tās tiek ievietotas PECS komunikācijas grāmatā - gredzenveida mapē ar pašlīmējošām āķveida aizdares lentītēm, kur attēli tiek glabāti un viegli izņemti saziņai. Sāk ar diviem attēliem, kur bērnam jāizvēlas viens no tiem. Kad bērns spēj atšķirt 5 - 8 attēlus, attēlu izmērus samazina. Runu bez vajadzības neizmanto.

Rezultāts: bērns patstāvīgi var izvēlēties vienu attēlu starp daudziem, to aiznest pieaugušajam un iedot to rokās. Verbāls pastiprinājums tiek iedots tikai tad, kad attēls ir komunikācijas partnerim rokās.

Ceturtais posms - teikumu struktūra

Mērķis: bērns pievieno teikumu instrukcijām/norādījumiem

Bērni mācās veidot vienkāršus teikumus uz teikumu lentes, izmantojot attēlu "Es gribu", kam seko pieprasītās lietas attēls. Bērns izvēlas attēlu ar vēlamo teikumu un iedod komunikācijas partnerim un komunikācijas partneris verbāli atkārto bērna izvēlēto teikumu. Šajā brīdī bērna mīļākās lietas nav viņa redzes lokā, jo jāvingrinās patstāvīgi veidot teikumus.

Rezultāts: bērns spēj palūgt sev vēlamu lietu, izmantojot teikumu. Bērns iemācās izmantot teikuma lentu.

Piektais posms - reaģējoša pieprasīšana

Mērķis: atbild uz jautājumu “Ko tu gribi?”

Bērni mācās izmantot PECS, lai atbildētu uz tādiem jautājumiem kā "Ko tu gribi?". Attēliem pievieno “Es gribu” attēlu, kā arī iecienītāko priekšmetu vai darbību attēlus. Bērns izvēlas attēlu ar vēlamo teikumu un iedod komunikācijas partnerim. Komunikācijas partneris verbāli atkārto bērna izvēlēto teikumu. Šajā brīdī bērna mīļākās lietas nav viņa redzes lokā, jo jāvingrinās patstāvīgi veidot teikumus.

Rezultāts: bērns spēj palūgt sev vēlamo lietu, izmantojot teikumu.

Sestais posms - komentēšana

Mērķis: paplašināts bērna jēdzienu krājums

Bērni mācās komentēt, atbildot uz tādiem jautājumiem kā "Ko tu redzi?", "Ko tu dzirdi?" un "Kas tas ir?". Viņi mācās veidot teikumus, kas sākas ar "Es redzu", "Es dzirdu", "Es jūtu", "Tas ir" utt. Vingrinājumus papildina ar jēdzieniem par telpu, krāsām, lielumu, faktūru, daudzumu un citiem abstraktiem jēdzieniem.

Rezultāts: bērns izmanto attēlus vai vārdus dažādās komunikācijas situācijās. Bērns var komunicēt.