Ja bērnam ir aizcietējums: palīdzība mājas apstākļos

Aizcietējums ir ilgstoša vēdera izejas aizture. Aizcietējumi rodas, ja resnajā zarnā pārāk ilgi paliek neizvadītas fēces. Lielākoties aizcietējumi ir īslaicīgi un lielas problēmas neizraisa, taču nopietnākos gadījos bērnam var būt nepieciešama papildu palīdzība vai pat medicīniska iejaukšanās.

Normāla vēdera izeja

Par normālu vēdera izeju uzskata defekāciju no 3 reizēm dienā līdz pat 3 reizēm nedēļā. Defekācija nerada sāpes un fēcēm nav pataloģisku piejaukumu, piemēram, asinis. Eknoprēze jeb fēču nesaturēšana nav uzskatāma par normālu vēdera izeju. Katru dienu 20–30 minūtes pēc ēšanas aicini bērnu apmeklēt tualeti.

Pazīmes un cēloņi

Kad bērns uzsāk dārziņa gaitas vai uzsācis uz tualeti iet patstāvīgi, kļūst grūtāk sekot līdzi, cik regulāra ir bērna vēdera izeja. Taču ir svarīgi sekot tam līdzi.

Nereti ir situācijas, kad vecāki nemaz nepamana, ka bērnam nav bijusi vēdera izeja, līdz ar to arī ārstam nevar precīzi pateikt, cik ilgi aizcietējums jau veidojies. Šādās situācijās par aizcietējuma veidošanos vecāki pamana jau brīdī, kad bērns sūdzas par sāpēm vēderā, kļūst neaktīvs, reizēm arī smērējas apakšveļa.

Visbiežākie cēloņi aizcietējumiem ir uzturs, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, kā arī psiholoģiski faktori.

Uzturs

• Lai izvairītos no aizcietējumiem, uzturā būtu jālieto pilngraudu produkti (griķi, grūbas, mieži, pilngraudu makaroni), dārzeņi (kāposti, brokoļi, burkāni, tomāti, kālis, rācenis, ziedkāposti u.c), augļi (plūmes, bumbieri, āboli, kivi), skābpiena produkti.
• Samazini saldumu, balto miltu izstrādājumu, sulu un saldināto dzērienu lietošanu uzturā.
• Seko līdzi tam, lai bērns ikdienā uzņemtu pietiekami daudz šķidruma.
• Ja bērns tiek barots tikai ar mātes pienu, vēdera izejas var nebūt pat līdz 10 dienām.

Psiholoģiskie faktori

Nereti ir situācijas, kad bērna vēdera izeju ietekmē arī psiholoģiskā pašsajūta, īpaši stress. Tās var būt jebkādas pārmaiņas bērna dzīvē – uzsāktas bērnudārza vai skolas gaitas, pārmaiņas ģimenes dzīvē, piemēram, māsiņas vai brālīša ienākšana ģimenē u.tml. Ir situācijas, kad vēdera izeju var ietekmēt arī satraukums par podiņmācību (par to vairāk lasīt šeit).

Profilakse un ārstēšana

Lai izvairītos no aizcietējumu pirmreizējas vai atkārtotas rašanās, jāseko līdzi uzturam, ievērojot augstāk minētos principus. Taču tāpat jāuzmana, lai bērnam tualetes apmeklējuma laikā būtu pareiza poza – saliekti ceļi un atbalstīta kājas. Tāpēc būtiski ir nesasteigt pāreju no bērnu podiņa uz lielo tualetes podu.

Pamanot, ka bērnam ir grūtības nokārtoties, un situācija vēl nav ieilgusi, iesākumā var censties bērnam palīdzēt ar vieglu vēdera masāžu, siltu dzērienu, uztura maiņu. Tāpat vieglākos gadījumos būtiski tualetes apmeklējuma laikā bērnu nomierināt, paturot bērnam roku, palasot grāmatu vai jebkādā citā veidā radot nomierinošu atmosfēru.

Tomēr situācijās, kad bērnam jau sāp vēders un aizcietējumi kļuvuši mokoši, vislabāk no aizcietējumiem atbrīvoties palīdz vēdera izeju mīkstinošas klizmas vai svecītes (piemēram, sorbitolu saturoša klizma). Jāuzsver, ka tās nav lietojamas kā medikamenti ikdienā, bet tikai kā palīglīdzeklis. Ja atkārtoti nepieciešami medikamenti vēdera izejas veicināšanai, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš palīdzēs precizēt aizcietējumu iemeslu un rast risinājumu.

Ar aizcietējumu vēršoties neatliekamajā palīdzībā, bērns saņems pretsāpju medikamentus un vēderu mīkstinošu klizmu vai svecīti. Retos gadījumos ir nepieciešama tīroša klizma, bet ļoti retos gadījumos pie ilgstošām problēmām var izveidoties tā saukties fēču akmeņi. Šādā gadījumā nepieciešama to manuāla izņemšana, kas tiek veikta anestēzijā.