Kā aprūpēt bērnu ar ieģipsētu roku vai kāju?

Traumētās ekstremitātes pozicionēšana

Traumētai ekstremitātei ir tipiska spēcīga tūska, kas saglabājas vai pat pastiprinās arī kādu laiku pēc imobilizēšanas jeb ieģipsēšanas. Lai palīdzētu tūsku samazināt, pirmajās dienās pēc ģipša uzlikšanas ekstremitāti ieteicams iespējami bieži piepacelt virs sirds līmeņa.

Ja bērnam ir ieģipsēta roka, lietojama pleca un apakšdelma atbalsta soma vai lakatiņš.Ja soma nav pieejama, pieļaujam arī lakatiņa izmantošana, svarīgi sekot, lai elkonis saglabā 90 grādu leņķi. Kad bērns atrodas sēdus vai guļus, roku novietojiet uz spilvena.

Ja bērnam ir ieģipsēta kāja, pārliecinieties, ka pārvietošanās laikā tiek lietoti rekomendētie palīglīdzekļi, piemēram, kruķi. Būtiski apgūt arī palīglīdzekļu drošu lietošanu, piemēram, pārvietojoties pa trepēm. Bērnam  atrodoties sēdus vai guļus pozīcijā, novietojiet imobilizēto kāju uz krēsla vai spilvena.

Attēls

Ādas aprūpe

Sekojiet sava bērna ādas stāvoklim katru dienu. Pārliecinieties, vai neparādās apvidi ar sakairinātu ādu. Bieži vien āda zem ģipša imobilizācijas sāk niezēt. Šādā gadījumā mēģiniet to novērst, lietojot matu fēnu (vēsa gaisa režīms) ģipša atvērtajās zonās.

Nekādā gadījumā nelietojiet dažādus priekšmetus, piemēram, adāmadatas, lineālus u.tml., lai sasniegtu ādas niezošās vietas zem ģipša. Tas var ievainot ādu un radīt infekciju. Nelietojiet losjonus, eļļas, pulverus zem ģipša vai uz ādas tuvu tā robežai.

Ģipša aprūpe

Visbūtiskākais ģipša aprūpē ir uzturēt to tīru un sausu. Parasti ģipsis pilnībā izžūst 48h laikā pēc tā uzlikšanas. Tam jāļauj izžūt dabīgā veidā, nav vēlama tieša karstuma iedarbība. Tāpat nav pieļaujama mehāniska iedarbība uz ģipsi (nesist, nelauzt, nespiest u.tml.)

Samazinoties tūskai, ģipša pārsējs kļūst vaļīgs. Lai imobilizācija nezaudētu efektu, tas jānovērš, uzsienot papildus marles saiti vai pašfiksējošo elasīgo saiti (bez iestiepuma).

Noteikti nevajadzētu uz ģipša gleznot (ar ūdenskrāsām, guaša krāsām, akvareļkrāsām),  jo krāsas aizvērs tā dabīgās poras. Ja ir vēlme ģipsi izdekorēt, labāk to darīt ar marķieriem.

Attēls

Tūskas kontrole

Svarīgi kontrolēt, vai imobilizētajai ekstremitātei nepasliktinās asinsrite, vai tūska nav pārāk liela. Bieži novērojama pirkstu pietūkums imobilizētajai ekstremitātei.

Pirkstu pietūkuma gadījumā pārliecinieties, vai ģipsis nav par ciešu. Starp ģipsi un ādu jābūt nelielai brīvai telpai. Ja tādas nav, pārgrieziet marles saiti, kas atrodas starp ģipša longetēm, pēc tam tās atkārtoti piefiksējiet.

Iedrošiniet bērnu kustināt pirkstus, cik bieži vien iespējams. Tas nodrošinās labāku asinsriti imobilizētajā ekstremitātē.

Attēls

Uzmaniet, lai neparādās  kāda no šīm pazīmēm:

• pirkstu āda kļuvusi bāla vai zilgana,
• pirksti kļuvuši vēsi,
• bērns sūdzas par tirpšanu vai nejūtīgumu pirkstos,
• bērns nespēj veikt aktīvas pirkstu kustības.

Gadījumā, ja tiek novērotas augstāk minētās parādības, paceliet imobilizēto ekstremitāti virs sirds līmeņa un nogādājiet bērnu uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu!

Kad nepieciešama ārsta palīdzība?

Nogādājiet bērnu pie ģimenes ārsta vai uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu gadījumā, ja:

• parādās pieaugošas sāpes imobilizētajā ekstremitātē,
• ģipsis ir sabojāts ( piem. salūzis, kļuvis mitrs),
• parādās ādas izmaiņas ap ģipsi, piemēram, apsārtums, tūska, ievainota āda)
• parādās pirkstu tirpšana un nejūtīgums.