Vakcinācija pret gripu

Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzinusi, ka efektīvākā gripas profilakse ir vakcinācija. Vakcinācija pret gripu pasargā cilvēku no saslimšanas ar gripu, tādējādi samazinot tās izplatību sabiedrībā un pasargājot no saslimšanas īpaši uzņēmīgas personas – mazus bērnus, vecākus cilvēkus, gŗūtnieces, cilvēkus ar hroniskām kaitēm un imūndeficītu. Vakcinācija mazina gripas komplikāciju risku, stacionēšanas skaitu un letalitāti gripas dēļ. Gripas vīrusa mainības dēļ, vakcinācija pret gripu ir jāveic katru gadu. Ik gadu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Globalās gripas uzraudzības un reaģēšanas sistēma izziņo attiecīgajā sezonā cirkulējošos vīrusu celmus, kas jāizmanto gripas vakcīnu ražošanā. Tā mums uz katru nākamo gripas vīrusa izplatības sezonu ir jauna, pielāgota sezonālās gripas vakcīna.

Ar gripu visvairāk slimo tieši bērni – sezonā saslimst katrs trešais. Bērni arī ilgāk nekā pieaugušie izplata gripas vīrusu – līdz pat 10–20 dienām, kā arī mēdz neievērot higiēnas nosacījumus un savstarpējā komunikācijā biežāk saskaras fiziski, tādējādi ātrāk nododot vīrusu cits citam un tuviniekiem.

Vakcīnas un devas

Gripas profilaksei mūsdienās izmanto galvenokārt četrvalentās jeb četrus gripas vīrusa veidus saturošas vakcīnas. Tās veido aizsardzību pret diviem dominējošiem A gripas vīrusa veidiem un abiem B gripas veidiem (Victoria un Yamagata).

Bērniem, kuri vakcināciju pret gripu saņem pirmo reizi dzīvē un ir 6 mēnešus līdz 8 gadus veci, jāsaņem divas gripas vakcīnas devas ar četru nedēļu intervālu. Nākamo sezonu laikā šie bērni saņem vienu gripas vakcīnas devu.

Vakcīnas pret gripu ir efektīvas un drošas, to kvalitāti un drošību, tāpat kā visām citām vakcīnām, kontrolē Eiropas Komitejas noteikti kritēriji.

Sezonālās gripas vakcīnu veidi bērniem un pieaugušajiem:

• bērniem no 6 mēnešu līdz 2 gadu vecumam lieto inaktivētās, četrvalentās gripas vakcīnas. Tās ir iekļautas vakcinācijas kalendārā;
• vairākas pasaules valstis bērnu no 2 gadu vecuma vakcinācijai pret sezonālo gripu valsts programmās izvēlas un nodrošina dzīvu novājinātu nazālo gripas vakcīnu (live attenuated influenza vaccine) (turpmāk – LAIV). Eiropā ilgstošākā pieredze ar šo vakcīnu un tās efektivitātes rezultāti visplašāk vērtēti Apvienotajā Karalistē, bet to izmanto un vērtē arī Somijā, Vācijā un citās valstīs. Šo valstu vakcinācijas programmu rezultāti apstiprina, ka dzīvā novājinātā gripas vakcīna noteiktās vecuma grupās nodrošina plašāku aizsardzību nekā inaktivētās vakcīnas, un tāpēc LAIV ir potenciāls nodrošināt labāku aizsardzību arī pret tiem gripas celmiem, kuros ir notikusi antigēna pārvirze (antigen drift). Arī Latvijā Imunizācijas valsts padome ir rekomendējusi nodrošināt visiem bērniem vecumā no 2 līdz 7 gadiem valsts apmaksātu dzīvās nazālās gripas vakcīnu[DZ1] , taču, kamēr LAIV vakcīna nav iekļauta Latvijas imunizācijas valsts kalendārā vai valsts apmaksātā programmā, tā var būt pieejama par maksu, t.sk. Ģimenes vakcinācijas centrā;
• visiem pieaugušajiem, taču, jo īpaši pieaugušajiem ar hroniskām saslimšanām un imūnsupresējošiem veselības veselības stāvokļiem, vakcinācija pret gripu ir svarīga un nepieciešama. Senioriem un imūnsupresētiem pacientiem augstāku efektivitāti sniedz augstas devas (high dose) gripas vakcīnas.

Valsts kompensē gripas vakcīnu pilnā apmērā bērniem vecumā līdz 18 gadiem, grūtniecēm un cilvēkiem virs 50 gadu vecuma. Vakcīna ir iekļauta Latvijas vakcinācijas kalendārā.

Kāpēc pret gripu jāvakcinējas katru gadu?

Sezonālās gripas vakcīnas radītā aizsardzība spēj aizsargāt cilvēku apmēram 20–24 nedēļas, pēc tam tieši cirkulējošo antivielu daudzums būtiski samazinās. Tā kā gripas vīrusu aktivitāte bieži vien ievelkas līdz pat aprīlim un maijam, ir svarīgi, lai līdz sezonas beigām antivielu būtu pietiekami daudz. Pilnībā paļauties uz vakcīnas aizsardzību var 14 līdz 30 dienas pēc tās saņemšanas, tādēļ, ja vakcinācija tiek veikta oktobrī–novembrī, tad decembrī, sagaidot pirmos sezonas gripas vīrusus, būsim aizsargāti. Visbiežāk Ziemeļu puslodē ievērojama gripas izplatība sākas decembrī un beidzas aprīlī, vai pat maijā.

Iespējamās organisma reakcijas

Biežākās reakcijas pēc vakcinācijas pret gripu ir vieglas (lokāla reakcija vakcīnas veikšanas vietā, īslaicīgs drudzis, nespēks, muskuļu sāpes) un ilgst 1-2 dienas.

Riska grupas

Mazu bērnu un grūtnieču veselība gripas sezonā ir īpaši saudzējama. Tieši šīs grupas pieder pie augstākas saslimstības un komplikāciju riska grupām. Jo jaunāks bērns, jo bīstamāka viņam ir gripa un citas infekcijas slimības. Mazi bērni ir mazāk aizsargāti, jo dzīves laikā vēl nav sastapušies ar gripas vīrusu, līdz ar to nav izveidojusies dabīgā imunitāte, kas saslimšanas gadījumā var palīdzēt (simptomi var izpausties vieglākā formā). Diemžēl lielākā daļa nevakcinēto saslimušo bērnu (t.sk. pacienti ar letālu iznākumu), pirms saslimšanas bijuši pilnīgi veseli – bez hroniskām saslimšanām.

Gripas vakcīna un grūtniecība

Gripas vakcinācija grūtniecēm ir īpaši svarīga. Hormonālo izmaiņu, asinsrites slodzes un imūnās sistēmas atbildes dēļ grūtniecības laikā gripai parasti ir smagāka norise, kā arī augstāks komplikāciju (pneimonijas, asiņošanas u.c.) risks.

Kad mātes organismā pēc vakcīnas saņemšanas veidojas antivielas, tās caur placentu saņem arī bērns. Ja sieviete vakcinējusies pirms grūtniecības sākuma, tas ne vienmēr notiks pilnā apmērā, taču, ja sieviete vakcinējas grūtniecības laikā, bērns saņem antivielas pietiekamā apjomā, lai viņš būtu pasargāts pret gripas pat sešus mēnešus pēc piedzimšanas. Vakcinēties pret gripu var jau no pirmā grūtniecības trimestra – tas nerada draudus ne auglim, ne mātei.

Vakcinācija pret gripu grūtniecēm:

• samazina priekšlaicīgu dzemdību un samazināta dzimšanas svara bērnam mazam dzimšanas svaram bērnam piedzimstot;
• nodrošina jaundzimušo ar pasīvu imunitāti dzīves pirmajos mēnešos;
• ievērojami samazina drudzi, elpceļu saslimšanas un apstiprinātu gripu bērniem, kuri dzimuši vakcinētām mammām;
• uz pusi samazina apstiprinātas gripas risku grūtniecēm;
• nodrošina 60-70 % mazāku risku priekšlaicīgām dzemdībām  gripas infekcijas dēļ.