Komunikācijas palīgierīces

Ja kādu medicīnisku iemeslu dēļ aktīva komunikācija ar žestiem, vārdiem un skaņām nav iespējama, tad audiologopēds var palīdzēt atrast citus veidus, kā savstarpēji saprasties – paust savas vēlmes, vajadzības, emocijas un diskutēt.

Izvēloties komunikācijas veidu un ierīci, audiologopēds veic visaptverošo novērtējumu, kas ietver gan bērna sapratni un motorās prasmes, gan pamattraucējumus un to iespējamās tālākās attīstības novērtējumu. Kopā ar citiem rehabilitācijas komandas speciālistiem (ārstu, fizioterapeitu, ergoterapeitu, psihologu) un vecākiem vai aprūpētāju, izvērtē bērna līdzšinējo komunikāciju un iespēju lietot kādu no komunikācijas ierīcēm.

Komunikācijas vajadzību novērtējums ietver informāciju par:

• Pamatdiagnozi;
• Runā iesaistīto anatomisko struktūru stāvokli;
• Dzirdi;
• Redzi;

Piekļuvi ierīcei, piemēram:

• Spēju nospiest lielu pogu,
• Fiziski sasniegt un patstāvīgi ieslēgt ierīci,
• Pagriezt galvu un paskatīties uz lūgto attēlu,
• Spēju fiziski satvert kartīti,
• Izprast uzdoto jautājumu vai izpildīt lūgto darbību.

Komunikācijas palīgierīces var būt dažādas – atkarībā no tā, vai nepieciešams pilnībā aizvietot verbālo komunikāciju, vai atbalstīt un papildināt runu.

Trīs visbiežāk sastopamie mīti par alternatīvās komunikācijas palīgierīcēm:

Mīts Nr. 1. Alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas palīgierīces ir nepieciešamas tikai bērniem ar samazinātām kognitīvajām spējām.

Nē, alternatīvās un augmentatīvās palīgierīces palīdz bērniem ar dažāda līmeņa kognitīvajām prasmēm. Ierīces palīdz komunicēt un parādīt savas zināšanas, neliekot citām personām izteikt minējumus par tām. Īpaši situācijās, kad spēja koordinēt kustības ir ierobežota, piemēram, bērns nevar tik ātri darboties ar rokām, izteikties vai ko uzrakstīt.

Mīts Nr. 2. Alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas palīgierīces traucēs runas attīstību.

Pētījumi pierāda pretējo – alternatīvās un augmentatīvās palīgierīces veicina valodas un komunikācijas prasmju attīstību un paplašina izprasto (pasīvo) vārdu krājumu. Palielinoties izprasto vārdu daudzumam, bērns arī ikdienā sāk runāt vairāk jaunu vārdu (ja spēj izteikt atsevišķus vārdus, skaņas vai vārda sākuma zilbes).

Ar komunikācijas palīgierīces sniegtajām iespējām aprūpētājam ir vieglāk saprast bērnu. Samazinās bērna dusmu lēkmju biežums pārprastu vajadzību dēļ. Komunikācijas palīgierīce vienmēr ir gatava vajadzības gadījumā atkārtot vārdu tik reizes, cik bērns vēlās to dzirdēt līdz pats cenšas atkārtot. Tā palīdz savstarpēji saprasties arī citiem cilvēkiem, ar kuriem bērns saskaras –piemēram, pirmsskolas izglītības iestādē.

Mīts Nr. 3. Ja tiek izmantota augmentatīvās komunikācijas programma planšetē, bērns tikai ar to spēlēsies.

Vecāki kopā ar audiologopēdu pakāpeniski māca bērnam, ka planšetē esošā komunikācijas programma palīdz citiem cilvēkiem saprast, ko viņš vēlas.