Ko darīt, ja bērns saslimis?
Kā mājas apstākļos rīkoties, ja bērnam ir drudzis, klepus, sāp kakls, sāp auss, sākusies vemšana un/vai caureja vai ir aizcietējums?
Angīna jeb tonsilīts
Akūts tonsilīts jeb angīna ir iekaisuma process aukslēju mandelēs, ko parasti ierosina infekcija.
Attēls
Created: 25. janvāris, 2022. gads
Atjaunots: 26. novembris, 2025. gads
Atjaunots: 26. novembris, 2025. gads
Drukāt
Aukslēju mandeles ir pāra orgāns, kas atrodas abās pusēs rīklei tās galā. Akūts tonsilīts ir bieži sastopama saslimšana, kas parasti ilgst septiņas dienas, bet var turpināties arī ilgāk. Šī slimība var attīstīties arī atkārtoti, turklāt pat vairākas reizes mēnesī.
Simptomu apraksts
Angīna parasti skar skolas vecuma bērnus. Raksturīgākā pazīme ir pēkšņas un izteiktas sāpes kaklā rīšanas laikā, tomēr jāņem vērā, ka bērniem sāpes var būt pavisam nelielas un akūts tonsilīts izpausties arī ar citiem simptomiem:
- drudzis ar augstu temperatūru (virs 38℃ vai vairāk),
- galvassāpes,
- apsārtušas un tūskainas aukslēju mandeles,
- balti aplikumi uz aukslēju mandelēm,
- nelieli sarkani plankumiņi uz mīkstajām aukslējām,
- palielināti kakla limfmezgli,
- skarlatīnveida izsitumi uz ķermeņa,
- vispārējs nespēks un vājums.
Maziem bērniem, kuri nav spējīgi izskaidrot savas sūdzības, var novērot:
- siekalošanos,
- nespēju norīt sāpju dēļ,
- atteikšanos uzņemt uzturu un ūdeni,
- izteiktu kašķīgumu vai raudulīgumu.
Saistīto simptomu saraksts
Cēloņi
Visbiežāk angīnu ierosina augšējo elpceļu vīrusi. Izplatītākais bakteriālais izsaucējs ir A grupas β hemolītiskais streptokoks.
Inficēšanās notiek gaisa pilienu ceļā klepošanas vai šķaudīšanas laikā.
Izmeklējumu apraksts
Bērnam ar aizdomām par akūtu tonsilītu nepieciešams veikt kakla apskati jeb faringoskopiju, pielietojot špāteli. Izmeklēšanas laikā ārsts pievērš uzmanību mutes dobuma, rīkles un aukslēju mandeļu gļotādai.
Aizdomu gadījumā par streptokoku ierosinātu akūtu tonsilītu ārsts var nozīmēt ātro streptokoku testu, aizdomu gadījumā par gripu vai koronavīrusu – gripas vai koronavīrusa SARS-CoV-2 testu. Ja ir aizdomas par Epšteina–Barra vīrusu, veic specifiskus seroloģiskus testus.
Asins analīzes nav nepieciešamas diagnozes apstiprināšanai. Tās ārsts nozīmē, ja ir nepieciešams izvērtēt pacienta vispārējo veselības stāvokli.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ja akūta tonsilīta izraisītājs ir vīruss, ārsts nozīmē simptomātisku terapiju, kuras mērķis ir mazināt un atvieglot bērna sūdzības, piemēram, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus – paracetamolu vai ibuprofēnu. Pirms to lietošanas izlasiet medikamenta lietošanas instrukciju. Vīrusa infekcijas gadījumā antibakteriāla terapija nav nepieciešama, to izmanto tikai cīņai ar baktērijām.
Ja bērnam ir apstiprināta baktēriju izraisīta infekcija, ārsts nozīmēs antibakteriālu terapiju. Parasti novēro uzlabojumu 24–48 stundu laikā pēc antibiotiku lietošanas sākuma. Svarīgi pabeigt pilnu ārsta nozīmētu antibakteriālās terapijas kursu arī tad, ja veselības stāvoklis uzlabojas. Papildus nozīmē simptomātisku terapiju, piemēram, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus.
Svarīgi, lai bērns mājās atpūšas un uzņem pietiekami daudz šķidruma – ūdeni, tēju, sulu, kas nav izteikti salda vai skāba. Izvēlieties mīkstu un saudzējošu uzturu kakla sāpju dē.
Ja bērnam ir izteiktas sāpes, ļoti augsta ķermeņa temperatūra, viņš nespēj uzņemt uzturu un šķidrumu, ārsts var izlemt bērnu novērot slimnīcā.
Profilakse
Personīgās higiēnas ievērošana ir labākais veids, kā izvairīties no infekcijas:
- Regulāra roku mazgāšana (pēc atnākšanas mājās, pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas);
- Ja nav iespējams nomazgāt rokas, lietojiet roku dezinfekcijas līdzekļus;
- Šķaudīt un klepot, aizsedzot muti ar vienreizlietojamu mutautiņu vai elkoņa iekšējo virsmu;
- Neaiztikt seju (acis, muti un/vai degunu) ar netīrām rokām;
- Izmantot savus traukus, nedalīties ar tiem, īpaši slimošanas laikā;
- Rūpīgi nomazgāt traukus, īpaši slimošanas laikā;
- Izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem.
Speciālisti, pie kā vērsties
Primārā ārstniecības persona angīnas gadījumā ir pediatrs. Atkarībā no slimības virzības, var būt nepieciešama atkārtota ārsta apskate vai pacienta stacionēšana.
Kad bērnam nepieciešama atkārtota ārsta apskate?
- Ja nav uzlabojumu 24–48 stundu laikā pēc terapijas sākuma;
- Ja veselības stāvoklis turpina pasliktināties, lai arī bērns lieto ārsta nozīmētus medikamentus;
- Ja bērns atsakās uzņemt šķidrumu;
- Ja turpinās drudzim raksturīga ķermeņa temperatūra, lai arī bērns lieto ārsta nozīmētus medikamentus;
Kad jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība?
- Ja bērns ir izteikti saguris un novārdzis;
- Ja ir samazināts urīna daudzums, jo bērns nedzer.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas