Pārlekt uz galveno saturu

Sāpes kaklā

Kakla sāpju diapazons ir ļoti plašs: tās var būt nelielas, radot tikai nelielu diskomfortu rīklē, bet tās var būt arī tik izteiktas, ka nav iespējams norīt pat siekalas.

placeholder
Izveidots: 25. janvāris, 2022. gads
Atjaunots: 1. novembris, 2022. gads

Parasti sāpes ir simetriskas, tomēr pie atsevišķām slimībām tās var būt vienpusējas. Sāpes kaklā ir viena no visizplatītākajām sūdzībām pie pediatra.

Biežākie iemesli

Augšējo elpceļu vīrusi.

Kad jāvēršas pie ārsta

  •  Ja bērnam ir grūti elpot, proti, novēro stridoru – elpošanas laikā dzird augstas frekvences pīkstošu skaņu, ir ievilkti muskuļi starp un/vai zem ribām, kā arī muskulis virs atslēgas kaula, elpošanas laikā cilājas deguna spārni, ir zilēšanas epizodes vai citas izmaiņas elpošanā, kā arī pauzes elpošanas laikā;
  •  Ja bērns siekalojas, jo nespēj norīt siekalas;
  •  Nespēj plaši atvērt muti;
  •  Bērns jūt vienpusējas sāpes kaklā;
  •  Vēro apsārtumu, sāpīgumu un/vai piepampumu kaklā;
  •  Bērns atsakās dzert, ir samazināts izdalītā urīna daudzums;
  •  Saguris, novārdzis vai letarģisks;
  •  Aizdomas par svešķermeni kaklā.

Kad nepieciešama atkārtota ārsta apskate?

  • Ja 24–48 stundu laikā sūdzības progresē;
  • Ja 24–48 stundu laikā sūdzības progresē, lai arī bērns saņem ārsta nozīmēto vai simptomātisko terapiju;
  • Ja ķermeņa temperatūra pārsniedz 38℃.

Saistītās ārstu specialitātes

Izmeklējumu apraksts

Kakla sāpju gadījumā vienmēr nepieciešama kakla apskate jeb faringoskopija, pielietojot špāteli. Izmeklēšanas laikā ārsts pievērš uzmanību mutes dobuma, rīkles un aukslēju mandeļu gļotādai.

Aizdomu gadījumā par konkrētu ierosinātāju ārsts var nozīmēt specifiskas asins analīzes un mikrobioloģiskos testus vai nepieciešamības gadījumā ieteikt papildu izmeklējumus: kakla mīksto audu ultrasonogrāfiju, kakla rentgenogrāfiju, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ārstēšana ir atkarīga no kakla sāpju iemesla. Tā kā biežākie izraisītāji ir vīrusi, antibakteriālā terapija nav nepieciešama, jo tā cīnās tikai ar baktērijām. Svarīga ir simptomātiska terapija:

  • mierīgs mājas režīms;
  • ibuprofēna vai paracetamola, lietošana spēcīgu sāpju vai temperatūras gadījumā (izlasiet medikamenta lietošanas instrukciju pirms tā lietošanas);
  • pietiekams šķidruma daudzums – ūdens, tēja, sula, kas nav izteikti salda vai skāba;
  • mīksts un saudzējošs uzturs.

Sēnīšu infekcijas gadījumā svarīga mutes dobuma un rīkles kopšana, jāsamazina saldumu un saldas pārtikas uzņemšana, jālieto ārsta ieteiktie pretsēnīšu medikamenti. Ja bērns lieto inhalējamos glikokortikoīdus, svarīgi skalot muti pēc to lietošanas.
Ja iemesls ir svešķermenis kaklā, nepieciešams to izņemt 24 stundu laikā. Ja bērns sadarbojas ar ārstu un svešķermenis ir viegli aizsniedzams, to iespējams paveikt mutes dobuma un rīkles apskates laikā, nepielietojot anestēziju. Narkoze nepieciešama, ja bērns nesadarbojas vai svešķermenis atrodas nepieejamā/grūti pieejamā vietā. Pēc svešķermeņa izņemšanas bērna simptomi pāries, dažas dienas var būt neliels diskomforts vai sāpīgums svešķermeņa lokalizācijas vietā, tādā gadījumā var lietot pretsāpju zāles, piemēram, ibuprofēnu atbilstoši bērna vecumam un svaram. Dodiet bērnam mīkstu un saudzējošu uzturu, kā arī šķidrumu – ūdeni, tēju, sulu, kas nav izteikti salda vai skāba, – pietiekamā daudzumā.

Informatīvie materiāli