Pārlekt uz galveno saturu

Hipoksiski išēmiska encefalopātija

Hipoksiski išēmiska encefalopātija ir smadzeņu  bojājums, kurš radies laikā ap dzimšanas brīdi smadzeņu nepietiekamas apasiņošanas vai skābekļa trūkuma dēļ.

Attēls
smadzenes
Izveidots: 7. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 5. decembris, 2022. gads

Hipoksiska išēmija ir skābekļa un/vai asins plūsmas trūkums, kas rodas placentā un bērnā ap dzemdību laiku. Hipoksisks nozīmē skābekļa trūkumu. Išēmisks nozīmē – nepietiekoša asins plūsma. Encefalopātija ir traucēta smadzeņu funkcija. Kopumā bojājums norāda uz to, ka bērna smadzenes nesaņēma pietiekošu apasiņošanu vai skābekli laikā ap dzimšanas brīdi. Tā rezultātā ir bojātas bērna smadzenes. Ja ir notikuši asins apgādes traucējumi smadzenēs, asins apgāde var tikt traucēta arī citos orgānos, tostarp sirdī, aknās, nierēs un zarnās, tāpat varbūt šo orgānu bojājums. Hipoksiski išēmiskas encefalopātijas (HIE) bojājuma smagumu iedala vieglā, vidējā un smagā. Daļa bērnu izveseļojas bez paliekošiem defektiem (visbiežāk tie, kuriem ir viegls smadzeņu bojājums). Jaundzimušie, kas izdzīvo, nākotnē var piedzīvot invaliditāti.  Diemžēl daži bērni neizdzīvo.

Prognoze bērniem ar HIE

Bērni ar HIE var attīstīties normāli, bet viņiem var būt arī dažāda spektra traucējumi, sākot no salīdzinoši viegliem (mācīšanās grūtības, uzmanības deficīts) līdz ļoti smagiem (cerebrālā trieka, epilepsija, redzes traucējumi, smagi kognitīvi un attīstības traucējumi). HIE var beigties arī ar nāvi. To, kāda būs bērna nākotne, nosaka HIE smaguma pakāpe, konkrētas klīniskas pazīmes un smadzeņu bojājuma pakāpe, ko var izvērtēt, veicot tādus izmeklējumus kā MR galvas smadzenēm un EEG.

HIE smaguma pakāpes:

  • Viegla HIE. Pēc pētījumu datiem 16-25% bērnu, kam diagnosticēta vieglas pakāpes HIE, 18 mēnešu vecumā ir nelabvēlīgi rezultāti – bērnu cerebrālā trieka, attīstības aizture vai nāve. Šajā vecumā aptuveni 40% bērnu ar vieglu HIE neiroloģiskā stāvokļa novērtēšanā pēc Beilija skalas, izvērtējot kognitīvo, motoro un valodas attīstību, rezultāti ir zem vidējā;
  • Vidēji smaga HIE. Bērniem ar vidēji smagu HIE pastāv lielāks risks gan invaliditātei, gan mirstībai. Starp izdzīvojušiem bērniem aptuveni 30% (126/390) iestājas invaliditāte;
  • Smaga HIE.  Pirms terapeitiskās hipotermijas ēras zīdaiņiem ar smagu HIE bija 75% risks nomirt pirmajā dzīves mēnesī un gandrīz visiem izdzīvojušajiem bija paliekošas sekas. Mūsdienās, kad pieejama terapeitiskā hipotermija, aina ir atšķirīga – 40% bērnu attīstās normāli, ievērojama daļa bērnu izdzīvo ar smagu invaliditāti vai nomirst.

No klīniskajām pazīmēm par nelabvēlīgu prognozi liecina krampju esamība. Krampji palielina nelabvēlīgu neiroloģisko iznākumu līdz pat 40 reizēm.

MR galvas smadzenēm veic jaundzimušajam ar HIE brīdī, kad bērns pēc terapeitiskās hipotermijas ir sasildīts. Tas notiek ap piekto līdz desmito dzīves dienu. MR kalpo kā prognozes rādītājs. Bērniem ar normālu atradi MR parasti nav smagi motori vai kognitīvi traucējumi. Sliktāka prognoze ir bērniem, kuriem atklāj bojājumus tādās galvas smadzeņu struktūrās kā iekšējā kapsula, bazālie gangliji, talamus. Ja attēlizmeklējumā ir redzams bojājums smadzeņu stumbrā, ir palielināts mirstības risks.

Par prognozes rādītāju var kalpot arī izmaiņas EEG. Slikts prognozes rādītājs ir izlādes nomākums (burstsupression),izolīnija vai īpaši zema voltāža. Tie norāda uz sliktiem ilgtermiņa rezultātiem un palielinātu mirstības risku. Sliktāki iznākumi ir arī bērniem, kuriem 48 stundas pēc terapeitiskās hipotermijas uzsākšanas saglabājas izmaiņas EEG.

Tomēr, lai izprastu, kāda būs bērna nākotne, ir nepieciešams laiks. Pēc izrakstīšanas no slimnīcas turpmākai uzraudzībai bērnu iekļauj novērošanas programmā (follow-up). Tas nozīmē, ka viņa veselību un attīstību izvērtēs dažādi speciālisti – neonatologi, fizioterapeiti, neirologi. 18 mēnešu vecumā veic attīstības novērtēšanu, kuras laikā izmanto dažādas izvērtēšanas skalas, piemēram, Beilija skalu. Tās laikā speciālisti pārbauda dažādas bērna aktivitātes, lai izvērtētu fizisko, motoro, sensoro un kognitīvo attīstību. Novērtējums var sniegt ieskatu bērna attīstībā un iespējamās problēmās.

Simptomu apraksts

Bērns ar HIE atšķiras no vesela jaundzimušā. Galvenokārt atšķirīgā uzvedība ir smadzeņu bojājuma dēļ. Piedzimstot bērns var neraudāt vai viņa kliedziens var būt vārgs, bērns var neelpot, un viņa sirdsdarbība var būt vāja. Tas viss var prasīt reanimācijas pasākumus, lai glābtu bērna dzīvību. Reanimācijas laikā bērnu elpina, var būt nepieciešama krūšu kurvja masāža sirdsdarbības atjaunošanai un dažādu medikamentu ievade. Pēc reanimācijas pasākumiem bērna stāvoklis var saglabāties smags.

Jaundzimušajam ar HIE var būt tādas pazīmes kā vieglāk uzbudināms un daudz jutīgāks pret kairinājumu nekā citi jaundzimušie, var būt ļengans un nereaģēt uz apkārt notiekošo, grūti vai neiespējami nodibināt acu kontaktu, var būt neparastas kustības vai krampju lēkmes, var būt apgrūtināta ēdināšana, īpaši tādēļ, ka ir vājas zīšanas kustības un neadekvāta rīšana, var būt vārgs kliedziens.

Izmeklējumu apraksts

Elektroencefalogrāfija (EEG) - izmeklējums ieraksta bērna smadzeņu aktivitāti. Lai toizdarītu, pie bērna galvas pievieno vadiņus jeb elektrodus. Izmeklējums ir nepieciešams, lai pārbaudītu bērna smadzeņu aktivitāti un noteiktu, vai bērnam nav krampju, kuru ārstēšanai nepieciešami medikamenti.

Neirosonogrāfija - galvas neirosonogrāfijas laikā ar sonogrāfijas zondi vizualizē galvas smadzenes caur bērna avotiņu. Izmeklējumā var izvērtēt, vai galvassmadzenēs ir asiņošana vai insults, vai kāda cita patoloģija.

Magnētiskā rezonanse galvas smadzenēm (MR) - izmeklējums ļauj izvērtēt smadzeņu bojājumus, kas radušies skābekļa trūkuma dēļ. Visbiežāk izmeklējumu veic piecu līdz desmit dienu laikā no bērna dzimšanas brīža. Izmeklējuma rezultātus apskata speciālists (radiologs), līdz ar to atbilde nav tūlītēja.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ārstēšanas iespējas ir atkarīgas no bērna simptomiem. HIE iedala trijās stadijās: viegla, vidēja, smaga. Vieglas HIE gadījumā bērnam visbiežāk nav nepieciešama ārstēšana.

Taču, ja bērnam ir vidēji smaga vai smaga HIE, tad nepieciešama ārstēšana, ko sauc par terapeitisko hipotermiju un kas samazina invaliditāti un mirstību. Tas nozīmē, ka bērna ķermeņa temperatūru pazemina līdz 33,5°C. To dara ar nolūku mazināt smadzeņu bojājumu un uzlabot ilgtermiņa rezultātus bērniem ar HIE.

Terapeitiskā hipotermija ir jāuzsāk sešu stundu laikā pēc bērna dzimšanas. To nenodrošina visas dzemdību iestādes, līdz ar to bērnu pārved uz jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu (JITN).

Ierodoties JITN, bērnu ietin speciālos matračos, kas nodrošina atdzesēšanas procesu. Jaundzimušo atdzesējot, mērķis ir samazināt bērna normālo ķermeņa temperatūru (kas ir ap 37°C) līdz 33,5°C. Šādu temperatūru nodrošina 72 stundas. Pēc tam bērnu pakāpeniski sasilda.

Terapeitiskā hipotermija var radīt asinsspiediena izmaiņas, sirds ritma traucējumus, asinsreces problēmas, glikozes līmeņa svārstības. Lai izvairītos no komplikācijām,  JITN bērnu monitorē ar dažādām ierīcēm, kas nosaka tādus vitālus rādītājus kā sirdsdarbības un elpošanas frekvence, asinsspiediens u.c. Bērnam veic dažādas asins analīzes un ievada dažādus medikamentus.

Ja bērna asinsspiediens ir pārāk zems, lieto medikamentus, kas to uzlabo. Lai mazinātu sāpes un diskomfortu, izmanto pretsāpju un citus medikamentus. Bērniem ar HIE bieži mēdz attīstīties krampji. Reizēm krampjus ir iespējams pamanīt, bet dažkārt to aktivitāti novēro izmeklējuma laikā.  Krampju gadījumā bērnam dod speciālus pretkrampju  medikamentus. Krampji, kas saistīti ar HIE, bieži norimstas pēc trijām vai četrām dienām.

Bērniem ar HIE var būt nepieciešama palīdzība elpot. Elpošanu jaundzimušā vietā var nodrošināt mākslīgās ventilācijas aparāts.

Tāpat šādam bērnam var būt apgrūtināta barošana gan smadzeņu bojājuma, gan lietoto medikamentu dēļ. Ēdināšanu nodrošina divos veidos. Viens veids ir barošana caur zondi. Otrs – barošana caur vēnu, tas ir, ievadot dažādas vielas (taukus, olbaltumvielas, ogļhidrātus un minerālvielas) tieši bērna vēnā.

Saistītās ārstu specialitātes

France C. HIE (Hypoxic-ischaemic encephalopathy) information for parents. Bliss Publications, 2012.

Conway J.M., Walsh B.H., Boylan G. B., Murray D.M. Mild hypoxic ischaemic encephalopathy and long term neurodevelopmental out- come - a systematic review. Early Hum Dev. 2018;120:80–7.

Chalak L.F., Nguyen K.A., Prempunpong C., Heyne R., Thayyil S., Shankaran S. et al. Prospective research in infants with mild enceph- alopathy identified in the first six hours of life: neurodevelopmental outcomes at 18–22 months. Pediatr Res. 2018.

Jacobs S.E, Berg M., Hunt R. et al. Cooling for newborns with hypoxic ischaemic encephalopathy. Cochrane Database Syst Rev. 2013 Jan 31;(1):CD003311.

Yvonne W., Clinical features, diagnosis, and treatment of neonatal encephalopathy. Uptodate, 2019.

Tagin M. A., Woolcott C. G., Vincer M. J., Whyte R. K., Stinson D. A. Hypothermia for neonatal hypoxic ischemic encephalopathy: an updated systematic review and meta-analysis. Arch PediatrAdolesc Med. 2012;166(6):558.

Volpe's Neurology of the Newborn, Chapter 20, 510-563.e15. Elsevier, 2018.