Pārlekt uz galveno saturu

Elektroencefalogrāfija (EEG)

Elektroencefalogrāfijas (EEG) laikā uz pacienta galvas saliek elektrodus, lai pierakstītu galvas smadzeņu elektrisko aktivitāti.

Attēls
smadzenes
Izveidots: 24. septembris, 2021. gads
Atjaunots: 6. februāris, 2024. gads

Galvas smadzeņu šūnas savā starpā sazinās ar elektrisku impulsu palīdzību. EEG pieraksta visu šo mazo impulsu summu. Tādējādi, kamēr šūnas dara savu darbu katra savā ritmā, līknes svārstības ir diezgan neregulāras, nelielas amplitūdas. Turpretī epileptiskas aktivitātes laikā, kad kāda šūnu grupa sūta pārāk daudz impulsu un dara to pārāk sinhroni, EEG līknē redzami asāki, bieži vien lielākas amplitūdas viļņi. Iemiegot un miega laikā arī fizioloģiski notiek sinhronizēšanās, turklāt, bērnam augot un nobriestot, EEG aina mainās. Tādēļ svarīgi, lai EEG aprakstītu ārsts, kas specializējies tieši bērnu EEG analizēšanā. Tas palīdzēs novērst pārpratumus, un bērna vecumam atbilstošus fizioloģiskus elementus ārsts neinterpretēs kā epileptiskas izlādes.

Izmeklējums var būt nepieciešams šādos gadījumos:

  • epilepsijas un  citu lēkmjveidīgu stāvokļu diagnostika;
  • nervu sistēmas slimības;
  • galvassāpes;
  • uzvedības traucējumi;
  • uzmanības noturēšanas traucējumi.

Vizītes norise

"Standarta EEG nozīmē", ka pierakstu veic nomodā ar aktivācijas provēm. Aktivācijas proves ir vienkāršas manipulācijas, kas noteiktu epilepsijas sindromu gadījumā var izprovocēt epileptiskās izlādes vai pat lēkmi. Daļu pieraksta laika pacientam jābūt ar aizvērtām acīm, lai varētu izvērtēt pamatritmu. Visbiežāk izmantotās aktivācijas proves ir fotostimulācija un hiperventilācija. Fotostimulācija ir dažādās frekvencēs mirgojošas gaismas spīdināšana. Tās laikā pacientam vairākkārt liek atvērt un aizvērt acis. Otra aktivācijas prove ir hiperventilācija jeb pastiprināta elpošana, kas jāveic noteiktu laiku.

Izmeklējuma laikā veic arī elektrokardiogrammas (EKG) pierakstu, lai sekotu sirdsdarbības ritmam. Lēkmju laikā daudziem pacientiem vērojams straujš sirdsdarbības frekvences pieaugums. Turklāt reizēm sirdsdarbības apstāšanās var būt patiesais lēkmjveida notikuma iemesls.

Ja izmeklējumu veic stacionārā, slēdzienu pirmais saņems ārstējošais ārsts. Ambulatori veikta izmeklējuma rezultātus var iegūt ierodoties slimnīcas reģistratūrā (R1), izmeklējuma rezultāts ir gatavs 1-2 nedēļu laikā. Pastāv iespēja izmeklējuma veikšanas dienā vienoties ar reģistratūru (R1), par slēdziena nosūtīšanu pa pastu (maksas pakalpojums). Ja EEG veic ambulatori, svarīgi (it īpaši pirmreizējas EEG gadījumā), lai pēc izmeklējuma būtu ieplānota bērnu neirologa konsultācija – EEG slēdziens vērtējams tikai un vienīgi kontekstā ar sūdzībām. Pat bērnam ar zināmu epilepsiju un atkārtotām lēkmēm starplēkmju posmā var būt pilnīgi normāla EEG aina. Tomēr jāņem vērā, ka 2–4% cilvēku bez epilepsijas ir vērojamas epileptiskas izlādes EEG. Bērnu neirologs izskaidros izmeklējuma rezultātus un ieteiks tālāko taktiku.

Attēls
EEG_Nomodā

Riski

Ja bērnam ir epilepsija, pastiprinātas elpošanas vai gaismas stimulācijas laikā var attīstīties lēkme. Māsiņa ir apmācīta, kā rīkoties šādos gadījumos.

Informatīvie materiāli

Apakštēma

Epilepsijas diagnostikas principi

Pirmais solis, lai saprastu, vai pacientam ir epilepsija, ir rūpīga lēkmjveida notikumu izpausmju noskaidrošana. Ja lēkmes raksturs liecina, ka tā varētu būt epileptiska, ārsts nozīmē atbilstošus izmeklējumus.