Intelektuālās attīstības traucējumi

Intelektuālās attīstības traucējumi (IT) – saukti arī par garīgo atpalicību.

Izveidots: 4. aprīlis, 2022. gads

Atjaunots: 28. jūnijs, 2023. gads

Drukāt

Intelektuālās attīstības traucējumi pieder neirālās attīstības traucējumu grupai. Šos traucējumus raksturo intelekta nepilnīgas attīstības stāvoklis, kas īpaši izpaužas ar to iemaņu traucējumiem, kas parādās attīstības periodā un iespaido vispārējo intelekta līmeni – kognitīvās, valodas, motoriskās un sociālās iemaņas. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā ir mācīšanās grūtības, lēnāka to attīstība. Parasti to iespējams ievērot jau agrīnā bērnībā. Nereti cilvēkiem ar intelekta attīstības traucējumiem ir arī diagnosticējami galvas smadzeņu bojājumi vai to darbības traucējumi, kas ir iedzimti vai attīstās dzīves laikā.

Simptomu apraksts

Zemas kognitīvās spējas – spriešana, plānošana, problēmu risināšana, abstrakta domāšana, mācīšanas spējas. Spēju attīstība norit lēnāk nekā vienaudžiem;

Adaptīvas uzvedības traucējumi – komunikācija, sociālā iesaiste, funkcionēšana skolā un darbā, neatkarība no aprūpētāja mājās un sabiedrībā. Nepieciešams atbalsts mācību iestāde, darbā, neatkarīgā dzīvē funkcionēšanas traucējumu dēļ.

Izšķir vieglu, vidēju, smagu un dziļu garīgu atpalicību:

Viegli IT (IQ aptuveni starp 50-69). Vēro nelielas mācīšanas grūtības skolā. Daudzi pieaugušie spēj strādāt, uzturēt labas sociālās attiecības un būt noderīgi sabiedrībai;
Vidēji IT (IQ aptuveni starp 35 un 49). Iespējama krasa attīstības aizture bērnībā, bet cilvēku vairākums spēj mācīties, lai rastos sevis aprūpes iemaņas, adekvāti kontaktēt un gūt sekmes skolas mācībās. Pieaugušiem būs vajadzīgs dažādas pakāpes atbalsts, lai spētu dzīvot un strādāt sabiedrībā;
Smagi IT ( IQ aptuveni starp 24 un 30). Nepieciešams nepārtraukts atbalsts;
Dziļo IT gadījumā (IQ zem 20). Ir lielas grūtības ar sevis apkopšanu, tīrību, kontaktiem un kustībām.

Cēloņi

Intelektuālās attīstības traucējumu izplatība pasaulē ir starp 1-3%. Bieži tiek konstatēts ap trīs gadu vecumu, zēniem biežāk nekā meitenēm, attīstības valstīs 2x biežāk nekā attīstītajās valstīs.

Iespējamie cēloņi ir saistīti ar smadzeņu bojājumu grūtniecības laikā, dzemdību traumas, pēc pārciestām slimībām vai traumām.

Iespējamie prenatāli (pirms dzimšanas) cēloņi

Hromosomālas pataloģijas, piemēram, 21.hromosomas trisomija, Trauslās X hromasomas sindroms, Prādera-Villija sindroms, Klainfeltera sindroms;
Monogēnie traucējumi, piemēram, galaktozēmija, fenilketonūrija, mukopolisaharidozes, hipotirioidisms, Teja-Saksa slimība, tuberozā skleroze, neirofibromatoze, hidrocefālija, mikrocefālija, meningomielocēle un citi dismorfiskie sindromi;
Citi ģenētiskie traucējumi, piemēram, Corneli de Lange sindroms, Rubinstein-Taybi sindroms;
Alimentārie deficīti, piemēram, joda deficīts, folskābes deficīts;
Malnutrīcija grūtniecības laikā;
Atkarības vielu lietošana grūtniecības laikā, piemēram, fetālais alkohola sindroms, nikotīna un kokaīna lietošana agrīnajā grūtniecības laikā;
Vides toksīni un medikamenti, piemēram, smagie metāli, talidomīds, fenitoīns, varfarīns, antikonvulsanti;
Infekcijas, piemēram, masalas, sifiliss, toksoplazmoze, CMV, HIV;
Citi faktori, piemēram, radiācija, Rēzus grupu nesaderība starp māti un bērnu.

Perinatāli un postnatāli faktori

Trešais trimestris – grūtniecības komplikācijas, mātes somatiskās slimības, placentas disfunkcija;
Dzemdības – smaga neiznestība, ļoti zems dzimšanas svars, asfiksija (skābekļa trūkums), dzemdību traumas, smagas un komplicētas dzemdības;
Neonatālais periods – infekcijas, septicēmija, smaga dzelte, hipoglikēmija;
Bērnības periods – CNS infekcijas – bakteriāls meningīts, encefalīti, TBC, galvas trauma, hroniska svina ekspozīcija, smaga un ilgstoša malnutrīcija, nepietiekoša vides stimulācija.

Izmeklējumu apraksts

Garīgās atpalicības pakāpe tiek noteikta, izmantojot standartizētus intelekta testus. Papildus var lietot skalas, kas nosaka sociālo adaptāciju konkrētajā vidē. Šie mērījumi aptuveni izsaka garīgās atpalicības pakāpi. Jāņem vērā, ka standarta skalas, kas nosaka augstāk minētos IQ mērījumus skaitliskā formā, iespējams izmantot bērniem pēc 6 gadu vecuma. Līdz šim vecumam izmanto skalas, kas vispārēji apraksta attīstību, salīdzinot bērna attīstītās prasmes un to līmeni. Diagnoze atkarīga arī no vispārējā intelekta funkciju novērtējuma, ko veic pieredzējis speciālists.

Iespējamie papildizmeklējumi

Audiologopēda, ergoterapeita konsultācija;
Klīniskā psihologa veiktā psihodiagnostika;
Elektroencefalogrāfija;
Magnētiskā rezonanse;
Ģenētiķa konsultācija;
Bērna prasmju un uzvedības raksturojums no mācību iestādes.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Visos gadījumos terapija ir agrīna atklāšana un rehabilitācija. Tā kā specifisko etioloģiju nevar noteikt gandrīz 40% gadījumu un daudzi cēloņi nav ārstējami, tad vairumā gadījumu ārstēšanas mērķis nebūs panākt „izārstēšanos”, bet gan samazināt simptomu smagumu un funkcionēšanas grūtības, samazinot risku (piemēram, nodrošinot drošību mājās un skolā), mācoties autonomiju, uzlabojot dzīves kvalitāti un atbalstu no ģimenes un aprūpētājiem.

Rekomendēta psihorehabilitācija, ergoterapija, mācīšanās ar speciālo pedagogu, logopēdu, mākslas, mūzikas, smilšu terapija. Ļoti svarīgs ir atbalsts un aprūpe.

Profilakse

Izvairīšanās no iespējamiem riska faktoriem grūtniecības laikā, iespēju robežās dzemdību laikā. Laicīgi pamanīt iespējamos intelektuālās attīstības simptomus zīdaiņa un mazā bērna vecumā, lai savlaicīgi sniegtu nepieciešamo palīdzību, minimalizētu funkcionāšanas spēju traucējumus nākotnē.

Speciālisti, pie kā vērsties

Ja rodas aizdomas par iespējamiem intelektuālās attīstības traucējumiem, konsultējieties pie sava ģimenes ārsta, lai izvērtētu iespējamo intelektuālās attīstības traucējumus. Ja būs nepieciešams, tālāk Jūs novirzīs izmeklēšanai pie bērnu psihiatra. Izvērtēšanā var tikt iesaistīts arī bērnu neirologs, pediatrs, ģenētiķis, audiologopēds, ergoterapeits. Speciālistu komandas sastāvs atkarīgs no grūtībām, ar kurām sastopas bērns.