Pārlekt uz galveno saturu

Multiplā skleroze bērniem

Multiplā skleroze ir slimība, kas var izraisīt redzes, kustību un citus traucējumus.

Attēls
multipla skleroze
Izveidots: 1. jūnijs, 2022. gads
Atjaunots: 12. janvāris, 2023. gads

Tā rodas, kad sistēma, kas cīnās ar infekcijām, uzbrūk paša organisma nervu šūnām un bojā tās. Infekciju apkarošanas sistēmu sauc par "imūnsistēmu". Kad tā uzbrūk paša organisma šūnām, to sauc par "autoimūno reakciju". Tās laikā organisma imūnsistēma reaģē pret sevi un uzbrūk savām veselīgajām šūnām un audiem. Multiplās sklerozes gadījumā imūnsistēma reaģē pret centrālo nervu sistēmu (CNS), kas ietver galvas un muguras smadzenes, kā arī redzes nervus.

Galvenais uzbrukuma mērķis ir mielīns – aizsargpārklājums ap nervu šūnām. Tas palīdz nervu šūnām nosūtīt informāciju no vienas CNS vietas uz citu. Uzbrukumi mielīnam rada iekaisuma zonas visā CNS, ko sauc arī par bojājumiem. Bojājumi var palēnināt vai pārtraukt informācijas plūsmu pa nervu šūnām, izraisot raksturīgos simptomus.

Pastāv dažādi multiplās sklerozes (turpmāk tekstā MS) varianti:

  • Recidivējoša remitējošā MS (RRMS). Lielākajai daļai bērnu ar MS tiek diagnosticēta šī tipa saslimšana. Tas ir arī visizplatītākais MS veids. Cilvēkiem ar RRMS ir simptomu lēkmes (recidīvi), kas izzūd un vēlāk atgriežas. Laikā starp lēkmēm nav jaunu simptomu vai slimības pasliktināšanās.
  • Primārā progresējošā MS (PPMS). Cilvēkiem ar šo MS veidu ir hroniski simptomi, kas laika gaitā pakāpeniski pastiprinās.
  • Sekundārā progresējošā MS (SPMS). Šī tipa MS simptomi pastāvīgi pasliktinās. Lielākajai daļai cilvēku, kuriem ir RRMS, ar laiku attīstās SPMS.

Kādreiz MS uzskatīja par izteikti "pieaugušo" slimību. Tagad MS tiek diagnosticēta agrāk. Tiek lēsts, ka aptuveni 3 līdz 10 % pacientu ar MS simptomi sāk attīstīties pirms 18 gadu vecuma.

Simptomu apraksts

Multiplās sklerozes simptomi katram bērnam un jaunietim ir atšķirīgi, tie var katru dienu būt citādāki. Simptomi var būt sensorie (saistīti ar sajūtu izmaiņām) vai motoriskie (kustību izmaiņas). Tie var būt saistīti ar citiem faktoriem, piemēram, redzi, emocijām, domāšanu vai iešanu. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai daži no šiem simptomiem, nevis visi.

Visbiežāk ir sastopami šādi simptomi:

  • Redzes problēmas, sāpes acīs un neparastas acu kustības;
  • Galvas reibonis vai līdzsvara traucējumi – tie var izraisīt bērnam neveiklumu, kritienus;
  • Muskuļu vājums un stīvums sejā, rokā vai kājā, kas parasti skar tikai vienu ķermeņa pusi;
  • Problēmas ar zarnu vai urīnpūšļa darbības kontroli;
  • Bērns vai jaunietis var justies ļoti noguris, nomākts vai mazāk aktīvs nekā parasti;
  • Var būt galvassāpes, krampji (lēkmes) vai apziņas traucējumi. Šie ir retāk sastopami MS simptomi bērniem. Krampji ir patoloģiskas elektriskās aktivitātes viļņi smadzenēs. Krampju lēkmju laikā bērnam var būt pēkšņas trīcošas vai raustošas kustības. "Apziņas traucējumi" ir apjukums, garastāvokļa maiņa, grūtības palikt nomodā.

Cēloņi

Precīzs MS cēlonis pagaidām nav zināms. Taču zinām, ka autoimūnās slimības nav lipīgas un ka tās, šķiet, neizraisa kāda konkrēta slimība. Drīzāk notiek daudzpakāpju process, kura iesaistīti:

  • Iedzimtība – bērni no vecākiem pārmanto noteiktus gēnus, kas padara viņus uzņēmīgākus pret MS;
  • Vides faktori – slimība izpaužas tikai tad, kad to "iedarbina" kāds faktors, piemēram, infekcija vai toksīni, vai zāļu iedarbība. Ne vienmēr ir nosakāms konkrētais ierosinātājs.

Pētījumi liecina, ka risks palielinās šādu iemeslu dēļ:

  • Toksīnu, piemēram, pasīvās smēķēšanas un pesticīdu iedarbība;
  • Zems D vitamīna līmenis asinīs;
  • Liekais svars;
  • Inficēšanās ar Epšteina-Bāras vīrusu (mononukleoze).

Izmeklējumu apraksts

Ja rodas aizdomas par MS vai parādās slimības simptomi, ir nepieciešama bērnu neirologa apskate. Ārsts izjautās par simptomiem un veiks padziļinātu neiroloģisku izmeklēšanu. Ir iespējama situācija, kad izmeklējumi uzreiz neuzrāda multiplo sklerozi! Simptomi un testu rezultāti ar laiku var mainīties. Dažreiz ārstiem ir jāpārbauda bērns vēlreiz vai jāveic vairāk testu, pirms viņi kļūst pārliecināti par diagnozi. Ir arī citas slimības, kas var būt līdzīgas MS, un cita veida slimības, kas noārda mielīnu. Tās ir akūtas infekcijas, optiska neiromielīta spektra slimība, autoimūnais encefalīts un centrālās nervu sistēmas vaskulīts.

Ja ārsts uzskata, ka jūsu bērnam varētu būt MS, viņš var veikt papildus izmeklējumus. Tie ir:

  • Asins un urīna analīzes;
  • Magnētiskā rezonanse. Iekārta izmanto spēcīgus magnētus, kas “nofotografē” ķermeņa uzbūvi. Lai ieraudzītu iespējamo MS slimību, ārsti veic galvas smadzeņu un dažkārt arī muguras smadzeņu magnētisko rezonansi, nereti iekļaujot arī redzes nerva apskati. Šis izmeklējums var parādīt, vai galvas un/vai muguras smadzenēs ir MS pazīmes – aktīvās vai/un arī neaktīvās iekaisuma zonas;
  • Lumbālā punkcija. Šīs procedūras laikā ārsts ar mazu adatu veic dūrienu mugurkaula jostas rajonā un noņem nelielu daudzumu muguras smadzeņu šķidruma. Pēc tam pārbauda, vai šķidrumā novērojamas raksturīgās izmaiņas, kas liecina par multiplo sklerozi;
  • Tests, ko sauc par "izsauktajiem potenciāliem". Ar šo testu ārsts pārbauda elektriskos signālus bērna smadzenēs. Testa laikā pie ādas piestiprina nelielus elektrodus;
  • Padziļināta acu ārsta konsultācija. Var veikt redzes nerva apskati – optiskās koherences tomogrāfiju (OCT). Tā ir diagnostikas iekārta, ar kuras palīdzību iespējams atklāt acu saslimšanas ļoti agrīnās attīstības stadijās. 

Daudzas citas slimības bērniem var izraisīt simptomus, kas līdzīgi MS. Ārsts var nozīmēt citus izmeklējumus, lai noskaidrotu šos stāvokļus.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Pagaidām nav pieejami medikamenti šīs slimības pilnīgai izārstēšanai. Taču ārsts var nozīmēt terapiju, kas aizkavē slimību.

Ir pieejami dažādi terapijas veidi.

  • Akūta paasinājuma gadījumā (jaunu simptomu rašanās laikā) bieži pielieto hormonu terapiju (steroīdus) – tie var saīsināt lēkmes;
  • Hroniskas gaitas gadījumā pielieto tā saucamo "Slimību modificējošu terapiju”. Šie medikamenti samazina iespēju, ka var rasties multiplās sklerozes lēkme. Tie neārstē MS. Daži no šiem medikamentiem tiek ievadīti injekciju veidā. Citi ir tablešu vai kapsulu veidā – tos paredzēts norīt. Dažreiz zāles tiek ievadītas caur plānu caurulīti vēnā. Procesu sauc par intravenozo ievadi. Par slimību modificējošu terapijas uzsākšanu lemj vairāku ārstu konsīlijs, kurš, ņemot vērā apstākļus, pielāgos vislabāko terapiju katram bērnam.

Ārsti var ārstēt ne tikai pašu slimību, bet arī tās simptomus. Daudzi cilvēki ar MS, tostarp bērni, ir ļoti noguruši. Viņi var justies nomākti, var būt problēmas ar domāšanu vai atmiņu, novērojami arī muskuļu krampji. Terapijas procesā var iesaistīt arī psihologu vai psihiatru, jo nereti slimības attīstības laikā var konstatēt simptomus, kas liecina par miega traucējumiem, depresiju un trauksmi.

Saistītās ārstu specialitātes