Pastiprināta vīrišķo hormonu veidošanās meitenei

Iedzimtas virsnieru garozas hiperplāzijas (IVGH) neklasiskā forma un policistisko olnīcu sindroms.

Izveidots: 1. jūnijs, 2022. gads

Atjaunots: 7. marts, 2023. gads

Drukāt

Pusaudžu vecumā meitenēm var parādīties pastiprināts apmatojums, pinnes jeb akne, matu izkrišana paura daļā, kāda raksturīga vīriešiem, ļoti bieži to pavada neregulāras mēnešreizes.

Pastiprinātu vīrišķo hormonu veidošanos var izraisīt arī audzēji, Kušinga sindroms un citas saslimšanas, šajā rakstā koncentrēsimies uz diviem izplatītākajiem iemesliem pusaudzēm – iedzimtas virsnieru garozas hiperplāzijas (IVGH) neklasisko formu un policistisko olnīcu sindromu (PCOS). Par IVGH klasisko formu var lasīt šeit.

SVARĪGI! PCOS gadījumā pacientēm olnīcās nav cistas! Nosaukums radies vēsturiski, jo tika atklāts, ka šīm pacientēm ir lielākas olnīcas un tajās ir daudz folikulu (olšūnu, kuras atrodas mazos maisiņos – folikulos). Tas redzams, veicot ginekoloģisko ultrasonogrāfiju. Pateicoties sīkajiem pūslīšiem (folikuliem), arī radies šis nosaukums. Būtiski arī tas, ka pusaugu meitenēm olnīcās normāli ir daudz olšūnu (un līdz ar to folikulu), tādēļ olnīcu izskats nemaz netiek ņemts vērā, apstiprinot PCOS diagnozi pusaudzēm.

Simptomu apraksts

Abām saslimšanām ir līdzīgi simptomi:

Pastiprināts apmatojums – uz sejas, vēdera, muguras, augšdelmiem, augšstilbiem. Tas var būt gan viegli izteikts, gan arī ļoti pastiprināts. To sauc par hirsūtismu;
Pinnes jeb akne uz sejas, dekoltē zonā, uz muguras;
Matu izkrišana galvas paura daļā;
Bieži vien meitenēm ir arī liekais svars, strijas, insulīna rezistence, tumši un raupji ādas laukumi uz kakla, padusēs, augšstilbu iekšpusē (to sauc par acanthosis nigricans);
Neregulāras mēnešreizes – var būt gan īsi cikli un stipra asiņošana, gan ilgstoši periodi bez mēnešreizēm;
Pacientēm, kurām ir IVGH neklasiskā forma vai PCOS, biežāk novēro priekšlaicīgu dzimumattīstību vai agrīnu (pirms astoņu gadu vecuma) apmatojuma parādīšanos uz kaunuma paugura, padusēs.

Vēlāk dzīves laikā šīm sievietēm ir lielāks auglības traucējumu, II tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu risks. Šīm sievietēm biežāk ir arī depresija, trauksme, ēšanas traucējumi, zemāks pašvērtējums. Ilgstoši neregulāras mēnešreizes palielina dzemdes vēža risku.

Cēloņi

PCOS ir sastopams līdz pat 10% sieviešu, IVGH neklasiskā forma ap 0,1–0,2% sieviešu.

PCOS izraisa dažādi faktori: tās attīstībā ap 70% nosaka ģenētika, 30% – vides faktori. Vissvarīgākais no vides faktoriem ir liekais svars.

IVGH neklasiskā forma ir ģenētiski noteikta, tomēr arī tās simptomus var pastiprināt vides faktori, īpaši liekais svars.

Izmeklējumu apraksts

Abas saslimšanas ir ļoti līdzīgas. Izmeklēšanas mērķis ir izslēgt citus iemeslus, kuru dēļ meitenei organismā pastiprināti darbojas vīrišķie hormoni un nav regulāras mēnešreizes. Veic šādus izmeklējumus:

Asins analīzes, lai noteiktu sievišķo un vīrišķo dzimumhormonu līmeni asinīs;
Ginekologa konsultācija un ginekoloģiskā ultrasonogrāfija, lai noskaidrotu iekšējo dzimumorgānu anatomiju;
Atsevišķos gadījumos veic papildu izmeklējumus, piemēram, magnētisko rezonansi, ja rodas šaubas par vīrišķo hormonu izcelsmi;
Ir specifiska asinsanalīze, kas spēj noteikt, vai paaugstināta vīrišķo hormonu daudzuma iemesls ir PCOS vai IVGH neklasiskā forma. Tā ir 17-OH progesterona līmeņa noteikšana asinīs. Tas ir marķieris, kas ir paaugstināts gadījumā, ja pacientei ir IVGH neklasiskā forma, bet normāls, ja ir PCOS. Ja tas ir ievērojami augstāks, endokrinologs veic arī īpašu izmeklējumu dienas stacionārā. Pacientei ievada sintētisku hormonu (AKTH) un mēra 17-OH progesterona izmaiņas laika gaitā. Tādējādi var apstiprināt vai izslēgt IVGH neklasiskās formas diagnozi.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ārstēšana abām saslimšanām ir praktiski vienāda. Ārsts vecākiem izstāsta, kuras metodes un metožu kombinācijas ir piemērotākās.

Svarīgākais ir kontrolēt svaru un nepieļaut liekā svara veidošanos. Sievietēm ar PCOS un IVGH neklasisko formu ir vieglāk uzņemt svaru un grūtāk to zaudēt, tomēr ir ārkārtīgi būtiski svaru saglabāt normas robežās. Pat tad, ja pacientei nav liekā svara, tik un tā ir lielāks gan II tipa cukura diabēta, gan sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu risks, tādēļ jo īpaši svarīgi nepieļaut vēl papildu risku liekā svara dēļ.
Hormonāla terapija. Mērķis ir regulēt menstruālo ciklu, samazināt pinnes jeb akni un apmatojumu. Vislabāk to iespējams panākt ar kombinētās hormonālās kontracepcijas preparātiem, vairāk lasiet šeit. [ll1]
Apmatojumu iespējams mazināt arī ar preparātu spironolaktonu. Tas ir nieru darbību ietekmējošs līdzeklis, kuram atklāta arī apmatojumu samazinoša darbība. Jārēķinās, ka efekts parādās tikai pēc ilgstošas lietošanas (6–12 mēneši) un tas nebūs ļoti izteikts, tādēļ nederēs pacientēm ar izteikti pastiprinātu apmatojumu.
Uzlabot svara zudumu, samazināt insulīna rezistenci var palīdzēt medikaments metformīns (metformin hydrochloride), kuru izmanto arī diabēta ārstēšanai. Tas var radīt nedaudz sliktu dūšu, samazināt apetīti, tādējādi palīdzot samazināt svaru.
Apmatojumu var likvidēt ar lokāliem apmatojuma likvidēšanas līdzekļiem. Vislabāk darbosies tie līdzekļi, kuri bojā mata maisiņu (folikulu) – epilācija, vaksācija, lāzerepilācija. Vienlaicīga hormonālo preparātu un lokālo līdzekļu lietošana ātrāk radīs redzamu rezultātu.

Lai arī aptiekās tiek piedāvāti dažādi dabas un homeopātiski preparāti, to efektivitāte menstruālo traucējumu, apmatojuma un liekā svara ārstēšanā nav pierādīta.

Diemžēl nav tādas ārstēšanas, kas varētu sakārtot menstruālo ciklu uz visu turpmāko dzīvi. Ja tiek novērsts liekais svars, menstruācijas bieži kļūst regulāras, arī nelietojot hormonālos preparātus.

Ir situācijas, kad pacientei hormonālos preparātus var nākties lietot ilgstoši (piemēram, ja simptomi ir ļoti izteikti un traucējoši), jo visi hormonālie preparāti darbojas tikai tik ilgi, kamēr tos lieto. Pēc lietošanas pārtraukšanas traucējumi var atgriezties.

Profilakse

Ģenētiskos faktorus, kas nosaka slimību attīstību, ietekmēt nevaram. Tomēr ļoti liela nozīme ir veselīgam dzīvesveidam, lai nepieļautu svara pieaugumu.