Pusaudzis lieto narkotikas

Nepieciešamība līdzināties vienaudžiem un iederēties kompānijā, sarežģījumi skolā, iespēja aizbēgt no realitātes, vēlme pēc nebijušām sajūtām-paaugstina risku pamēģināt narkotikas.

Izveidots: 17. maijs, 2022. gads

Atjaunots: 18. janvāris, 2023. gads

Drukāt

Slimību klasifikatorā (ICD-10) teikts, ka: „Vielu atkarība ir psihiski un uzvedības traucējumi, kurus izsauc psihoaktīvu vielu lietošana un kurus raksturo:

Stipra tieksme vai nepieciešamība lietot vielu;
Grūtības kontrolēt vielas lietošanu, uzsākšanu, pārtraukšanu vai biežumu un daudzumu;
Vielas lietošana netiek pārtraukta, neskatoties uz acīmredzamām kaitīgām sekām, piemēram, depresīvu garastāvokli, kas rodas no stipras lietošanas vai prāta funkciju vājināšanos, ko izsauc vielas lietošana;
Lielāka prioritāte tiek dota vielas lietošanai, salīdzinājumā ar citām nodarbēm vai pienākumiem;
Pieaugoša tolerance, kuru apstiprina tādi simptomi, kā nepieciešamība pēc psihoaktīvās vielas devas pieauguma, lai sasniegtu efektu, kādu agrāk sniedza mazākas devas;
Psiholoģiskās abstinences stāvoklis un dažreiz arī fiziska abstinence, ja vielas lietošana tiek pārtraukta vai deva samazināta, ko apliecina katrai vielai raksturīgas pazīmes, vai tās pašas (vai ļoti līdzīgas) vielas lietošana ar nolūku mazināt vai noņemt abstinences simptomus.”

Vielu atkarības kā slimības būtiska pazīme ir tā, ka atkarīgs cilvēks vairs nav spējīgs atgriezties pie epizodiskas tās vai citas atkarību izraisošas vielas lietošanas. Viņš nespēj kontrolēt atkarības procesu tikai ar gribasspēku un raksturu. Diagnozi par atkarību uzstāda ārsts – narkologs.

Simptomu apraksts

Pazīmes un simptomi, kas var liecināt, ka pusaudzis lieto narkotiskās vielas:

Kļūst noslēpumains, noslēdzas;
Biežāk nekā iepriekš atrodas ārpus mājas;
Mainās draugu loks. Vairs netiekas ar vecajiem draugiem, parādās jauni draugi, ar kuriem viņš tiekas bieži, bet izvairās ar viņiem iepazīstināt vecākus. Nereti jaunie draugi ir gados vecāki;
Parādās pēkšņas, straujas garastāvokļa maiņas, kas nav skaidrojamas tikai ar pusaudža vecumposmam raksturīgajām garastāvokļa svārstībām, piemēram, no rītiem pusaudzis ir ļoti “uzvilkts”, satraukts, bet vakaros – mierīgs u.tml.;
Mainās intereses. Pusaudzis pārtrauc nodarboties ar lietām, kas iepriekš sagādāja prieku;
Vērojamas izmaiņas attieksmē pret mācībām, pasliktinās sekmes, pat mācību priekšmetos, kas iepriekš sagādāja prieku un labi padevās;
Sāk kavēt skolu;
Pasliktinās atmiņa un uzmanības koncentrēšanas spējas. Bieži aizmirst pat it kā elementāras lietas;
Vērojamas izmaiņas attieksmē pret ģimeni: mainās uzvedība mājās, kļūst vienaldzīgs vai viegli aizkaitināms attiecībās ar ģimenes locekļiem;
Aizņemas vai zog naudu, mājās pazūd nauda vai citi priekšmeti;
Lūdz vecākiem un citiem ģimenes locekļiem vairāk naudas, nesniedzot saprotamus paskaidrojumus, kam tieši tā nepieciešama;
Pusaudža mantās atrodami dīvaini priekšmeti (cigarešu papīrīši, folijas gabaliņi, “markas”, tablešu paciņas, pulveri, līmes tūbiņas, injekcijām domāti priekšmeti u.c.);
Fiziski simptomi – dīvains skatiens, paplašinātas vai sašaurinātas acu zīlītes, bremzētas kustības, traucēta kustību koordinācija, izteikta miegainība vai nedabīgs enerģijas pieplūdums, samazināta vai palielināta apetīte, svara zudums, redzes un dzirdes halucinācijas, neparastas smakas, injekciju pēdas, neskaidras izcelsmes traumas, zilumi un nobrāzumi u.c.

Cēloņi

Iemesli, kāpēc pusaudži sāk lietot narkotiskās vielas, var būt ļoti dažādi. Tie var būt saistīti gan ar pusaudžu vecumposmam raksturīgajām uzvedības īpatnībām, gan ar apkārtējās vides īpatnībām (ģimeni, draugu loku, vielu pieejamību u.c.), gan – ar paša pusaudža emocionālo pašsajūtu un personības īpatnībām.

Biežākie iemesli, kāpēc pusaudzis sāk lietot narkotiskās vielas:

Grib pamēģināt kaut ko jaunu. Viņu vada ziņkāre, vēlme eksperimentēt un paplašināt atļautā robežas. Vēlme pēc nebijušām, patīkamām sajūtām, par kurām nereti var uzzināt internetā, grāmatās, televīzijā, filmās, dziesmu tekstos u.c.;
Iekļuvis kompānijā, kur šīs vielas ir viegli pieejamas. Vienaudžu kompānijā šobrīd tas ir ļoti “populāri”, tā dara visi viņa draugi un viņš grib līdzināties saviem draugiem, pie tam – viņam vienmēr ir bijušas bailes būt atstumtam un grūtības pateikt “nē”;
Grūtības veiksmīgi iekļauties vienaudžu kolektīvā, tāpēc viņš izmisīgi meklē vienaudžu grupu, kurā varētu justies pieņemts un novērtēts, un “sliktā kompānija” ir vienaudži, kuri ir gatavi pieņemt viņu savā grupā;
Vājas saskarsmes iemaņas, zems pašvērtējums un reibumā viņam ir daudz vieglāk atrast jaunus draugus un komunicēt ar saviem vienaudžiem. Tas ir veids, kā viņš var kļūt atraisītāks, pašpārliecinātāks.
Garlaicīgi un viņš nezina, ar ko aizpildīt savu brīvo laiku. Viņam nav vaļasprieku un aizraušanos, kas sagādātu prieku un ar ko varētu nodarboties savā brīvajā laikā, tāpēc viņš meklē “apšaubāmus” un riskantus izklaides veidus;
Problēmas un attiecību grūtības ģimenē: strīdi un konflikti, iespējams, pat vardarbība, un tādā veidā viņš mēģina aizbēgt no problēmām ģimenē;
Emocionāla rakstura grūtības: viņš jūtas mazvērtīgs, depresīvs, nelaimīgs, nesaprasts, vientuļš, nevienam nevajadzīgs u.tml., bet narkotiskās vielas vismaz uz kādu laiku palīdz aizmirst par savām problēmām.

Diemžēl daļai pusaudžu narkotisko vielu pamēģināšana un eksperimenti ar tām pamazām var kļūt par atkarību, kas nākotnē var negatīvi ietekmēt viņu fizisko un garīgo veselību, nākotnes iespējas, un pat apdraudēt viņu dzīvību.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ko darīt, ja pusaudzis sācis lietot narkotiskās vielas

Lai atbildētu uz jautājumu “Ko darīt?”, sākotnēji būtu svarīgi saprast, kāpēc pusaudzis ir pievērsies narkotisko vielu lietošanai – ko tas viņam dod, no kā tas viņu pasargā, kādā veidā tas viņam palīdz tikt galā ar viņa pašreizējo dzīves situāciju. Tikai pēc tam, kad būsiet atbildējis sev uz jautājumu “Kāpēc pusaudzis ir izvēlējies šāda veida uzvedību?”, varēsiet labāk saprast, ko darīt tālāk, jo ārstēšanas procesā svarīgi ir strādāt ar problēmas pamatiemesliem (piemēram, attiecību grūtībām ģimenē vai skolā, pusaudža emocionālajām vai saskarsmes grūtībām, viņa brīvā laika organizēšanu u.tml.).

Nereti pusaudža atkarības ārstēšanas procesā ir svarīgi, lai vienlaikus arī viņa vecāki būtu gatavi strādāt ar sevi (savām pārliecībām, uzvedību, atkarībām, problēmām u.c.), izglītoties par pusaudžu vecumposma īpatnībām un efektīvākajām audzināšanas metodēm šajā vecumposmā, strādāt pie savstarpējo attiecību uzlabošanas ģimenes locekļu starpā u.tml. Jāatceras, ka pusaudžu atkarības un uzvedības grūtības nereti ir saistītas ar savstarpējo attiecību grūtībām ģimenē. Ļoti svarīgi, lai vecāki gribētu risināt un aktīvi risinātu savstarpējo attiecību grūtības attiecībās ar pusaudzi, jo bez emocionāli tuvām un uzticības pilnām savstarpējām attiecībām viņi nespēs palīdzēt pusaudzim risināt viņa problēmas (ne tās, kas saistītas ar narkotisko vielu lietošanu, ne citas).

Profilakse

Jāuzsver, ka līdzīgi kā pie daudzām citām saslimšanām, arī dažādu atkarību gadījumos profilakses darbs ir daudz efektīvāks nekā ārstēšana un psihosociālās rehabilitācijas darbs pēc tam, kad atkarība jau ir izveidojusies. Jāatgādina, ka atkarība veidojas pakāpeniski un katrā no atkarības veidošanās posmiem vēlamā vecāku un citu problēmas risināšanā iesaistīto personu rīcība būs atšķirīga.

Ja pusaudzis vēl nelieto narkotiskās vielas – šajā gadījumā efektīvākās rīcības stratēģijas ir pusaudža izglītošana atkarības jautājumos, ģimenes locekļu savstarpējo emocionālo saišu stiprināšana, veselīga dzīves veida praktizēšana ģimenē un sabiedrībā, pusaudža pašapziņas, rakstura, gribas un dzīves prasmju (komunikācijas, konfliktu risināšanas prasmes) veidošana un attīstīšana, kā arī – interešu un vaļasprieku veidošana un attīstīšana pusaudzim;
Ja pusaudzis narkotiskās vielas lieto epizodiski – šajā gadījumā efektīvākās rīcības stratēģijas ir pusaudža izpratnes par psihoaktīvo vielu lietošanas negatīvajiem aspektiem padziļināšana, pusaudža izolēšana no vienaudžu kompānijas, kurā tiek lietotas narkotiskās vielas, darbs ar pusaudža emocionālajām un/vai saskarsmes grūtībām, palīdzība pusaudzim atrast intereses un aktivitātes, kas viņam sagādātu prieku un kurās viņš varētu iepazīties ar vienaudžiem-domubiedriem, atrast sev draugus, kā arī būtu vēlamas konsultācijas pie speciālistiem (ārsta narkologa, atkarības profilakses speciālista, sociālā darbinieka, psihologa, ģimenes psihoterapeita u.tml.).
Ja pusaudzis narkotiskās vielas lieto regulāri un pārmērīgi – šajā gadījumā no vecāku puses nepieciešama stingra nostāja par to, ka vielu lietošana ir nepieļaujama, nepieciešams izvirzīt stingrus noteikumus un ģimenē arī pašiem tos ievērot. Konstruktīvā problēmas risināšanā svarīgs ir ģimenes un skolas savstarpējs atbalsts un sadarbība, kā arī svarīgi ir ļaut pusaudzim saskarties ar lietošanas negatīvajām sekām. Jāvēršas pēc profesionālas palīdzības (pirmkārt, tas būs ārsts narkologs, kurš sniegs rekomendācijas un uzraudzīs tālāko ārstēšanas un psihosociālās rehabilitācijas procesu).