Tiki jeb rauste
Rauste ir nepatvaļīga, ātra, atkārtota, neritmiska motoriska kustība (parasti tajā ir iesaistīta norobežota muskuļu grupa) vai balss skaņa, kas sākas pēkšņi, bez noteikta mērķa.
Atjaunots: 12. decembris, 2022. gads
Raustei cilvēks lielākoties nevar pretoties, bet parasti uz kādu laiku var to apspiest. To pastiprina stress, bet tā izzūd miegā. Visbiežāk medikamentoza terapija nav nepieciešama.
Simptomu apraksts
Rauste parasti sākas bērnībā, pirmo reizi izpaužas aptuveni 5 gadu vecumā. Rauste var izpausties dažādos veidos:
- Ekstremitāšu un citu ķermeņa daļu nepatvaļīgas kustības (kakla grozīšana, plecu raustīšana, sejas grimases, mirkšķināšana, pirkstu klikšķināšana);
- Nepatvaļīgas atkārtotas skaņas (rūkšana, šņaukāšanās, krekšķināšana, klepošana, vārdu un frāžu atkārtošana);
- Nepatīkamas somatonesoras sajūtas (nogurums, nieze, spiediena, duršanas sajūta, karstums vai aukstums u.c.) un “piekšnojauta” pirms raustes;
- Atkārtotas domas, kas nav trauksmes vadītas, bet rodas kā atbilde uz pārmērīgu vēlmi rīkoties pēc provokatīvajiem dzirdes, redzes, taktīliem vai iekšējiem stimuliem.
Izdala vienkāršu un kompleksu rausti:
- Vienkāršā raustē tiek iesaistītas dažas muskuļu grupas (deguna raukšana, krekšķināšana, mirkšķināšana);
- Kompleksā raustē tiek iesaistītas vairākas muskuļu grupas (vārdu vai frāžu atkārtošana, žestikulēšana, sevis sišana, lēkāšana).
Izdala 3 raustes veidus:
- Pārejoša rauste;
- Hroniska motoriska vai vokāla rauste;
- Tureta sindroms.
Rauste var pazemināt pašvērtējumu, radīt trauksmi, depresiju, mācīšanās traucējumus.
Cēloņi
Raustes iemesls nav skaidri zināms. Tureta sindroms iedzimst kā dominantais gēns ar 50% iespēju, ka tas tiks nodots pēctečiem. Loma ir arī tādām smadzeņu ķīmiskajām vielām kā glutamātam, serotonīnam un dopamīnam.
Pasaulē pārejoša rauste sastopama līdz 10% bērnu agrīnajos skolas gados, hroniska rauste mazāk nekā 1% bērnu, Tureta sindroms 0,3-1%.
Riska faktori:
- Vīrieša dzimums;
- Rauste ģimenes anamnēzē.
Izmeklējumu apraksts
Diagnozes uzstādīšana ietver citu traucējumu izslēgšanu:
- Elektroencefalogrāfija miegā un nomodā, lai izslēgtu patoloģisku smadzeņu elektrisko aktivitāti;
- Magnētiskās rezonanses izmeklējums galvas smadzenēm – lai izvērtētu iespējamās organiskās anomālijas;
- Psiholoģiskā izpēte – emocionālās sfēras, kognitīvo funkciju izpēte.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Daudziem bērniem un pusaudžiem nav nepieciešama ārstēšana, ja rauste netraucē ikdienas aktivitātēs. Tiem pēc psihoedukācijas ir piemērota novērošanas stratēģija, papildus nozīmējot kognitīvi biheiviorālo terapiju un psiholoģisko atbalstu.
Indikācijas farmakoterapijai: rauste izsauc subjektīvu diskomfortu (sāpes, ievainojumus), ilgstošas sociālas, emocionālas vai funkcionālas grūtības.
Biežāk izmantotie medikamenti: Alfa-adrenerģiskie agonisti, tipiskie un atipiskie antipsihotiskie līdzekļi.
Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija
Profilakse
Specifiskas profilakses nav. Nepieciešams atpazīt provocējošos faktorus un novērst to parādīšanos, lai mazinātu raustes biežumu. Iespējamies provocējoši faktori: nogurums, stress, mācīšanās, atgriešanās skolā rudenī u.c. dzīves pārmaiņas, TV skatīšanās, prieks, izsalkums, somatiskā slimība, runāšana par rausti u.c.