Traheomalācija
Iedzimta plaušu pataloģija. Traheomalācija rodas, ja trahejas skrimšļi nav pareizi attīstījušies.
Atjaunots: 15. maijs, 2023. gads
Parasti trahejas skrimšļi veido C burtu, bet traheomalācijas gadījumā tie veido U burta formu, līdz ar to ieelpojot un izelpojot nepareizi veidotie skrimšļi nespēj noturēt elpceļus atvērtus, it sevišķi izelpā, tāpēc var būt grūtības elpot. Retos gadījumos traheomalāciju var izraisīt arī kāds asinsvads, kas mehāniski nospiež traheju no ārpuses.
Visbiežāk traheomalācija ir iedzimta, bet tā var būt arī iegūta, piemēram, traumas rezultātā vai arī pēc tam, kad bērnam ilgstoši bijusi ievietota traheostomijas caurulīte. Lai gan traheomalācija ir salīdzinoši reti sastopama, tas ir visizplatītākais iedzimtais trahejas defekts. Sastopamība – 1 no 2100 bērniem.
Simptomu apraksts
Simptomi parasti parādās zīdaiņiem 4–8 nedēļu vecumā.
- Skaļa, trokšņaina elpošana, kas var mainīties atkarībā no bērna pozīcijas un uzlaboties miegā.
- Elpošanas grūtības, kas pasliktinās klepojot, raudot, barojot vai pie elpceļu infekcijām.
- Augstas frekvences skaņa elpošanas laikā (stridors), biežāk dzirdama izelpas laikā vai pie fiziskas slodzes.
- Biežas plaušu infekcijas, piemēram, bronhīts vai pneimonija.
- Elpošanas apstāšanās miegā (apnoja) zīdaiņu vecumā.
- Aizrīšanās barošanas laikā.
- Hronisks klepus.
Lielākajai daļai bērnu slimības gaita ir viegla un līdz divu gadu vecumam simptomi mazinās vai izzūd, tomēr smagākos gadījumos var būt nepieciešama operācija.
Izmeklējumu apraksts
Traheomalācijas diagnostikā un ārstēšanā parasti iesaistās bērnu pulmonologs un otolaringologs. Pēc rūpīgas fizikālas izmeklēšanas un slimības vēstures noskaidrošanas speciālisti varētu nozīmēt papildu izmeklējumus.
- Bronhoskopija – ar mazu caurulīti (bronhoskopu), kuram galā ir maza kamera, virzot to caur muti uz elpceļiem, ārstam ir iespēja redzēt bērna elpceļus.
- Laringoskopija – līdzīgi kā bronhoskopijā, ārsts novērtē augšējos elpceļus un balss saites. Šo izmeklējumu bieži apvieno ar bronhoskopiju.
- Plaušu funkcionālie testi, kurus veic no 5–6 gadu vecuma.
- Datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Lai gan traheomalācija pilnībā neizzūd, bieži simptomi mazinās, zīdainim augot, un ievērojami samazinās 18–24 mēnešu vecumā, kad nostiprinās trahejas skrimšļi. Lielākajā daļā gadījumu slimības gaita ir viegla un specifiska ārstēšana nav nepieciešama.
Ārstēšana ir vērsta uz infekcijas novēršanu, gļotu attīrīšanu no elpceļiem, piemēram, veicot inhalācijas ar hipertonisko sāls šķīdumu. Smagākos gadījumos nepieciešama pozitīvā spiediena ventilācija (CPAP), kas palīdz atvērt un noturēt atvērtus elpceļus.
Bērniem labi palīdz arī fizioterapija, kas veicina elpceļos esošo gļotu iztīrīšanu un samazina infekcijas rašanās risku.
Ļoti smagos gadījumos var būt nepieciešama operācija.