Vidusauss iekaisums (akūts)

Vidusauss infekcija ir iekaisums ar gaisu pildītā bungdobumā aiz bungplēvītes.

Izveidots: 24. janvāris, 2022. gads

Atjaunots: 13. marts, 2023. gads

Drukāt

Ja vidusauss ir iekaisusi un tajā ir infekcija, bungdobums piepildās ar šķidrumu, kas rada spiedienu uz bungplēvīti. Šis šķidruma spiediens var būt sāpīgs. Vidusauss iekaisums var skart jebkura vecuma cilvēku, tomēr biežāk tas raksturīgs bērniem. Vairāk nekā 80% bērnu līdz trīs gadu vecumam pieredzējuši vismaz vienu vidusauss iekaisuma epizodi.

Simptomu apraksts

Akūts vidusauss iekaisums parasti sākas pēkšņi. Vidusauss gļotāda kļūst iekaisusi un sārta, to piepilda šķidrums un gļotas. Iekaisumu pavada tādi simptomi kā drudzis, sāpes ausī un dzirdes pasliktināšanās.

Sekretors vidusauss iekaisums: iekaisums mazinās, bet šķidrums un gļotas vidusausī saglabājas. Bērns var just pilnuma sajūtu ausīs un dzirdes pasliktināšanos.

Hronisks sekretors vidusauss iekaisums: šajā gadījumā infekcijas nav, tomēr šķidrums vidusausī saglabājas pastāvīgi, kā rezultātā bērnam var būt dzirdes traucējumi un atkārtotas akūta vidusauss iekaisuma epizodes.

Auss iekaisuma simptomi var simulēt citas veselības problēmas, tādēļ vienmēr konsultējieties ar ārstu par korektu diagnozi.

Saistīto simptomu saraksts

Sāpes ausīs

Cēloņi

Vidusauss iekaisuma attīstību var veicināt Eistahija kanāla, kas savieno aizdeguni ar vidusausi, nefunkcionēšana. Eistahija kanāla uzdevums ir nodrošināt spiediena izlīdzināšanu starp vidusausi un ārējo vidi, kā arī šķidruma drenāžu no vidusauss. Akūtas vīrusu infekcijas un alerģija izraisa deguna, rīkles un Eistahija kanāla gļotādas iekaisumu un tūsku. Baktērijas un vīrusi var ātrāk vairoties, ja caur Eistahija kanālu ventilācija vidusausī nav nodrošināta. Maziem bērniem biežāk attīstās vidusauss iekaisums, jo viņu Eistahija kanāls ir īsāks, šaurāks un novietots horizontāli. Šie apstākļi atvieglo baktēriju ceļu līdz vidusausij un apgrūtina šķidruma drenāžu no tās. Tāpat maziem bērniem ir mazāk attīstīta imūnā sistēma, kas paaugstina infekciju biežuma risku.

Lai gan vidusauss iekaisums var attīstīties ikvienam, daži faktori paaugstina risku:

ģimenes anamnēzē vidusauss iekaisumi;
vāja imūnsistēma;
bērns atrodas smēķētāju klātbūtnē;
bērnudārza apmeklēšana;
krūts barošanas vietā saņēmis mākslīgo barojumu vai lietojis māneklīti;
dzer no pudelītes, guļot uz muguras.

Izmeklējumu apraksts

Papildus bērna slimības vēsturei un objektīvai izmeklēšanai ārsts veiks auss apskati jeb otoskopiju, lai vizualizētu iekaisuma pazīmes bungplēvītē. Bieži vidusauss iekaisumi vai hroniska šķidruma krāšanās aiz bungplēvītes var radīt dzirdes traucējumus, tādēļ, iespējams, ārsts nosūtīs bērnu dzirdes izmeklēšanai.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Otoskopija jeb auss izmeklējums

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ārsts ņems vērā šādus faktorus, lai izlemtu par labāko ārstēšanas veidu:

bērna vecums, kopējais veselības stāvoklis un slimību vēsture;
saslimšanas ilgums;
bērna tolerance pret noteiktu ārstēšanu, procedūrām vai medikamentiem;
vai ir iespēja iekaisumam pāriet bez medikamentozas ārstēšanas;
jūsu vēlmes vai vajadzības.

Ārstēšana var ietvert:

antibiotiku lietošanu;
pretiekaisuma un pretsāpju terapiju.

Ja šķidrums vidusausī saglabājas ilgāk nekā trīs mēnešus, ārsts var ieteikt ievietot bungplēvītē mazas ventilācijas kaniles. Tās parasti ir metāla vai silikona trubiņas, kuras ķirurģiski ievieto bungplēvītē, lai nodrošinātu vidusauss ventilāciju. Tas samazina atkārtotu vidusauss iekaisumu risku. Dažreiz šīs kaniles sauc arī par timpanostomijas trubiņām vai ventilācijas kanilēm.

Bērna dzirde parasti uzlabojas uzreiz pēc kaniļu ievietošanas. Kaniles izkrīt vai tās jāizņem pēc 8–12 mēnešiem. Lai samazinātu atkārtotu vidusauss iekaisumu risku nākotnē, ārsts var rekomendēt bērnam adenoīdu operāciju, ja tie ir palielināti un hroniski iekaisuši. Adenoīdi ir aizdegunes mandele. Kad tā ir iekaisusi vai palielināta, tā ietekmē Eistahija kanāla funkciju, tādējādi paaugstinot vidusauss iekaisumu risku.

Vidusauss iekaisuma sekas Bieži vidusauss iekaisums var pāriet bez ārstēšanas vai ātri pēc antibiotiku lietošanas. Tomēr, ja iekaisums nav pienācīgi ārstēts, bērnam var attīstīties infekcijas izplatīšanās citās galvas daļās – smadzenēs, lielajos asinsvados, sejas nervā un citur, valodas un runas attīstības traucējumi vai pastāvīgs dzirdes zudums.