Vidusauss iekaisums (hronisks)

Hroniskam vidusauss iekaisumam raksturīga pastāvīga (ilgāk nekā 3 mēnešus) bungplēvītes perforācija (caurumiņš) ar vai bez periodiskiem vai ilgstošiem strutainiem izdalījumiem no auss un dzirdes pasliktināšanās.

Izveidots: 24. janvāris, 2022. gads

Atjaunots: 3. maijs, 2023. gads

Drukāt

Nereti hronisku vidusauss iekaisumu pavada holesteatomas (ādas šūnu veidojums vidusausī) veidošanās.

Holesteatoma ir patoloģiska plakanšūnu epitēlija (ādas šūnu) ieaugšana vidusausī un aizauss kaulā. Holesteatoma parasti ir saistīta ar perforāciju bungplēvītē un veidojas atkārtotu akūtu vidusauss iekaisumu vai hroniska sekretora vidusauss iekaisuma rezultātā.

Ļoti reti holesteatoma var būt iedzimta. Tas nozīmē, ka ādas šūnas nonākušas vidusausī pirms bērna dzimšanas.

Holesteatomai augot, tā var novest pie šādām komplikācijām:

dzirdes kauliņu erozija;
mastoidīts (iekaisums un infekcija aizauss kaulā);
iekšējās auss bojājums;
sejas nerva, kas kontrolē sejas muskuļu darbību, iekaisums.

Simptomu apraksts

Bungplēvītes perforācija simptomi ir dzirdes pasliktināšanās, pastāvīgi vai periodiski strutaini izdalījumi no auss. Retos gadījumos pēc ūdens iekļūšanas ausī var būt sāpes vai diskomforts ausī.

Holesteatomas simptomi ir dzirdes pasliktināšanās, strutaini, smakojoši izdalījumi no auss ilgāk nekā sešas nedēļas, bungplēvītes perforācija, granulāciju audi pie bungplēvītes perforācijas. Retos gadījumos pēc ūdens iekļūšanas ausī var būt sāpes vai diskomforts ausī.

Cēloņi

Jūsu bērnam var izveidoties perforācija jeb caurumiņš bungplēvītē šādos gadījumos:

pēc traumas, piemēram, ar kosmētikas kociņu tīrot ausis vai pēc stipra sitiena pa ausi;
pēc vidusauss iekaisuma;
pēc ventilācijas kaniļu lietošanas bungplēvītē.

Izmeklējumu apraksts

Papildus bērna slimības vēsturei un objektīvai izmeklēšanai ārsts veiks auss apskati jeb otoskopiju, lai vizualizētu hroniska vidusauss iekaisuma pazīmes un perforāciju bungplēvītē.

Bieži hronisks vidusauss iekaisums var radīt dzirdes traucējumus, tādēļ, iespējams, ārsts nosūtīs bērnu dzirdes izmeklēšanai.

Ārsts paņems strutu paraugu no bērna auss ejas mikrobioloģiskai izmeklēšanai, lai mērķtiecīgi izvēlētos piemērotākos antibakteriālos līdzekļus.

Iespējams, ārsts lūgs jūs veikt papildu radioloģiskus izmeklējumus – datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi ausij, lai precizētu iekaisuma izplatību un varētu noteikt piemērotāko ārstēšanas metodi.

Hroniska vidusauss iekaisuma ar holesteatomu diagnostika

Papildus bērna slimības vēsturei un objektīvai izmeklēšanai ārsts veiks auss apskati jeb otoskopiju, lai vizualizētu hroniska vidusauss iekaisuma pazīmes un perforāciju bungplēvītē.

Bieži hronisks vidusauss iekaisums var radīt dzirdes traucējumus, tādēļ, iespējams, ārsts nosūtīs bērnu dzirdes izmeklēšanai.

Ārsts paņems strutu paraugu no bērna auss ejas mikrobioloģiskai izmeklēšanai, lai mērķtiecīgi izvēlētos piemērotākos antibakteriālos līdzekļus.

Ārsts lūgs jūs veikt papildu radioloģiskus izmeklējumus – datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi ausij, lai precizētu holesteatomas izplatību un varētu noteikt piemērotāko ārstēšanas metodi.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Otoskopija jeb auss izmeklējums

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Infekcijas un iekaisumus, kuri saistīti ar bungplēvītes perforāciju, ārstē ar antibakteriāliem līdzekļiem – gan auss pilieniem, gan iekšķīgi lietojamiem medikamentiem. Ja perforācija nesadzīst 4–6 mēnešu laikā, ārsts piedāvās bungplēvītes plastikas operāciju (miringoplastika). Operācijas mērķis ir slēgt bungplēvītes perforāciju. Šim nolūkam izmanto pacienta muskuļa plēvi (fasciju) vai auss gliemežnīcas skrimsli.

Parasti hronisku vidusauss iekaisumu ar holesteatomu ārstē ķirurģiski. Operācijas mērķis ir evakuēt holesteatomu, novērst hroniska vidusauss iekaisuma komplikāciju risku, slēgt bungplēvītes perforāciju un saglabāt un/vai atjaunot dzirdes funkciju.

Vismaz divus gadus pēc holesteatomas operācijas nepieciešama regulāra novērošana pie otorinolaringologa, lai savlaicīgi pamanītu iespējamu holesteatomas recidīvu.