Vidusauss iekaisums (sekretors)

Sekretors vidusauss iekaisums ir neinficēta šķidruma krāšanās vidusausī. To sauc arī par serozu vidusauss iekaisumu.

Izveidots: 24. janvāris, 2022. gads

Atjaunots: 17. aprīlis, 2023. gads

Drukāt

Šķidrums parasti Eistahija kanāla disfunkcijas rezultātā krājas bungdobumā saaukstēšanās vai citu augšējo elpceļu slimību dēļ. Sekretors vidusauss iekaisums parasti pāriet pats no sevis 4–6 nedēļu laikā. Tomēr dažreiz šķidrums vidusausī saglabājas ilgāku laiku un var radīt dzirdes pasliktināšanos, tāpat šķidrumam var pievienoties infekcija un attīstīties akūts vidusauss iekaisums.

Vairums bērnu ātri izveseļojas pēc sekretora vidusauss iekaisuma, un tas neatstāj nekādas sekas. Dažreiz sekretors vidusauss iekaisums var izraisīt šādus veselības sarežģījumus:

atkārtoti akūti vidusauss iekaisumi;
valodas un runas attīstības traucējumi;
bungplēvītes strukturālas pārmaiņas;
pastāvīgs dzirdes zudums (reti).

Simptomu apraksts

Sekretors vidusauss iekaisums vairāk raksturīgs bērniem vecumā no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem. Biežāk tas attīstās rudens, ziemas periodā un nereti netiek diagnosticēts, jo simptomi var būt neizteikti, ja salīdzina ar akūtu vidusauss iekaisumu. Auss iekaisuma simptomi var simulēt citas veselības problēmas, tādēļ vienmēr konsultējieties ar ārstu par korektu diagnozi.

Cēloņi

Sekretors vidusauss iekaisums parasti ir sliktas Eistahija kanāla funkcijas sekas. Tas ir kanāls, kas savieno aizdeguni ar vidusausi un nodrošina spiediena izlīdzināšanos starp vidusausi un apkārtējo vidi. Ja Eistahija kanāls nedarbojas, tas nenodrošina šķidruma drenāžu no vidusauss, izraisot šķidruma uzkrāšanos aiz bungplēvītes.

Iemesli, kādēļ Eistahija kanāls labi nedarbojas:

neattīstīts Eistahija kanāls raksturīgs maziem bērniem;
iekaisums aizdegunē, adenoīdi;
saaukstēšanās vai alerģija, kas noved pie iekaisušas un tūskainas gļotādas degunā, kaklā un Eistahija kanālā (iekaisuma tūska apgrūtina gaisa plūsmu un šķidruma drenāžu);
Eistahija kanāla attīstības īpatnības.

Lai gan jebkuram bērnam var attīstīties sekretors vidusauss iekaisums, šie faktori paaugstina tā risku:

Saaukstēšanās;
Bērnudārza apmeklēšana;
Ēšana no pudelītes, guļot uz muguras;
Ģimenes anamnēzē vidusauss iekaisumi;
Bērns atrodas smēķētāju klātbūtnē;
Krūts barošanas vietā saņēmis mākslīgo barojumu vai lietojis māneklīti;
Galvas un žokļa attīstības īpatnības, piemēram, aukslēju šķeltne.

Izmeklējumu apraksts

Ja jums ir aizdomas, ka bērns slikti dzird, nepieciešama ārsta konsultācija. Papildus bērna slimības vēsturei un objektīvai izmeklēšanai ārsts veiks auss apskati jeb otoskopiju, lai vizualizētu iekaisuma pazīmes bungplēvītē.

Bieži vidusauss iekaisumi vai hroniska šķidruma krāšanās aiz bungplēvītes var radīt dzirdes traucējumus, tādēļ, iespējams, ārsts nosūtīs bērnu dzirdes izmeklēšanai.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Sekretora vidusauss iekaisuma ārstēšana atkarīga no daudziem faktoriem un piemērojama katram bērnam individuāli. Bieži šķidrums no vidusauss pazūd 4–6 nedēļu laikā bez ārstēšanas. Vairumā gadījumu šķidrums vidusausī nav inficēts, tādēļ antibiotikas nav nepieciešamas. Tomēr, ja bērnam ir akūta augšējo elpceļu slimība un sekretors vidusauss iekaisums, antibiotikas var būt nepieciešamas. Antihistamīni un dekongestanti (parasti deguna pilieni) šajā gadījumā nepalīdz.

Ja šķidrums aiz bungplēvītes saglabājas ilgā nekā 2–3 mēnešus un ir pasliktinātas dzirdes pazīmes, kuras saistītas ar valodas attīstības aizturi un sliktām sekmēm skolā, ārsts, iespējams, ieteiks veikt ventilācijas kaniļu ievietošanu bungplēvītē. Tā ir neliela ķirurģiska manipulācija vispārējā anestēzijā, tās laikā tiek izveidota maza atvere bungplēvītē, kurā ievieto silikona kanili, lai nodrošinātu šķidruma drenāžu no bungdobuma un atjaunotu ventilāciju. Bērna dzirde uzlabosies pēc šķidruma drenāžas. Ventilācijas kaniles izkrīt vai tās jāizņem pēc 8–12 mēnešiem.

Lai samazinātu atkārtotu vidusauss iekaisumu risku nākotnē, ārsts var rekomendēt bērnam adenoīdu operāciju, ja tie ir palielināti un hroniski iekaisuši. Adenoīdi ir aizdegunes mandele. Kad tā ir iekaisusi vai palielināta, tā ietekmē Eistahija kanāla funkciju, tādējādi paaugstinot vidusauss iekaisumu risku.