Epilepsija
Epilepsijas ir slimību grupa, kurām kopīgs ir paaugstināts risks notikt neprovocētām epileptiskām lēkmēm.
Elektroencefalogrāfija (EEG) miegā
Elektroencefalogrāfijas (EEG) laikā uz pacienta galvas saliek elektrodus, lai pierakstītu galvas smadzeņu elektrisko aktivitāti.
Attēls
Izveidots: 30. marts, 2023. gads
Atjaunots: 6. februāris, 2024. gads
Atjaunots: 6. februāris, 2024. gads
Drukāt
Galvas smadzeņu šūnas savā starpā sazinās ar elektrisku impulsu palīdzību. EEG pieraksta visu šo mazo impulsu summu. Tādējādi, kamēr šūnas dara katra savu darbu, katra savā ritmā, līknes svārstības ir diezgan neregulāras, nelielas amplitūdas. Turpretī epileptiskas aktivitātes laikā, kad kāda šūnu grupa sūta pārāk daudz impulsu un dara to pārāk sinhroni, EEG līknē redzami asāki, bieži vien lielākas amplitūdas viļņi. Iemiegot un miega laikā arī fizioloģiski notiek sinhronizēšanās, turklāt, bērnam augot un nobriestot, EEG aina mainās. Tādēļ svarīgi, lai EEG aprakstītu ārsts, kas specializējies tieši bērnu EEG analizēšanā. Tas palīdzēs novērst pārpratumus, un konkrētajam bērna vecumam atbilstošus fizioloģiskus elementus ārsts neinterpretēs kā epileptiskas izlādes.
Izmeklējuma laikā veic arī elektrokardiogrammas (EKG) pierakstu, lai sekotu sirdsdarbības ritmam. Lēkmju laikā daudziem pacientiem vērojams straujš sirdsdarbības frekvences pieaugums. Turklāt reizēm sirdsdarbības apstāšanās var būt patiesais lēkmjveida notikuma iemesls.
EEG daļai pacientu veic tikai nomodā, daļai nomodā un miegā, daļai tikai miegā – vajadzīgo izvēlēsies neirologs. EEG miegā pieraksta gadījumos, kad bērns nav spējīgs sadarboties, lai izmeklējumu veiktu nomodā, kā arī tad, ja ir aizdomas, ka miegā varētu pastiprināties epileptiformā aktivitāte. Daļai epilepsijas pacientu epileptiskās izlādes vērojamas tikai miegā, tāpēc viņiem nomoda EEG ir pilnīgi normāla.
Ja izmeklējumu veic stacionārā, slēdzienu pirmais saņems ārstējošais ārsts. Ambulatori veikta izmeklējuma rezultātus var iegūt ierodoties slimnīcas reģistratūrā (R1), izmeklējuma rezultāts ir gatavs 1-2 nedēļu laikā. Pastāv iespēja izmeklējuma veikšanas dienā vienoties ar reģistratūru (R1), par slēdziena nosūtīšanu pa pastu (maksas pakalpojums). Ja EEG veic ambulatori, svarīgi (it īpaši pirmreizējas EEG gadījumā), lai pēc izmeklējuma būtu ieplānota bērnu neirologa konsultācija – EEG slēdziens vērtējams tikai un vienīgi kontekstā ar klīnisko ainu. Pat bērnam ar zināmu epilepsiju un atkārtotām lēkmēm starplēkmju posmā var būt pilnīgi normāla EEG aina. Tomēr jāņem vērā, ka 2–4% cilvēku bez epilepsijas var būt vērojamas epileptiskas izlādes EEG. Bērnu neirologs izskaidros izmeklējuma rezultātus un ieteiks tālāko taktiku.
Attēls
Kā sagatavoties vizītei
Ja paredzēta EEG nomodā un miegā vai tikai miegā, ļoti būtiski ir kārtīgi sagatavoties. Tas nozīmē, ka iepriekšējā vakarā jādodas gulēt divas stundas vēlāk nekā parasti, bet no rīta jāceļas agrāk – pulksten 5.00 vai 6.00. Precīzākas norādes dos neirologs, kas izsniegs nosūtījumu. Ja izmeklējumu plānots veikt stacionārā, precīzākas norādes dienu pirms izmeklējuma sniegs medmāsa, kas strādā EEG kabinetā. Šo rekomendāciju izpilde ir obligāts priekšnosacījums, lai izmeklējums noritētu veiksmīgi! Gadījumā, ja bērnam neizdodas iemigt, izmeklējumu var nākties atcelt.
Pacientam, kas kārtīgi sagatavojies, bieži vien izdodas aizmigt pašam, tomēr reizēm nepieciešami medikamenti, lai palīdzētu iemigt. Izmantotie medikamenti ir melatonīns – identisks vielai, kas mūsu ķermenī piedalās miega un nomoda regulēšanā – un hlorālhidrāts mazās devās. Šie medikamenti pielietotajās devās spēj palīdzēt tikai tad, ja pacients kārtīgi sagatavojies. Ja bērns nekādi nespēj aizmigt, lielāka hlorālhidrāta deva nebūs risinājums, jo tādā gadījumā medikaments izmainītu EEG pamatritmu. Reizēm vecākiem šķiet, ka EEG būtu vieglāk veikt narkozē, tomēr tādā gadījumā slēdzienā, visticamāk, redzētu tikai medikamentu ietekmi, bet ne pietiekamu informāciju par epileptiskās aktivitātes esamību.
Lai nebūtu grūti atkārtoti iemigt, jāievēro speciāls miega režīms:
- Zīdainim izmeklējumu plānojiet ierastajā pusdienas miega laikā. Mēģiniet bērnu turēt nomodā 3 stundas pirms izmeklējuma.
- 1-3 g. - izmeklējumu plānojiet ierastā pusdienas miega laikā. Iepriekšējā vakarā lieciet bērnu gulēt 1 h vēlāk, izmeklējuma dienas rītā celieties 1 h agrāk. Pirms izmeklējuma neguliet.
- 3-6 g. - izmeklējumu plānojiet ierastā pusdienas miega laikā. Iepriekšējā vakarā lieciet bērnu gulēt 2 h vēlāk, izmeklējuma dienas rītā celieties 1-2 h agrāk. Pirms izmeklējuma neguliet.
- Pēc 6 g. - iepriekšējā vakarā gulēt vēlams iet pusnaktī, un izmeklējuma dienas rītā mosties 05.00-06.00. Pirms izmeklējuma negulēt.
- Ja uz izmeklējumu dodaties ar automašīnu, līdzi ņemiet vēl kādu pieaugušo, kas varētu izklaidēt bērnu pa ceļam, lai nepieļautu iemigšanu.
- Ja bērns iemieg ar kādu iemīļotu lietu, ņemiet to līdzi. Dažiem bērniem iemigšanu atvieglo ēšana no pudelītes. Ja barojat bērnu ar pudelīti, ņemiet to līdzi. Pirms izmeklējuma nomainiet autiņbiksītes, ja bērns tās lieto.
- Citus bērnus atstājiet mājās.
- Lai neiztraucētu miegu, izmeklējuma laikā telpā jābūt klusumam.
Ja nozīmēta EEG tikai miegā, mazākajiem un nepacietīgākajiem pacientiem elektrodus piestiprina tikai pēc aizmigšanas. EEG pierakstu parasti veic 20–40 minūtes no aizmigšanas brīža. Ja šajā laikā vecāks, kurš atrodas bērnam blakus, pamana kādas izpausmes, kas atbilst bērnam raksturīgajām lēkmēm, jāpiefiksē laiks, cikos tas bijis, un pēc izmeklējuma personāls jāinformē par to, kas un kad novērots.
Riski
Veicot izmeklējumu miegā, pirms procedūras parasti tiek dotas vieglas miega zāles, taču tā nav narkoze. Zāles ir rūgtas un atsevišķos gadījumos var izraisīt vemšanu.
Saistīto diagnožu saraksts
Tēma
Smith SJ. EEG in the diagnosis, classification, and management of patients with epilepsy. J Neurol Neurosurg Psychiatry. 2005 Jun;76 Suppl 2(Suppl 2): ii2-7. doi: 10.1136/jnnp.2005.069245. PMID: 15961864; PMCID: PMC1765691.